Īpašam kumeliņam dod spēka vārdu

Raksts publicēts laikrakstā 2018. gada 13. jūlijā

Latvijas un Igaunijas pierobežā, Valkas novada Ērģemes pagasta Omuļu pusē,  ir zemnieku saimniecība “Kurģi”,  un tajā dzīvo kāda īpaša Tautumeita. 

Pēc nedēļas, 20. jūlijā, viņai būs divi mēneši. Un otras tādas, kā viņa, Latvijā nav.

Par godu simtgadei

Tautumeita ir pirmais mērķtiecīgi iegūtais kumeļš Latvijas ardeņu zirgu šķirnes saglabāšanas programmā no  tai atlasītajiem zirgiem. “Kurģi”, kuros saimnieko jauna ģimene – Laura Krastiņa un Kristaps Builis, ir iesaistījušies šajā programmā, lai saglabātu ardeņus – Latvijas šķirnes zirgus vezumniekus.

“Gribēju kumeliņam tieši šādu vārdu gan par godu Latvijas ardeņu programmai, gan arī Latvijas simtgadei, gan dziesmu un deju svētkiem. Tautumeita ir cerības pilns un spēcīgs vārds,” domā Laura Kras­tiņa. 

Šobrīd “Kurģos” ir astoņi zirgi. Četri no viņiem ir Latvijas ardeņi: Jašma un viņas kumeliņš Tautumeita, kumeliņa tēvs Temors  un Latvijas ardeņu “opītis” Ansis.  Opīti Ansi “Kurģu” saimniekiem atdeva. Laura stāsta, ka  šis zirgs savā dzīvē ir daudz cietis cilvēku dēļ, taču, neraugoties uz to, ir saglabājis siltu sirdi.

Mūsu mājas – mūsu paradīze  

Pirms diviem gadiem “Ziemeļlatvija” jau rakstīja par zemnieku saimniecību “Kurģi”, kas atklātā izsolē iegādājās vairākus gadus pamesto, nevienam nevajadzīgo pašvaldības īpašumu Ērģemes pagastā – Omuļu skolu, kas atrodas nostāk no saimniecības. 

Zirgkopība ir tikai viens no “Kurģu” darbības virzieniem papildu lauku tūrismam un graudkopībai. Laura un Kristaps sevi raksturo kā jaunsaimniekus. Abi Ērģemes pagastā ir ienācēji no Naukšēnu novada. “Kristaps nopirka Ērģemes pagastā īpašumu ar māju Omuļos, tādēļ izveidojām saimniecību šeit un esam pateicīgi par Valkas novada atbalstu un pretimnākšanu,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Laura. 

Laurai un Kristapam ir līdzīgas intereses, abu vēlme bija dzīvot dziļos laukos, tāpēc šāda izvēle bija kopīgs lēmums, neradot domstarpības ģimenē.

Tiesa, lauki, kur jaunā ģimene dzīvo un audzina savu gadu un četrus mēnešus veco meitiņu Martu, patiesi ir dziļi lauki. “Kurģi” atrodas Ērģemes pagasta nostūrī, netālu no Igaunijas robežas un Omuļu ciema, un “Kurģu” tuvumā nevienas citas apdzīvotas mājas vairs nav, ir tikai pamestas bijušo viensētu drupas. Autobusi uz šo pusi nekursē. Arī tuvākie kaimiņi, nedaudz tālāk esošie Omuļi, neizceļas ar lielu apdzīvotību. Vienīgā publiskā iestāde šajā ciemā ir bibliotēka.

“Dzīvot dziļos laukos ir ļoti grūti,” atzīst Laura Krastiņa, “jo valsts tam nenāk pretī. Skolas, pasts, veikali tiek slēgti. Arī ceļu segumi ir zem katras kritikas. Taču, neskatoties uz to, mēs šeit esam laimīgi un nekur citur nevarētu sevi iedomāties. Man personīgi ļoti nepatīk pilsētas, burzma, netīrais un smacīgais gaiss. Tādā vidē jūtos nedroša, tādēļ laukos “pie aļņiem, lāčiem un vilkiem” jūtos kā mājās. Nav kaimiņu, kuri traucētu. Ja kāds zirgs izmūk no aploka, tad izbradā tikai mūsu pašu zemīti. Varam atpūsties no visa. Protams, laukos darba ir ļoti daudz, tādēļ strādāju arī naktīs, lai visu uzspētu. Taču mūsu darba augļi ir mūsu mājas, mūsu paradīzes stūrītis. Abi ar Kristapu esam nelieli valsts patrioti, tāpēc cīnīsimies. Latvieši ir cīnītāju tauta. Valsts mūs cenšas nospiest uz ceļiem, ko ļoti izjūtam uz savas ādas, bet ceļš uz ārzemēm ir veids, kā pamest mūsu tautu, izcīnīto zemi, godu. Mēs šo ceļu neiesim.”

Grib redzēt izaugam savā saimniecībā

Šī savas dzimtenes mīlestība “Kurģos” izpaužas arī saimnieku entuziasmā saglabāt pirmskara Latvijas saimniecībā plaši izmantotos Latvijas ardeņu šķirnes zirgus.

Sākumā “Kurģos” bija tikai sporta zirgs un savvaļas zirgs, taču abu temperaments neatbilda tam, lai vizinātu tūristus, tādēļ saimnieki nolēma iegādāties Lietuvas vezumnieci un trāpīja desmitniekā.

Tā arī iesākās viņu interese par ardeņiem – darba zirgiem. Laura un Kristaps uzzināja, ka ir arī tādi Latvijas ardeņi, bet viņu ir tik maz, ka šās šķirnes nākotnes izredzes ir teju kritiskas, un iegādājās ķēvi Jašmu, kura ir iekļauta  Latvijas ardeņu zirgu šķirnes saglabāšanas  programmā.

Tagad Laura par šo lēmumu ir laimīga un saimniecības ikdienu bez Jašmas nespēj iedomāties. Ķēve ir izcili piemērota tūristu vizināšanai un jauno jātnieku apmācībai, jo ardeņi ir ļoti nosvērti, labdabīgi un sabiedriski zirgi, taču vienlaikus – arī ļoti aktīvi sportā (50 centimetru augstu šķēršļu pārvarēšanā un mazā līmeņa iejādē). “Perfekti piemēroti darba, hobiju un mīļzirgu statusā,” priecājas Laura.

Tikpat spontāni kā Jašmu “Kurģi”  iegādājās sertificētu vaislas ērzeli Temoru, kurš arī iekļauts tajā pašā Latvijas ardeņu šķirnes saglabāšanas programmā. Lauras raksturojumā Temors ir atvērts komunikācijai un ļoti labdabīgs, bez tādiem ērzeļiem ierastajiem niķiem kā speršana vai košana. No malas pat nevar pateikt, ka Temors ir ērzelis, drīzāk – liels, mīļš lācis, smaida Laura.

Jašmas un Temora bērniņš Tautumeita piedzima 20. maijā. Tonakt Laura gulēja tuvumā, traktorā, lai pieskatītu dzemdības un sarežģījumu gadījumā varētu laicīgi informēt veterinārārstu. 

“Taču viss bija kārtībā, nācās vienīgi palīdzēt ar izstumšanu, jo kumeļš piedzima ļoti liels. Arī otrai ķēvei Zuzei ap to laiku bija jādzimst kumeliņam. Jau mēnesi iepriekš ar vīru dežūrējām uz maiņām, gulējām mašīnā, likām naktīs modinātājus, pusdienojām ārā, lai nenokavētu dzemdības, tāpēc tas laiks mums paliks atmiņā,” stāsta Laura.

Pagaidām esot doma, ka Tautumeita  arī turpmāk paliks “Kurģos”, jo jau paguvusi kļūt par daļēju šās saimniecības atpazīšanas zīmolu. Laura vēlas redzēt, kā mazais kumeliņš šeit izaug par kārtīgu Latvijas ardeņķēvi.

Uzņemam kā savējos!

Ērģemes pagasta “Kurģos” ir ne tikai  zirgi. Tur ir arī truši un kazas, un visus mājdzīvniekus var apskatīt, atbraucot uz saimniecību.

“Pieņemam tūristus, kuri grib doties izjādēs, vai vienkārši paciemoties, vai rīkot ballītes bērniem, vai nosvinēt kādu īpašu dienu tā, lai neviens netraucētu, jo  fonā būs dzirdami tikai zirgu zviedzieni, kaziņas klusā blēšana un gotiņas “mū”. Esam ļoti priecīgi par ikvienu, kurš pie mums atbrauc, un laipni uzņemam kā savējos,” teic Laura, vien piebilst, ka  pirms ciemošanās vēlams vienu vai divas dienas iepriekš pieteikties. Sīkāku informāciju par pieteikšanos var uzzināt mājas lapā www.kurgi.lv

Laura un Kristaps arī atzīst, ka bieži vien viesi ir pārsteigti, redzot, cik jauni ir “Kurģu” saimnieki, un izsaka apbrīnu par viņu paveikto. Taču, ja darbs ir sirdslieta, tad vecumam nav nozīmes. Laura un Kristaps saimniecībā veicamos darbus ir sadalījuši. Kristaps ir zemnieku saimniecības ”Kurģi” īpašnieks un atbildīgais par tehniku, pļavām, lopbarības savākšanu, zemes darbiem (aršanu, sēšanu, kultivēšanu) un būvniecību. Piedāvā arī zirgu un lopu transporta pakalpojumus.

Laura ir Kristapa vietniece un palīgs darbos, atbildīgā par lauku tūrismu, lopkopību un zirgkopību. Piedāvā apmācības jāšanas sportā un citas aktivitātes ar zirgiem un uzņem tūristus, izrādot viņiem arī dažādu šķirņu trušus, kazas un gotiņas. Ikdienā viņa strādā kā šuvēja, – šuj daudz dažādu zirglietu (sviedrenes, zirgu ausu cepurītes, saites, dažādas somas – iemauktu, seglu, ķiveru, zābaku un citas), no virvēm darina pavadas un citas zirglietas, restaurē un labo zirga sakas.

“Un ikdienā cenšos būt laba mamma savai meitiņai,” uzsver Laura.   


Viedoklis Par “Kurģu” saimniekiem

Jānis Krams, ērģemietis: 

- Laura un Kristaps ir malači! Enerģiski cilvēki, kuri šeptējas par spīti tam, ka laukos saimniekot  nav viegli.  Atceros, kādi “Kurģi” bija agrāk, pirms viņi tos iegādājās, – tipiska nomales māja, kas  lēnām gāja postā. Tagad ir cerība, ka  ne visas lauku mājas, arī pagastu nostūros, aizies iznīcībā, bet tiks apdzīvotas un sakoptas.


uzziņai Par ardeņiem

Latvijas ardeņu šķirnes zirgs ir izteikti vezumnieku  tipa zirgs, neliela auguma, ar spēcīgu, kompaktu, parupju ķermeņa uzbūvi, labdabīgs un vērsts uz sadarbību ar cilvēku. 

Latvijas ardeņu šķirnes zirgu saglabāšanas programma ietver ciltsdarba pasākumu kompleksu mazskaitlīgas un kritiski apdraudētas vietējās zirgu šķirnes saglabāšanai.

Latvijas ardeņu šķirnes saglabāšanas mērķis ir atjaunot apdraudētu, Latvijā izveidotu zirgu šķirni kā kultūvēsturisku vērtību un veicināt interesi par šīs šķirnes audzēšanu un daudzveidīgu izmantošanu, atbilstoši mūsdienu prasībām.

(Avots – Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija)

Dzīvesstils