Kā izvairīties no sadursmēm ar dzīvniekiem uz ceļa?

Iestājoties rudens periodam, kad palielinās diennakts tumšo stundu īpatsvars, braukšana prasa īpašu autovadītāju koncentrēšanos, un aktīvi migrējošie savvaļas dzīvnieki rada papildu izaicinājumu. Kas jāņem vērā, lai tikšanās ar savvaļas dzīvnieku, kurš iznācis uz ceļa, autovadītājiem nebeigtos ar sadursmi? 

Sadursmes ar lieliem dzīvniekiem – aļņiem, stirnām, kā arī mežacūkām, var izraisīt ārkārtīgi nepatīkamas sekas, jo to izmērs un masa apdraud gan cilvēkus, gan tehniku. Lai arī augumā daudz mazāki dzīvnieki, drošības risku rada arī lapsas, jenoti, āpši un zaķi. Tiem parādoties uz ceļa, vadītājs var spēji bremzēt vai mēģināt dzīvnieku apbraukt, taču negaidītā manevra rezultātā nobraukt no ceļa vai izraisīt sadursmi ar citu transportlīdzekli. 

“Braucot krēslā vai tumsā, palīdz saprātīga ātruma samazināšana, bet jebkurā gadījumā ir jāseko ceļa nomalēm. Ja ieraugāt savvaļas dzīvniekus, samaziniet ātrumu vai, ja nepieciešams, apstājieties. Vērojiet, ko tie dara, bet nelietojiet skaņas signālu, jo tas dzīvniekus nobiedēs, un jūs nezināt, kurā virzienā tie skries,” skaidro satiksmes drošības speciālists un Rīgas Tehniskās Universitātes pasniedzējs Oskars Irbītis. 

Lielākā garantija vadītāja un pasažieru drošībai tumsā ir laba redzamība. Pēdējos gados popularitāti iekarojuši Full LED lukturi, kuru efektivitāte pārsniedz tā saucamos ksenona lukturus. Braucot vēlā rudenī, liela nozīme ir arī miglas lukturiem. 

Pietiekami izplatīta ir situācija, ka ceļa malā aug krūmi vai koki, aiz kuriem dzīvniekus nav iespējams pamanīt. Tos traucē saskatīt arī meža iemītnieku kažoks, kas veido dabīgu kamuflāžu. šādos gadījumos drošības atbalstu var sniegt infrasarkanās nakts redzamības sistēmas. “Tās uztver siltumu, tāpēc ar šādu aprīkojumu, kas pamana dzīvniekus ceļmalā, braucēji noteikti ir lielākā drošībā,” komentē eksperts. 

Īpaši uzmanīgiem braucējiem jābūt pirmajā stundā pēc saulrieta, kā arī vienu stundu pirms saullēkta: šajā laikā dzīvnieki pārvietojas un ir mazāk modri. 

“Pustumsā tie saplūst ar apkārtni, tāpēc vadītājiem jāskatās ne tikai uz ceļu, bet arī uz to, kas notiek tā malās. Vēl samazinātas redzamības apstākļos ir vērts sekot ceļmalas stabiņiem, kas aprīkoti ar atstarotājiem. Ja pamanāt nozibam ēnu, iespējams, ceļu tikko šķērsojis dzīvnieks. Vienmēr jāatceras, ka daudzi meža iemītnieki ir bara dzīvnieki, un, ja ceļu šķērso viens, tam drīz var sekot vairāki citi. Piemēram, mežacūkas sivēni var iepalikt 10-15 metrus. Cita situācija, kad uz ceļa var pēkšņi parādīties dzīvnieki, ir medības. Ja pamanāt medību dalībniekus košās vestēs, labāk rēķināties, ka uz ceļa var izskriet dzīvnieki,” bilst speciālists. 

Ar apdomu labāk braukt vietās, kur izbūvēts ceļa nožogojums, it īpaši, ja sēta atdala pretējās kustības joslas. Kad pārbijies dzīvnieks attopas, ka starp joslām ir šķērslis, tas vienlīdz labi var mesties gan gar sētu, gan atpakaļ mežā. Pareizākā rīcība ir pagaidīt, līdz tas atrod ceļu atpakaļ mežā. 

Īpašu “joku” var izstrādāt meža milži aļņi. “Alnis jau tā īpaši nebaidās no automašīnām, bet, kad tas saēdas sarūgušus ābolus, “kunga dūšā” var kļūt pavisam neuzmanīgs,” savos novērojumos daļās Oskars Irbītis. 

“Galu galā, pats galvenais ir ņemt vērā meža dzīvnieku faktoru vēlā rudenī un attiecīgi koriģēt ceļa uztveri. Pamanot meža dzīvniekus, drošākā rīcībā, ja to atļauj satiksmes situācija, ir pilnībā apstāties,” rezumē speciālists.

Dzīvesstils