Kā karstums var ietekmēt potenciālo ražu dārzos

Katrs gads ir ar kaut ko savādāks, un šis nav izņēmums. Pēc kārtīgās ziemas nāca auksts pavasaris, bija tikai atsevišķas siltas dienas līdz pat jūnija sākumam. Līdz tam laikam ar mitrumu viss bija daudzmaz labi, izņemot vietas Viduslatvijā un Austrumlatvijā, kur lauki mirka ūdenī. Tālāk laika apstākļi arvien lielākā platībā nesolīja vairs neko labu. Sausums un karstums pieņēmās spēkā. Gaisa temperatūra stabili turējās virs +25 oC atzīmes, naktis siltas – virs +15 oC. Neparasti silts bija arī Jāņos. Vasara šogad bagāta ar bargiem negaisiem un krusu. Jūlijs turpināja būt ar vēl lielāku karstumu un sausumu. Situāciju vēl vairāk sarežģīja vēji, kas pastiprināti izžāvēja augsni. Lielākajā daļā Kurzemes normāla lietus nebija vairāk kā pusotru mēnesi, līdzīga situācija veidojās arī Zemgalē. Mazliet labāk bija Vidzemē un Latgalē.

Sāksim ar dārzeņiem. Kopumā var teikt jau droši, ka šis nav labāko ražu gads. Pavasaris aukstuma dēļ ilgi noturēja attīstību lielākajai daļai dārzeņu. Kultūras ilgi dīga, lēni attīstījās. Iestājoties karstam un sausam laikam, sekoja straujš rāviens  dārzeņu attīstībā, kas liedza pietiekami attīstīties lapotnei. Karstums ir pa prātam tikai lauka tomātiem, gurķiem, ja var nodrošināt mitrumu. Kabaču, ķirbju, patisonu agrie stādījumi aukstumā bija pavisam panīkuši. Vēlākie stādījumi jūnijā gan strauji auga un patlaban, ja netrūkst mitruma, tie šajos apstākļos veido labu, pat teicamu ražu. Pavisam grūti klājās visām zaļumu un salātu kultūrām. Te bez laistīšanas vispār nebija iespējams tikt pie labas un kvalitatīvas ražas. Pirmie pie novākšanas ir tikuši ķiploki. Kā gandrīz katru gadu, ķiploku aktīvās augšanas laikā bija sauss un karsts, kas neļāva attīstīt to lapotni, kas būtu vajadzīga lielām ķiploku daivām. Tātad ķiploki kopumā ir atkal sīkāki, nekā vajadzētu būt. Sīpoliem raža būs mazāka līdzīgu iemeslu dēļ. Daudz labāk nebūs arī ar no sēklas sētajiem sīpoliem. Tiem tikai nesen sāka veidoties galviņas. Sakņaugiem sarežģīts gads, nelīdzēs arī parasti ar labu iznākumu veiktie vēlie dārzeņu sējumi un stādījumi jūnijā. Pilnvērtīgai sakņu attīstībai trūka mitruma, lai arī saknes burkāniem ir paspējušas attīstīties augsnē, tomēr mitruma nepietika. Sakņaugiem nepatīk tik karsts laiks, un mitruma trūkums samazināja sakņu masu ne tikai burkāniem, bet arī sakņu selerijām, sakņu pētersīļiem, pastinakiem. Situācija nebija labvēlīga arī sarkanajām bietēm. Tā kā tās salīdzinoši slikti nosedz augsnes virskārtu, tai strauji izžūstot, saknes būs sīkas. Pāragri vēl ir spriest par vēlo šķirņu puraviem. Agrajām šķirnēm raža būs maza. Vissarežģītākā situācija ir kāpostu dzimtas dārzeņiem. Augstās temperatūras, sausums un kaitēkļi radīja ļoti nopietnas problēmas labas ražas veidošanai. Atkal atšķirības ir pa reģioniem virzienā no Latvijas rietumiem uz austrumiem. Visnelabvēlīgākā tā bija Kurzemē, tad Zemgalē, bet pārējā Latvijā situācija bija nedaudz labvēlīgāka. Tas nozīmē, ka sevišķi cieta tieši skābējamie un uzglabājamie kāposti, nerunājot jau par cita veida galviņkāpostiem. Sevišķi nelabvēlīga šī vasara ir izvērtusies ziedkāpostiem un brokoļiem, daudz labāka nav arī lapu kāpostiem.

Parasti tieši rudens ražas dārzeņiem ir visdāsnākās, taču šogad izskatās, ka būs savādāk. Pagaidām nebūs labvēlīgi apstākļi rudens ražai baltajiem redīsiem – daikoniem.

Izņemot ķirbjaugus un tomātus, papriku, uzglabājamiem dārzeņiem veidojas nelabvēlīgs gads.

Protams, vienmēr Latvijā būs izņēmumi, kad laika apstākļi ir radījuši labvēlīgāku situāciju.

Skaidrs, ka tie, kuri ir investējuši laistīšanas sistēmās, šogad atkal būs ar lielu plusa zīmi. Gan ražas būs labas, gan noteikti – arī cenas. Lielām bažām par šī gada dārzeņu ražu pamata vēl īsti nav, bet, sausums atgriezīsies, situācija neapšaubāmi pasliktināsies.

Dzīvesstils