Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā noskriet pirmos 5 un 10 kilometrus sev nekaitējot

Covid-19 izplatība visā pasaulē izmainījuši līdzšinējo dzīves ritmu. Daudziem līdzšinējās pastaigas uz darbu vai veikalu, nerunājot jau par sporta zāļu un stadionu apmeklējumiem, ir ierobežotas – pat neiespējamas. Tā vietā, nereti strādājot no mājām vai ievērojot paš-izolāciju, ieteikto 10 000 soļu vietā, dienas laikā garākā pastaiga var izrādīties no rakstāmgalda līdz ledusskapim. Tā turpinot, pastāv risks, ka pērnās vasaras šorti varētu likties par šauru.

Tajā pašā laikā ir virkne cilvēku, kuri šo laiku izmanto, lai sasniegtu savus sportiskos mērķus, kas, iespējams, līdz šim prioritāšu sarakstā bija noslīdējuši pavisam zemu. Tomēr, atsākot trenēties pēc lielāka vai mazāka pārtraukuma, ir ļoti būtiski nepārspīlēt ar slodzi, jo tas ir īsākais ceļš, lai iegūtu muskuļu un locītavu traumas. Kā zināt to, ka ķermenis vēl nav gatavs tādiem pārbaudījumiem, bet tajā pašā laikā sevi “nežēlot” pie katras iespējas, ja pie rokas nav fiziskās sagatavotības treneris? Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību, iespējams arī šajā laikā, sagatavot individuāli pielāgotu treniņu plānu, lai sasniegtu uzstādītos mērķus – noskriet 5 vai 10 kilometrus, kā arī atbrīvoties no liekā svara, kas parādījies ziemas mēnešos. 

Skriešana ir viena no iecienītākajām sportiskajām aktivitātēm, kas ļauj izkustēties no ikdienas pasīvā dzīvesveida. Par to, cik tā ir veselīga, tiek daudz diskutēts. Un, tik tiešām, skrienot var nodarīt sev pāri, neizvēloties piemērotus apavus, atbilstošu segumu, kā arī, ja vēlaties noskriet izvēlēto distanci pārāk ātri, tādā veidā nereti sev radot mānīgu iespaidu, ka skriešana ir pārāk grūta, un nav domāta jums.

Ļoti būtiski, lai uzsākot trenēties, nepārspīlējiet ar uzņemto ātrumu. Nav arī nosodāmi apstāties, ja jūtiet, ka pulss ir pārāk augsts un ir apgrūtināta elpošana. Tikpat svarīgi kā uzturētais temps, ir iesildīšanās pirms, atsildīšanās pēc skriešanas. Ir virkne video pamācību par to kā to dara profesionāli sportisti, tomēr svarīgi apzināties savu elastīgumu un spēku samēru, nemēģinot atdarināt to, ko dara sportisti, kas trenējas diendienā jau gadiem. Tā, piemēram, Garmin treneris, kas bezmaksas pieejams teju visos viedpulksteņos, piedāvā iespēju izvēlēties kādu no trīs virtuālajiem treneriem: olimpisko medaļnieku un vairāku grāmatu autoru Džefu Galoveju (Jeff Galloway), fiziologu un tiešsaistes treneri Gregu Makmilanu (Greg McMillan), vai fizioterapeiti Emiju Parkersoni-Mičelu (Amy Parkerson-Mitchell). Neskatoties uz to, kāda ir bijusi līdzšinējā skriešanas pieredze, uzstādot mērķi, iespējams virzīties no iešanas ātrā tempā līdz pat 12 kilometriem stundā. 

Individuāli sastādīts plāns, izvirzot sev nelielus mērķus katrai nedēļai, ļaus noturēt motivāciju. Īpaši uzsākot treniņus, ir būtiski, neuzstādīt sev pārāk augstu latiņu, jo tas drīzāk demotivēs, un neļaus izstrādāties treniņiem kā ikdienas ieradumam. Virtuālajam trenerim atrodoties uz rokas locītavas ik brīdi ir iespēja sekot līdzi aktivitātēm, sirds ritmam un stresa līmenim. Tā ir iespēja iepazīt paradumus, uz kuriem balstoties, var attālināti tikt izstrādāts personalizētais treniņu plāns.

Nepieciešams apzināties iespējas, ko sniedz digitālais laikmets, tajā pašā laikā, nepārmaksāt par papildu pakalpojumiem, ko nereti nav laika izmantot. Ik viens var sagatavoties vasaras sezonai – noskrienot savus pirmos 5, 10 un vairāk kilometrus, kā arī uzlabot jau līdz šim uzstādītos personīgos rekordus.

Dzīvesstils