Kā trauksmes sajūtu izmantot par iekšējo resursu

Satraukums, ko labi pazīstam ikdienā,  mēdz pāraugt arī ilgstošā trauksmes sajūtā. Bez ievērības atstāta trauksme ar laiku var provocēt dažādas veselības problēmas, tādēļ ar to vajadzētu tikt galā. Pārvarēt trauksmes sajūtu var palīdzēt ar psihologa palīdzību. Plašāk –  klīniskā un veselības psiholoģe Jeļena Paņkova.

„Pārdzīvot un satraukties ir pilnīgi normālas izpausmes. Mazās devās šāds stress cilvēkam pat ir veselīgs, jo tas palīdz saskatīt, ko dzīvē vēlētos mainīt, bet galvenais – dod arī enerģiju, lai realizētu pārmaiņas. Taču satraukums mēdz pāraugt arī ilgstošā trauksmes sajūtā. Tā gūst virsroku un tik viegli vairs nepakļaujas kontrolei. Tādā gadījumā nevajadzētu kautrēties, bet gan meklēt palīdzību pie speciālista. Pārvarēt trauksmes sajūtu var palīdzēt ar psihologa palīdzību,” teic psiholoģe Jeļena Paņkova.

Covid-19 pandēmijas slēptā puse ir paaugstinātā trauksmes sajūta, kas ir izplatīta ikvienā sabiedrības grupā. Vīruss ir neredzams un lipīgs, tādēļ daudziem rodas vēlme distancēties: gan tiem, kuri pārslimojuši, gan tiem, kuri no šīs slimības izvairījušies, gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem. Arī satraukums un trauksme var izrādīties lipīga – ja kāds ar to dalās, nākamais visticamāk darīs to pašu un trauksmes nodošanas ķēde turpināsies. Ja neizdodas savu prātu turēt brīvu, ar šo nepatīkamo emociju bagāžu patiešām var aplipt. Rezultātā līdztekus Covid-19 pandēmijai notiek process, ko nosacīti var dēvēt par psihisko pandēmiju.

Arī pēc atveseļošanās no nopietnas slimības, reizēm nākas iemācīties sadzīvot ar tās atstātajām sekām. Sadzīvot ar trauksmi, kas ir viena no biežākajām pavadonēm pēc slimības, jo sevišķi tagad, kad pasaule iepazinusi Covid-19 pandēmiju, gan nevajadzētu.

Kad trauksmes ir par daudz?

„Parasta, normāla trauksme ir tad, kad cilvēks jūt nemieru, gaidas, satraukumu. Arī bailes par savu veselību nelielā daudzumā ir pavisam normālas. Taču, ja baiļu ir tik daudz, ka mainās ierastā uzvedība, iespējams, trauksme sāk kontrolēt cilvēku, nevis cilvēks sajūtas. Tad ir svarīgi, lai trauksme nepāraug panikā, kad kontrolēt sevi ir gandrīz neiespējami,” skaidro psiholoģe.

Lielākoties cilvēki paši tiek galā ar savām emocijām, tostarp, trauksmi, taču, piemēram, ja piemeklē nopietna veselības problēma, jā nākas smagi slimot vai pārdzīvot sarežģītu atveseļošanās posmu, paša spēkiem ar visu tikt galā kļūst grūti.

Ilgstoši izjūtot trauksmi, samazinās gan psiholoģiskā noturība pret dažādām neparedzētām dzīves situācijām, gan arī imunitāte. Tādēļ ir tik svarīgi iemācīties kontrolēt savas emocijas, īpaši tās, kas sākotnēji izraisa nepatīkamas sajūtas.

„Būtu labi, ja izdotos trauksmes sajūtu izmantot kā savu iekšējo resursu, kā stimulu attīstīt sevī radošumu. Kā tas varētu izpausties? Piemēram, ir svarīgi strukturēt savu dienu – saplānot darāmos darbus, veidot dienas plānu, kura iekļaut nodarbes, kas ir svarīgas un tās, kas vairo prieku, rada piepildījuma un dzīves jēgas izjūtu,” iesaka psiholoģe Jeļena Paņkova.

Katrā cilvēkā darbojas četras sistēmas – fiziskā, emocionālā, prāta un uzvedības. Trauksme var rasties un izpausties katrā no tām. Psiholoģe vērš uzmanību: “Ir kāds paradokss – bailes un dusmas vienlaicīgi nespēj eksistēt. Tādēļ veiksmīgs veids, kā atbrīvoties no bailēm, piemēram, bailēm, ka slimība atgriezīsies vai, ka atkal uzglūn kāds vīruss un veselība pievils, ir sadusmoties uz savām iedomātajām bailēm. Kāds reiz sacījis: no dzīves vēstures nevajag veidot slimības vēsturi. Lai tas kalpo kā iedvesma, uzveicot trauksmes sajūtu pēc slimošanas!”

Risinājums rodas izprotot

Mācoties atbrīvoties no pārlieku augstās trauksmes sajūtas, svarīgi dziļi izprast šīs emocijas. “Bailes un trauksme rodas tādēļ, ka cilvēks saviem dzīves notikumiem iztēlojas negatīvu attīstības scenāriju. Tā rodas satraukums par nākotni un cilvēks lieki tērē savu enerģiju. Vairumā gadījumu šīm iedomām ir maz saistības ar realitāti un patieso notikumu virzību. Ir jāiemācās saglabāt sevī enerģiju, jāatrod veids, kā sazemēties. Var izmantot dažādus elpošanas vingrinājumus, masēt roku pirkstus, izdomāt savus mazos rituālus, ko veikt, lai novērstu uzmanību no trauksmes un neļautu negatīvajām emocijām pārņemt ķermeni. Dažiem palīdz, piemēram, fotogrāfiju pārskatīšana, jo tā var atsaukt atmiņā skaistus brīžus, vairot patīkamas emocijas, novērtēt to, kas ir dots. Tā kā trauksmei ir tendence pārņemt kontroli, svarīgi atgriezties pie laika plānošanas, lai cilvēks pats ir savas dzīves noteicējs. Ieteicams rūpīgāk strukturēt laiku, ikdienā ieviest patīkamus rituālus. Justies laimīgam arī ir rituāls, pēc kā var tiekties, ko praktizēt,” saka psiholoģe.

Noderēs arī farmaceita Vadima Brižaņa ieteikumi:

“Izvairīties no trauksmes un arī tikt ar to galā var palīdzēt veselīgi ieradumi un sabalansēts uzturs, taču dažkārt ir situācijas, kad nepieciešams ātrs risinājums. Vieglos gadījumos situāciju īslaicīgi var uzlabot ar dabīgiem bezrecepšu līdzekļiem.

Nervu sistēmas nomierināšanai pieejams plašs bezrecepšu zāļu klāsts, kas satur nomierinošus ārstniecības augus – baldriāni, apini, vilkābeli, māteri un citus. Zāles pieejamas dažādās formās – kā tabletes, sīrups vai tinktūra. Jāņem vērā, ka daži augi, piemēram, mātere un apinis, kādam var izraisīt miegainību, tādēļ jāizvairās no šo preparātu lietošanas aktīvajā diennakts laikā. Ja bezrecepšu zāles nav ieteicis ārsts, pirms to iegādes noteikti jākonsultējas ar farmaceitu.

Vieglus miega traucējumus var mēģināt mazināt ar bezrecepšu medikamentiem vai uztura bagātinātājiem, kuru aktīvā viela ir melatonīns – dabīgs miega hormons. Tiesa, melatonīnu saturošs preparāts nemazinās miega traucējumu cēloni, bet tikai palīdzes iemigt.

Protams, jāpatur prātā, ka uztura bagātinātāju lietošana neaizstāj veselīgu un sabalansētu uzturu, atgādina farmaceits.

Ja ar paša spēkiem ir par maz

Gadījumos, kad trauksme ņem virsroku pār dzīvi, nav vērts gaidīt un cerēt, ka gan jau paries, ir steigšus jāmeklē palīdzību pie psihologa. Pie psihologa var pieteikties arī attālināti, izmantojot speciālista video konsultāciju. Reizēm var pietikt pat ar dažām konsultācijām, lai situāciju stabilizētu un atkal varētu atgūtu kontroli pār savām sajūtam un emocijām. 

Dzīvesstils