Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kafijas ceļvedis: populārākie kafijas dzērieni un to raksturi

Sen garām tie laiki, kad latvieši dzēra tikai melnu vai baltu kafiju. Ar katru gadu kafijas kultūra attīstās aizvien jaunā kvalitātē, un vietējās kafijas tirdzniecības vietas piedāvā spilgtus, neaizmirstamus garšas piedzīvojumus. Taču vēl joprojām ne viens vien kafijas automāta vai baristas priekšā samulst, ieraugot plašo piedāvājumu, kur dominē nosaukumi itāļu valodā. Americano, Caffe Latte, Capuccino, Flat White, Mochachino – kas slēpjas zem biežāk sastopamajiem kafijas dzērienu veidiem un kā neapjukt kafijas izvēles priekšā, atklāj “Narvesen Kafijas kluba” eksperts, barista Gatis Silenieks.

Espresso 

Šī ir kafijas esence un bāze lielākajai daļai kafijas dzērienu. Labam Espresso piemīt tas, ko kafijas profesionāļu aprindās sauc par bo¬dy (ķermenis – angļu val.): tas nozīmē, ka dzērienam ir saturs, tas nav šķidrs vai ūdeņains, bet salīdzinoši biezs, to klāj crema jeb plāna kafijas putu kārtiņa. Dzēriena apjoms – apmēram trešdaļa tases. 

Lai gan daudzi ir baudījuši labu Espresso, vien retais zina, kāpēc to dzer. “Cilvēki parasti izvēlas Espresso cerībā, ka tas dos milzīgu enerģijas lādiņu. Taču Espresso, lai gan garšas ziņā visintensīvākais, satur niecīgu devu kofeīna. Kofeīns izdalās, ūdenim atrodoties kontaktā ar kafijas biezumiem, bet Espresso tiek gatavots ļoti strauji, 20–25 sekundēs izdzenot ūdeni cauri pūdera smalkuma biezumiem. Tādējādi dzēriens iegūst izteiksmīgo garšu, bet nepagūst uzkrāt kofeīnu. Dienā var izdzert pat 8 tases Espresso un neuzņemt to kofeīna daudzumu, ko iegūstam, aplejot krūzītē savu rīta kafiju un atstājot to ievilkties, kamēr ejam dušā un gatavojam brokastis,” stāsta Gatis Silenieks. Kāpēc tad jādzer Espresso? “Kofeīns paātrina vielmaiņu un sekmē uzņemto pārtikas produktu pārstrādi organismā, tāpēc pasaulē pieņemts Espresso dzert pēc pusdienām vai citām pamatīgām ēdienreizēm, lai ātrāk atgūtu viegluma sajūtu,” skaidro barista. 

Espresso dzeršanas kultūra Latvijā ir bērna autiņos, sevišķi salīdzinot ar tā dzimteni Itāliju, kas izskaidro, kāpēc kafijas dzērienu pasaulē dominē nosaukumi itāļu valodā. Ja latvietis Itālijā pēc maltītes pasūtītu Cappucino, viesmīlis, visticamāk, neatnestu neko vai tomēr pasniegtu Espresso, jo Cappucino pēc pusdienām viņam šķistu neloģiska izvēle. Kafijai ar pienu vispiemērotākā ir dienas pirmā puse līdz plkst. 12–14, jo organismam vajadzīgs laiks, lai pārstrādātu piena produktus. Pēc pusdienām jau vajadzētu pāriet uz Espresso vai melnu kafiju. 

Savukārt dubultais Espresso nav divreiz stiprāks par Espresso, un tas arī nav iegūstams uz ūdens tilpuma rēķina. Tas nozīmē divas identiskas Espresso devas vienā tasītē, dzērienam apjomā aizņemot 2/3 tases.

Cafe Latte 

Itālijā, pasūtot Cafe Latte, tā arī jāsaka – ja nevērīgi izmetīsiet “man, lūdzu, latte”, dabūsiet pienu, jo tieši to latte nozīmē itāļu valodā. Šis ir visvieglākais no visiem kafijas dzērieniem ar vispienaināko garšu, kur kafijas un piena attiecība ir 1/7. Dzēriena pamatā ir viena deva Espresso. “Mūsu novērojumi liecina, ka Cafe Latte biežāk izvēlas meitenes, papildinot dzērienu ar dažādu garšu sīrupiem.” stāsta Gatis Silenieks. 

Cappucino 

Šajā dzērienā jūtams vislabākais balanss starp pienu un Espresso, tāpēc to mēdz dēvēt par “atslēgas” dzērienu, kuru izvēlas pat profesionāļi, lai noteiktu kafijas un piena kvalitāti. Cappucino pamatā atkal ir viena Espresso deva, taču kafijas un piena proporcija ir 1/5. Tātad gan ar Cafe Latte, gan Cappucino uzņemam vienādu daudzumu kafijas, mainās tikai garša. 

“Izvēloties dubulto Cappucino, saņemsiet dzērienu, kura pamatā ir dubultais Espresso, tātad tas būs intensīvāks, taču saglabās Cappucino raksturīgo piena proporciju. Tātad faktiski tas atšķirsies no parasta Cappucino ar lielāku tilpumu – vairāk kafijas, vairāk piena,” atklāj kafijas eksperts.

Flat White 

Šī ir jaunzēlandiešu versija par kafiju ar pienu (no šejienes arī nosaukums angļu valodā), kas ir vistuvākā tam, ko Latvijā saprotam ar baltu kafiju. “Pasaulē reti kur ēdienkartē redzēsiet tādu uzrakstu kā “kafija ar pienu”. Lielākoties, pasūtot baltu kafiju, saņemsiet Flat white,” saka barista. Flat white gatavo no dubultā Espresso un tikpat daudz putota piena, tātad kafijas un piena attiecība šajā dzērienā ir 1/1. Tas ir intensīvs dzēriens, kurā dominē kafijas garša, taču gana labi jūtama arī piena klātbūtne.

Mochachino

Caffe Mocha, Mochachino vai Mochaccino – zem šiem nosaukumiem pamatā slēpjas viens un tas pats dzēriens. Dzēriena kafijas bāze ir Espresso un pēc tilpuma šis dzēriens ir vislīdzīgākais Cafe Latte. 

“Šī dzēriena galvenā atšķirība ir tajā, ka piens tiek sajaukts kopā ar tumšo vai piena šokolādi, vai arī kakao pulveri – panākot kafijas/šokolādes dzēriena garšu, ko Latvijā mēs visbiežāk redzam ar nosaukumu – Mochachino. Šim dzērienam visā pasaulē ir ļoti daudz dažādu recepšu, pārsvarā spēlējoties tieši ar dekorēšanu - kakao, putukrējumu, veselām kafijas pupiņām un daudz ko citu. Nosaukums ir atvasināts no pilsētas Mocha, kas bija viens no agrīnās kafijas tirdzniecības centriem,” norāda Gatis Silenieks.

Americano 

Americano nosaukums glabā atmiņas par dzēriena rašanos – II Pasaules kara laikā amerikāņu kareivji itāļu kafejnīcās pasūtīja melnu kafiju, bet smējās, kad viņiem atnesa uzpirksteņa lieluma Espresso. Itāļi problēmu atrisināja, “pagarinot” Espresso ar ūdeni. To tad arī nosaukums nozīmē – kafija amerikāņu gaumē. 

Tas ir dzēriens melnas kafijas cienītājiem. 90% pasaules ar Americano saprot to, ko mēs saucam par melnu kafiju, kaut pēc pagatavošanas tehnoloģijas tie ir divi dažādi dzērieni. Americano gatavo uz Espresso bāzes, papildinot ar karstu ūdeni. “Kā jau minēju, Espresso pagatavošanai vajadzīga kafija, kas samalta smilšu smalkumā, lai īsā laikā izvilktu maksimumu garšas. Melna kafija latviešu izpratnē tiek gatavota no daudz rupjāka maluma kafijas, jo līdzīgā laikā, kā gatavojot Espresso, caur kafijas biezumiem tiek iztecināts daudz lielāks ūdens apjoms, tāpēc efekta panākšanai vajag rupjāku malumu,” skaidro barista, vienlaikus piebilstot – garšas ziņā šīs kafijas nav nemaz tik atšķirīgas, un nezinātājs, visticamāk, nepateiktu, kura gatavota uz Espresso bāzes, kura – latviešu labākajās tradīcijās.

Kafijas dzērieni ar sīrupiem

Sīrupu, putukrējuma un dažādu garšu piedevu mode nāk no ASV, bet nu jau tas kļuvis par standartu visā pasaulē. “Kafijas ar dažādu garšu piedevām savulaik radušās nekvalitatīvas kafijas garšas uzlabošanai, jo cukurs un cukura sīrupi ir sliktas kafijas labākie draugi – ja kafija ir ļoti, ļoti rūgta, sīrupi padara to par baudāmu dzērienu. Taču šobrīd sīrupi stāv blakus arī augstākās kvalitātes kafijai, jo iespēja kafiju pagatavot un ņemt līdzi savā ziņā ikvienam ļauj būt par baristu – cilvēkiem patīk eksperimentēt, un kafijas krūzēs tiek miksēts viss, ko vien fantāzija spēj radīt,” stāsta Gatis Silenieks.

Aukstie kafijas dzērieni

“Šī ir salīdzinoši jauna kultūra, kas strauji gūst popularitāti. Klasiskā aukstā Cafe Latte, Cafe Frappe ar ledu, Espresso ar toniku vai svaigi spiestām sulām – te ir plašs lauks eksperimentiem, un vairums šo dzērienu tīri labi garšo,” atzīst barista. Aukstās kafijas ir piemērotas vasarai, kad organisms prasa kafiju, bet vienlaikus gribas ko atvēsinošu. Šie dzērieni liecina par katra baristas radošumu, tāpēc esiet gatavi riskēt un dzert stilīgu kafiju!

“Ar kafiju ir līdzīgi kā ar vīniem – ir populārie vīni, kas visiem garšo, un tad ir sarežģītie, kas ilgi gaida īsto pircēju, kaut arī gatavoti no unikālām vīnogu šķirnēm, un pat vienas šķirnes vīni dažādos reģionos būs atšķirīgi. Populārākie kafijas dzērieni ir pazīstami un saprotami visā pasaulē, tomēr garšas ievērojami atšķirsies. Pat Baltijas valstu ietvaros mūsu kafijas dzeršanas paradumi ļoti atšķiras. Igauņiem ir tuvāka Skandināvijā populārā filtra kafija ar skābenākiem garšas toņiem; lietuvieši dod priekšroku tumšākam grauzdējumam, attiecīgi rūgtākām notīm. Jo tālāk uz dienvidiem, jo tumšāka grauzdējuma kafija ir cieņā. Mēs esam kaut kur pa vidu,” atklāj barista Gatis Silenieks, iedrošinot eksperimentēt un atrast savām sajūtām atbilstošāko garšu! 


Dzīvesstils