Lai peldēšanās tiešām būtu ūdensprieks

Vasara nav iedomājama bez peldēšanās un citiem ūdenspriekiem, taču ir lietas, kuras jāņem vērā, lai laika pavadīšana ūdenī un tā tuvumā būtu veselībai un dzīvībai droša.

Kvalitāte tiek pārbaudīta

Oficiālā peldsezona Latvijā sākas 15. maijā, bet beidzas 15. septembrī. Latvijā ir 57 oficiālās peldvietas – pludmales teritorijas, kas atbilst ūdens kvalitātes un drošības standartiem.

Pieejamas ir arī neoficiālās peldvietas. Daļu no tām pašvaldības atbilstoši apsaimnieko, labiekārto, tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības. Vairākās no tām peldsezonas laikā pašvaldības par saviem līdzekļiem arī organizē ūdens kvalitātes pārbaudes, informē Veselības inspekcija.

Veselības inspekcija katru gadu apkopo iesniegtos neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus – paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus – un dod savu slēdzienu par atļauju peldēties.

Ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem), gan vizuāli novērtējot peldvietu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem: netipiska ūdens krāsa, virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas), peldoši un citi atkritumi ūdenī, naftas produkti, fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās jeb ūdens ziedēšana. Peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas novērtē speciālists un sniedz slēdzienu par ūdens kvalitāti – peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties aizliegts. Par izmeklējumu rezultātiem tiek informēts peldvietas īpašnieks, kā arī ar masu mediju starpniecību – sabiedrība.

Pirmās ūdens kvalitātes pārbaudes veic pirms peldsezonas sākuma un turpina veikt visu peldsezonu.

Ieguves vietās – uzmanīgi!

Peldēšanās derīgo izrakteņu ieguves vietās, kur notiek vai tiek plānota minerālo materiālu ieguve, ir kategoriski aizliegta un dzīvībai bīstama stāvo krastu un dziļuma izmaiņu dēļ. Atpūsties šajās vietās atļauts tikai pēc rekultivācijas, kad ūdenstilpne un teritorija ap tām ir labiekārtota un piemērota atpūtai, informē akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM). Rūpēs par apkārtējo drošību visas aktīvās derīgo izrakteņu ieguves vietas ir aprīkotas ar slēdzamiem vārtiem, lai ierobežotu iekļūšanu teritorijā. Ja vārti ir atvērti, tad konkrētajā atradnē notiek derīgo izrakteņu ieguve. Tāpat šādās vietās ir uzstādītas informatīvās zīmes, kurās norādīts atradnes nosaukums, kontaktinformācija, kā arī dažādi brīdinājumi un ierobežojumi par drošības pasākumiem, kas jāievēro atrodoties atradnes teritorijā, skaidro LVM.

Lai baudītu patīkamos laikap­stākļus kvalitatīvi un droši, LVM aicina izvēlēties kādu no labiekārtotajām tūrisma vai makšķerēšanas vietām. LVM pārraudzībā ir vairāk nekā 100 minerālo materiālu ieguves vietas, kas atrodas visā Latvijas teritorijā. Derīgo izrakteņu ieguves vietas tiek rūpīgi izvēlētas, lai neradītu risku videi, taču vienlaikus nodrošinātu uzņēmuma un tautsaimniecības vajadzību pēc smilts, smilts-grants un citiem derīgajiem izrakteņiem.

Nebūt pārgalvīgiem

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) norāda uz vairākiem drošības apsvērumiem, lai sargātu savu un citu veselību, kā arī dzīvību, uzsverot: neesiet pārgalvīgi! Dienests iesaka peldēties tikai oficiālajās peldvietās vai ūdeņos, kas ir labi zināmas vietas.

NMPD norāda, ka peldēšanās sezonu vēlams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18°C grādus. Peldēšanai jāizvēlas droša, speciāli izveidota un iekārtota peldvieta, bet, ja šādas vietas nav, jāatceras, ka drošas peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru, lielu akmeņu vai citu bīstamu objektu. Jāuzsver, ka pirms peldēšanās jāinformē krastā palikušie par to, cik ilgi, cik tālu plāno peldēt un vai peldētājs nirs zem ūdens. Tāpat dienests piekodina, ka vienmēr, atpūšoties pie ūdens un tajā, jāpieskata vienam otru, lai nelaimes gadījumā varētu laikus palīdzēt. Ja ir plānota vizināšanās ar laivu, kuteri vai ūdens motociklu – vienmēr jāuzvelk glābšanas veste.

Pirms ļaut bērniem doties peldēties, vecākiem jāpārbauda, vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina, dūņaina, akmeņaina – šādi jārīkojas arī jau zināmās peldvietās. Atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā. Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt – bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties. Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi noder tikai rotaļām, turklāt – tikai pieaugušo uzraudzībā. Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste – tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī.

Svarīgs atgādinājums ikvienam peldētājam, kurš vēlas laiku pavadīt droši, ir nepeldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu, un nedoties peldēties vienam – ja radīsies problēmsituācija, līdzās nebūs cilvēku, kuri varēs palīdzēt. Tāpat nedrīkst pārvērtēt savus spēkus.

Pirms došanās ūdenī nekad nelieto alkoholu; ja esi reibumā, labāk paliec krastā, stingri piekodina NMPD. Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām – mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi. Savukārt, ja esi sakarsis saulē, ūdenī ej lēnām, lai ķermeņa temperatūras maiņa nebūtu strauja – tas var radīt krampjus.

Dzīvesstils