Lai sēņošana būtu veselībai droša

“Pēc ilgstošām lietavām un siltuma, kas ir labvēlīgi apstākļi sēņu augšanai, salīdzinoši agri sākusies sēņošanas sezona – aktīvākie fanāti ar pirmajiem meža velšu lomiem dižojas sociālajos tīklos, kā arī dalās ar sēņošanas vietām un receptēm. Kādi drošības noteikumi jāņem vērā, sēņojot un lietojot uzturā sēnes?” jautā lasītāja.

Atbild farmaceits Vadims Brižaņs.

Sēnes nevajag lasīt bez priekšzināšanām. Daudzas ir indīgas, tāpēc nedrīkst paļauties uz instinktu cerībā, ka viss būs labi.

Daži maldīgi uzskati

Par drošu sēņu ēšanu sabiedrībā izstrādājušies vairāki mīti un stereotipi, no kuriem populārākie ir, pirmkārt, ja sēni ēd dzīvnieki vai tārpi, to droši var ēst cilvēks. Jāņem vērā, ka daudzas dzīvas radības evolūcijas ceļā ir kļuvušas izturīgas pret indīgām sēnēm, bet cilvēki nav to skaitā. Otrkārt, sēnes, kas aug zem kokiem, ir droši ēdamas. Simbioze ar kokiem nenozīmē, ka sēne nav indīga. Trešais mīts – ar mēli var pēc garšas noteikt, vai sēne ir ēdama. Daudzas indīgas sēnes labi garšo, bet dažas ir pietiekami indīgas, lai būtu bīstamas pat ļoti nelielā daudzumā.

Sēņotājiem un sēņu ēdājiem jāņem vērā vairāki padomi, lai sevi un tuviniekus pasargātu no indīgu sēņu nonākšanas grozā un pēc tam galdā.

1) Izvairieties ēst sēnes ar baltām lapiņām (zem cepurītes), svārciņiem ap kātiņu un trauciņam līdzīgu veidojumu sēnes apakšā, no kā tā šķietami aug ārā! Ir dažas ēdamas sēnes ar vienu vai vairākām šīm pazīmēm, taču galvenokārt tās ir raksturīgas dažāda paveida mušmirēm.

2) Izvairieties uzturā lietot sēnes, kuru cepurīte vai kātiņš ir sarkans! Atkal – ne visas sarkanās sēnes ir indīgas, bet labāk ir iztikt bez pāris ēdamajām sēnēm, nevis apēst vienu indīgu.

3) Pirmie divi padomi neļauj identificēt visas indīgās sēnes, tikai lielāko daļu, jo daudzas indīgas sēnes ir ļoti līdzīgas ēdamajām. Labākais padoms ir neēst nevienu sēni, par kuras identitāti un drošību neesat 100% pārliecināti. Ja vēlaties sēņot, iegādājieties atbilstošu rokasgrāmatu!

Atšķirt no bojātajām

Sēnes ir vērtīgs dabiskos apstākļos audzis produkts, bieži tās tiek izmantotas, lai aizvietotu gaļu un gaļas produktus. Tajās ir maz kaloriju, tās ir bagātīgas ar olbaltumvielām un šķiedrvielām, tajās ir daudz mikroelementu – cinks, varš, fluors, kālijs, magnijs, dzelzs, nātrijs, sērs un hlors. A vitamīnu vairāk ir baravikās, gailenēs, rudmiesēs, bet bērzu bekās РР1 vitamīna ir tikpat daudz kā raugā vai aknās. В1 vitamīna ziņā tās ir līdzīgas graudaugiem, bet D vitamīna ziņā sviestam. Pētījumi liecina, ka sēnes spēcina imūnsistēmu un pretiekaisuma iedarbības dēļ var palīdzēt astmas, artrīta un alerģijas gadījumā.

Taču uzturā lietot sabojājušās sēnes ir veselībai un dzīvībai bīstami. Lai noteiktu, vai sēne ir lietojama uzturā vai, gluži pretēji, sabojājusies un līdz ar to izmantot to ēšanai ir bīstami, var noteikt pēc vairākām pazīmēm. Pirmkārt, uz tām ir izveidojusies plāna plēvīte, kas padara sēnes glumas. Tas nozīmē, ka drīz uz šādām sēnēm parādīsies pelējums, un tādas vairs nav droši ēst pat nomazgājot.

Otrkārt, nepatīkama smaka ir raksturīga daudziem bojātiem pārtikas produktiem, bet sēnēm tā parasti ir amonija smarža. Bieži to ir grūti pamanīt, jo daudzas sēnes tā ož arī svaigas. Treškārt, sēnes kļūst tumšākas – vai nu pilnībā (parasti kātiņš), vai plankumu veidā (parasti uz cepurītes).

Vislabāk sēnes ir uzglabāt ledusskapī, papīra maisiņā vai dvielī. Šādi uzglabājot, sēnēm vajadzēt būt ēdamām vismaz nedēļu. Savukārt plastmasas iesaiņojumā tās sabojāsies daudz ātrāk.

Sazināties ar mediķi

Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) iesaka ikvienam – gan sēņotājam, gan sēņu pircējam – būt piesardzīgiem. Sēņu pārmērīgas vai nepareizas lietošanas uzturā galvenās sekas ir saindēšanās, kas var izraisīt ļoti nopietnas un pat paliekošas veselības problēmas, dažkārt saindēšanās var beigties letāli.

Mežā lasiet tikai tās sēnes, kuras pazīstat! Arī pērkot sēnes tirgū vai veikalā, izvēlieties tikai tās, kuras jums labi zināmas! Ja piedāvātās sēnes labi nepazīstat, nepaļaujieties tikai uz pārdevēja ieteikumiem vien!

Gatavojot sēnes, ir jāizvērtē un labi jāzina, kā – cik ilgi un kādā veidā – tās ir jāgatavo, tas ir, cik ilgi jāvāra vai jācep, jo nepietiekami apstrādātas sēnes vai bojātas, vecas un pāraugušas sēnes var izraisīt veselības problēmas.

Sēnes jālasa grozos, lai tās nesakarstu, nesaspiestos, tām varētu piekļūt gaiss. Nedrīkst lasīt autoceļu, dzelzceļu, izgāztuvju un rūpnīcu tuvumā, kur ir paaugstināts gaisa piesārņojums. Pārnesot sēnes mājās, nekavējoties tās jāapstrādā. Sēņu ilgāka uzglabāšana, tās neapstrādājot, var izraisīt saindēšanos pat ar ēdamām sēnēm.

Sēnes nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo tas pastiprina toksisko vielu iedarbību. Alkohols papildus rada smaguma sajūtu un var apgrūtināt palīdzības sniegšanu, ja tāda nepieciešama. Tāpat jāņem vērā, ka sēnes nedrīkst pārēsties, jo tā ir smaga un grūtāk sagremojama barība. Nav ieteicams tās ēst pirms gulētiešanas.

Pirmie saindēšanās simptomi var parādīties vienas, divu stundu laikā pēc sēņu ēšanas, dažkārt arī vēlāk. Ļoti bieži pirmās pazīmes ir vemšana, vājums, svīšana un sāpes vēderā. Ja ir minētās pazīmes un ir aizdomas, ka notikusi saindēšanās ar sēnēm, nekavējoties jāsazinās ar mediķi.

Līdz brīdim, kad cietušais nonāk mediķu aprūpē, ieteicams izskalot muti un iedzert ne vairāk kā vienu glāzi vēsa ūdens.

Dzīvesstils