Peoniju skaistuma varā kļūst par kolekcionāri. Valcēnietes Sandras Laviņas dārzā plaukst 220 šķirnes

Raksts publicēts laikrakstā 2017.gada 14.jūlijā

Valcēnietes Sandras Laviņas dārzā zied nevis 10 vai 50, bet 220 dažādu šķirņu peonijas. To jau nevar vairs saukt par aizraušanos, tā, kā Sandra pati atzīst, ir kolekcionēšana.

Peonijas jeb pojenes, kā viņas arī sauc, viņai ir mīļas puķes jau kopš bērnības, un kaut Sandras dārzā var redzēt vienu par otru krāšņākus, lepnākus un reti kur redzētus peoniju ziedus, viņa nenoliek vecās labās vecmāmiņu laiku šķirnes – visparastākās baltās un rozā pojenes, jo ļoti patīk to smarža. 

Aizraušanās ar peonijām Sandrai Laviņai, kuras ikdienas darbs ir saistīts ar skaitļiem un lielu precizitāti – viņa ir Smiltenes novada domes galvenās grāmatvedes vietniece, sākās kā ikvienam cilvēkam, kurš vēlas izdaiļot savas mājas apkārtni – ar dažiem stādiem. “Pirmās peonijas es nopirku apmēram pirms 15 gadiem Rīgas centrāltirgū ar visiem ziediem. Izvēlējos tādas, kas man patīk. Tad es vēl nezināju, ka vasarā šīs puķes nestāda, kaut man visas ieaugās un kuplo joprojām,“ stāsta Sandra.

Protams, ka viņa ir arī pirkusi stādus lielveikalos, taču tagad nevienam to neiesaka, jo tas ir kā kaķis maisā, nekad nevar zināt, ko esi nopircis un pēc cik gadiem tiksi pie ziediem. Var paveikties, bet var arī iznākt čiks.

“Tā nopietni ar peonijām sāku aizrauties 2010. gadā, līdz tam man bija 15 šķirnes. Sākumā sataisīju sarakstu ar tām šķirnēm, kuras man patīk un kuras vēlētos savā dārzā. Skatījos fotogrāfijas, meklēju internetā informāciju, kur stādus var nopirkt, izzināju un vēlāk sapazinos ar Latvijas peoniju audzētājiem un viņu piedāvājumu. Esmu no kādiem septiņiem Latvijas audzētājiem pirkusi sakneņus. Sūtu stādus arī no ārzemēm. Visādi ir, nav tā, ka iegrābties var tikai lielveikalā, arī no daža audzētāja esmu pirkusi vienu, bet dabā izaug pavisam citas šķirnes puķe. Protams, tagad man ir svarīgi iegūt konkrētu šķirni, bet ir bijis, ka nepareizi atsūtītā ir pat skaistāka par to, ko pasūtīju. Mana bēda ir tajā, ka nezinu šķirnes nosaukumu. Kā saka viens no Latvijas pieredzējušākajiem peoniju audzētājiem Aldonis Vēriņš, peonija bez nosaukuma ir kā bērns bez vārda,” smejas Sandra. 

Peonijas priecē gandrīz divus mēnešus

Kā kārtīgam kolekcionāram un profesionālim Sandrai viss ir reģistrēts katalogā. Šķirnes tur sistematizētas alfabēta kārtībā. Viņa fiksē, kur stāds pirkts, cik tas maksā, kur puķe atrodas dārzā, kad uzzied, cik ziedu ceram un tā tālāk. Sandra šķirsta katalogu un stāsta kā no grāmatas.

 “Tik vēlu kā šogad peonijas nav sākušas ziedēt nekad. Pirmā uzziedēja 28. maijā. Salīdzinot ar pērno gadu, tas ir par divām nedēļām vēlāk. Ziema bija ļoti slikta, kailsali ar vairākiem atkušņiem, un arī man apsala un sapuva daži ceri. Trīs izmetu, dažus mēģinu glābt. Agrāk pieturējos pie tā, ka peonijas nav jāsedz, bet tagad saku – pirmajā gadā noteikti stādu piesedziet. Es netērējos, sedzu ar savu ābeļu lapām, bet var izmantot neitralizētu kūdru, mulču, skujas, salmus,” iesaka Sandra.

Taujāta, kādas peonijas viņa izvēlas vai meklē, Sandra atbild, ka viņai ļoti patīk agrās šķirnes. “Pēc garās ziemas ļoti gaidu pirmos ziedus, un tad ir liels prieks, ka dārzs sāk ziedēt. Visagrāk man uzzied Kaukāza savvaļas peonija P.mlokosewitschii. Tā ir dzeltenā krāsā. Pārsvarā mēs esam pieraduši, ka visagrākās ir plānās sarkanās šaurlapu pojenes (P.tenuifolia), bet Sandra saka, ka tās zied nedaudz vēlāk un viņai tās pat neesot. Viņa šķirnes izvēlējusies tā, lai dārzs zied pēc iespējas ilgāk, tāpēc ir kā agrās, tā vidējās un vēlās šķirnes. Peoniju ziedēšanas laiks viņas dārzā ir aptuveni septiņas nedēļas, pāris peoniju vēl ir pumpuros. Visvairāk zied ap Jāņiem, kaut šogad vēlās vasaras dēļ tā nav.

Cenšas nepārkāpt 100 eiro robežu

“Peonija, nenoliedzami, ir modes puķe ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Tas nav lēts hobijs,” smej Sandra, kad jautāju, cik aptuveni maksā viens stāds. Pirmo peoniju, kas šogad dārzā viņu iepriecināja ar vairāk nekā 90 ziediem un kuras nosaukumu viņa joprojām nevar atrast, Sandra nopirka centrāltirgū par 25 latiem, bet tagad viņa cenšas vēlmēs nepārkāpt 100 eiro robežu. “Kad pērc stādus nevis tikai skaistumam, bet kolekcijai, tad domāšana mainās. Cik naudas pa šiem gadiem investēts stādos, neesmu saskaitījusi. Tagad es meklēju konkrētu šķirni, kuras dārzā nav, skatos, kur to var atrast lētāk. Gadās arī impulsīvi pirkumi, kad ieraugu, ka iepriekš ļoti dārgai šķirnei samazināta cena,” stāsta Sandra. Viņa rāda internetā ziedus, kuru cena ir 400 un 500 eiro, un tādus, kas maksā 25 eiro, un man kā nezinātājai saskatīt, kāpēc šāda cenu atšķirība, grūti, jo visas smukas. Sandra skaidro, ka cenu nosaka tas, cik jauna šķirne, kad selekcionēta un reģistrēta, cik viegli peonija vairojas, kādas konkrētā brīdī populāras. Piemēram, pirms vairākiem gadiem ļoti populāras kļuva koraļlu krāsas peonijas. Audzētāji no Amerikas vai citām valstīm sasūtīja sakneņus, šīs šķirnes labi aug un kuplo, tāpēc radās liels piedāvājums un cena automātiski samazinājās. Šķirnes, kuras grūti pavairot, maksā dārgāk.

Jautāta, kādas peonijas viņai pašai vislabāk patīk, Sandra atbild, ka tagad viņai topā ir smaržīgās. Selekcionētāji šos gadus vairāk strādājuši, pievēršot uzmanību ziedu krāsai, formai un kātu stingrībai, bet smaržīgu šķirņu nemaz tik daudz nav. Tad nu es tagad meklēju tādas. Piemēram, Francijā 19. gadsimtā radītās šķirnes, arī Krievijas selekcionāru peonijas. Dārzā aug vairākas Aldoņa Vēriņa peoniju šķirnes, starp kurām ļoti smaržīga un agra ir ‘Kristiana’. 

“Man joprojām ļoti patīk tā peonija no centrāltirgus, kurai nezinu nosaukumu, patīk tās visagrākās, piemēram, ‘Ballerina’ – agra, balta, pildīta. Man patīk ‘Joker’ un vēl daudzas,” secina Sandra.

Viņa seko līdzi arī peoniju modei un novērojusi, ka cilvēkiem tagad patīk dažādu toņu dzeltenas, krēmsārtas, pasteļu krāsas peonijas.

Kausē par zemi, lai iestādītu jaunpienācēju

Peonijas ir puķes, kuras augs dārzā gadu desmitiem, taču kā viss arī tās prasa lielu rūpību, uzmanību un darbu. Īpaši jau stādot. Sandra stāsta, ka viss dzīvē nesanāk, kā grāmatā rakstīts. “Rudenī, septembrī, dienas jau ir īsas, bet pienāk peoniju sūtījums un gribas tās iestādīt tūliņ, nevis gaidīt līdz brīvdienām. Tad nu reiz esmu iebraukusi mašīnu pēc iespējas tālāk pagalmā, ieslēgusi tālos uguņus un mašīnas gaismā stādījusi. No ārzemēm peonijas parasti atnāk ļoti vēlu – oktobra beigās vai pat novembrī. Aizpagājušajā rudenī oktobra beigās jau bija sals un zeme sasalusi vairāk nekā 10 centimetru dziļumā. Tām vietām, kur bija paredzēts stādīt, lēju karsto ūdeni,  lai zeme atkūst, tad stādīju.

Pagājušajā rudenī atkal pie mums vienīgais sniegs bija novembrī un tāds kārtīgs, biezs, zem tā gan zeme nebija sasalusi. 13. novembrī stādīju pēdējās peonijas. Atraku sniegu, iestādīju saknes un apbēru atkal ar sniegu,” piedzīvojumos dalās Sandra.

Peonijas pavasaros un vasarā ir jāmēslo, jāseko, lai tām neuzmetas pelēkā puve, bet atšķirībā, piemēram, no gladiolām, dālijām vai citām puķēm, tās nav rudenī jārok ārā. Sākotnēji Sandra mēģināja peonijas pati pavairot, rokot ārā cerus un tos dalot. Bet tas ir pārāk smags darbs, jo atsevišķām šķirnēm ceri jau trešajā gadā izaug tik lieli, ka to izrakšanai ņem kaut ekskavatoru. Stādus no viņas iegūt nevar, bet viņa labprāt dalās ar padomiem, kur peonijas var nopirkt, kā tās stādāmas, kā kopjamas.

Sandra pa šiem gadiem pašmācības ceļā ieguvusi ne tikai daudz zināšanu, bet arī lielu personīgo pieredzi un nu ķērusies pie savas peonijas radīšanas. Viņa pagājušā gadā noņēmusi sēklas, izdiedzējusi saknītes. Tad tās līdz pavasarim dzīvojušās pa ledusskapi un nu glīti sastādītas podiņos. Pēc kādiem septiņiem gadiem varēšot redzēt, kas iznācis. 

Dārzā vislielākais palīgs viņai ir dēls Ģirts, kuram arī iepatikusies mammas aizraušanās. Stādus pie Laviņiem iegūt nevar, bet ar ziediem gan Sandra padalās, bet piekodina, ka ne visi skaistie ziedi ir paredzēti likšanai vāzē. Ir šķirnes, kas ir paredzētas griešanai, izvēloties tad jāskatās norāde – paredzētas griešanai. Tad ir garantija, ka tādas vāzē stāvēs ilgāk, pat nedēļu vai desmit dienas. Viss atkarīgs, kā par ziediem gādās. Ir šķirnes, kas paredzētas ainavai, tad ziedi vāzē tik ilgi nestāvēs. Pie šīm pieder intersekciju peonijas, kas ir krūmpeoniju un lakstaino peoniju krustojums. Starp tām arī ir vislielākā krāsu dažādība.

Skatoties Sandras dārzā pēdējos skaistos ziedus, kas teju teju arī nobirs un šovasar aizkavējusies sezona tiks noslēgta, jābrīnās, cik milzīgi ziedi ir daudzām šķirnēm. Sandra steidz skaidrot, ka tas, kā dara viņa, ir pretrunā ar selekcionāra, grāmatas par peoniju audzēšanu autora Aldoņa Vēriņa, kuram nu jau ir 88 gadi, uzskatu, ka peonija nav kaza un tā pie mieta nav jāsien. Sandra, ņemot vērā mūsu neprognozējamos laikapstākļus un biežas lietavas, savas peonijas kā kaziņas tomēr piesien, lai lielajiem ziediem kaut stingros kātos būtu vieglāk. 

Saņemot dāvanā skaistu dažādu peoniju pušķi, man neviļus jājautā, kāpēc tik skaisti ziedi nav mūsu puķu veikalos. Sandra attrauc, ka diemžēl pie mums tirgotāji vēl nav sapratuši, ka peonija ir vāzē liekama puķe, viņi vēl neprot ar tām apieties un labāk tirgo krizantēmas pat vasarā. Jā, Rīgā tā arī ir modes puķe un ļoti pieprasīta. Kaut nākamgad tā mode atnāktu arī līdz mums!

Peoniju kolekcionāres Sandras Laviņas padomi

Dari tā:

- Vislabāk augsni, kur stādīsi peoniju, sagatavot vasarā, iestrādājot zemē sadalījušos kūtsmēslus, kompostu, pelnus, lēnas iedarbības minerālmēslus, trihodermīnu pret pelēko puvi. Stādāmbedres minimālie izmēri 50x50x50, bet, ja peoniju šajā vietā paredzēts audzēt vairākus gadu desmitus, tad pat divreiz lielāku visos virzienos. 

- Peonijām nepatīk skāba augsne un noēnota vieta.

- Peonijas stāda rudenī, vislabāk septembra otrajā pusē.

- Sakneni stādi tā, lai actiņas, kas ir uz sakneņa, būtu ne dziļāk kā 3–5 cm zem augsnes virskārtas. Ja iestāda pa dziļu, vairākus gadus ziedu nebūs. Intersekcijas grupas peonijas stāda dziļāk.

- Pirmajā gadā pirms ziemas puķi apsedz ar lapām, mulču, kūdru vai augsnes kaudzīti, bet vasarā neļauj ziedēt, lai peonija kārtīgi ieaugas.

- Pavasarī aprušina augsni, tāpat arī pēc stipra lietus, lai zeme nesablīvējas.

- Ja vēlies lielus ziedus, tad sānu pumpurus, tikko tie aizmetušies, izknieb, atstājot tikai galvenos ziedus. Ja vēlies, lai peoniju cers ilgāk priecē ar ziediem, atstāj sānu pumpurus.

- Dalīt vislabāk cerus, kas ir trīs gadus veci.

- No cera drīkst nogriezt ne vairāk par pusi no ziediem. Ja jums ir 10 ziedi, nogriezt var piecus.

- Nekad negrieziet ziedu līdz zemei, jāatstāj vismaz viena lapa.

- Ja nevēlas ievākt sēklas, noziedējušos ziedus nogriež. Uz lapām uzbirušās ziedlapas nokrata zemē vai novāc, lai nerodas puve.

- Augustā kārtīgi jālaista, jo tad veidojas nākamā gada ziedu aizmetņi. Peonijas nelaista bieži, bet bagātīgi - ap 50 litru uz kvadrātmetru.

- Rudenī pēc salnām, kad ziedneši nodzeltē un nokrīt, tos nogriež līdz zemei un sadedzina vai iemet ZAAO konteinerā, neliek kompostā.

Kur meklēt stādus Latvijā:

Sandra iesaka skaistai ainavai:

  • ‘Nosegay’, ‘Athena’ (vienkāršiem ziediem, agri ziedošas)
  • ‘Mis America’ (puspildīta ar daudz sānu pumpurien, var arī griezt un likt vāzē)
  • zemās peonijas ‘Pink Pearl’, ‘Ma Petite Cherie’ u.c.
  • intersekciju peonijas ‘Bartzella’, ‘Garden Treasure’ (dzeltena), ‘Canary Brilliants’ (dūmakaini dzeltena un bagātīgi ziedoša), ‘Cora Louise’ (krēmkrāsas ar purpurkrāsas plankumu pie pamatnes) 

Ļoti smaržīgas peonijas: ‘White Cap’, ‘Zhemchuzhnaya Rossyp’, ‘Carnation Bouquet’, ‘Top Brass’, ‘Sweet 16’, ‘Duchesse de Nemours’, ‘Festiva Maxima’, ‘Edulis Superba’ (trīs pēdējās ir “vecmāmiņu baltās un rozā”, kas aug gandrīz katrā dārzā).

Kā saglabāt ziedus vāzē: ziedus griež vēlu vakarā vai agri no rīta, kad nožuvusi rasa, turot ūdenī, apgriež kātus, lai nepaliek gaisa burbulis, un liek vāzē aukstā ūdenī.

Peonijas tur gaišā vietā, bet ne saulē. Tumšā telpā tās aizvērsies, saulē – ātri novītīs.

Ja sāk vīst lapas, apgriež īsākus kātus un atkal ieliek aukstā ūdenī. 

Dzīvesstils