Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirmās palīdzības ABC: zini un rīkojies!

Situācijā, kad otrs ir cietis vai atrodas dzīvības briesmās, var nonākt ikviens. Nereti veselība un dzīvība ir atkarīga no ātras un precīzas rīcības un pareizas pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas. Par to, kā rīkoties, kad otra veselībai vai pat dzīvībai draud briesmas, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un farmaceite Zanda Ozoliņa. 

Par brūču apstrādi

Ievainojuma gadījumā sākotnēji jānovērtē brūces veids – nobrāzums, griezta, durta, kosta, plēsta brūce, kā arī brūces lielums, dziļums un tas, vai ir novērojama aktīva brūces asiņošana. Vienkāršas brūces gadījumā to vajadzētu attīrīt, izskalojot ar tīru tekošu ūdeni. Ja vizuāli brūcē redzami netīrumi, var pielietot ūdeņraža pārskābi. Pēc tam brūcei uzliek tīru, sausu un, vēlams, sterilu pārsēju. Ja brūce spēcīgi asiņo, pirmkārt, asiņojošo vietu nepieciešams piespiest ar tīru materiālu (salveti, auduma gabalu, pārsienamo materiālu), lai asiņošanu apturētu. Neliela asiņošana parasti apstājas 5-10 minūšu laikā. Lielākas asiņošanas apturēšanai nepieciešams uzlikt spiedošu pārsēju. To vislabāk izdarīt, piespiežot uzlikto pārsēju ar roku. Ja asiņošanu neizdodas apturēt, tad pēc iespējas ātrāk jādodas uz tuvāko neatliekamās medicīnas nodaļu. Gadījumos, kad brūcē varētu būt svešķermenis – stikla lauska, nagla u. c., pēc iespējās ātrāk jāizsauc medicīniskā palīdzība. Ja tā ir dzīvnieka kosta brūce, svarīgi pēc primārās brūces apdares tūlīt griezties pie neatliekamās medicīniskās palīdzības, lai pēc nepieciešamības saņemtu trakumsērgas profilaksi. Kā arī, ja pēdējo 5-10 gadu laikā nav saņemta stingumkrampju revakcinācija, nepieciešams veikt steidzamu revakcināciju. Brūces primāri nevajadzētu apstrādāt ar dažādiem pulveriem, ziedēm, geliem un citām vielām. Tos drīkst lietot tikai brūces dzīšanas fāzē. 

Aizrīšanās

Aizrīšanās gadījumā ir jārīkojas ātri un pārliecinoši. Ja ir klepus, tad pastāv liela iespēja, ka cilvēks var atklepoties. Lai palīdzētu svešķermeni izklepot, jāveic 5 grūdienveida sitieni pa muguru starp lāpstiņām. Ja tas nepalīdz, tad jāveic Heimliha paņēmiens – cietušais jāpagriež ar muguru pret sevi, jāapķer, viena roka jāsavelk dūrē un ar otru roku jāsatver sava dūre un 5 reizes jāveic grūdienveida kustības cietušā vēderā starp nabu un krūšu kurvi. Ja tas nepalīdz, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība un Heimliha paņēmiens jāatkārto. Ja cietušajam iestājās bezsamaņa, jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi, līdz ierodas neatliekamā palīdzība. 

Bērna aizrīšanās gadījumā bērniņš jāpaņem uz savas rokas ar sejiņu uz leju. Rādītājpirksts jāieliek mutītē, lai tā būtu atvērta, un tad jāveic 5 grūdoši sitieni starp lāpstiņām virzienā uz galvu. Sitienam ir jābūt virzošam. Kad ir veikti 5 sitieni, turot bērna galviņu uz leju, jāapskatās, vai izdodas atbrīvoties no aizrīšanās iemesla. Lielākiem bērniem veic visu to pašu, ko pieaugušajiem. 

Galvas, muguras un vēdera dobuma traumas

Ārste Z. Zitmane skaidro, ka šīs ir nopietnas traumas, kuru pazīmes sākotnēji var nebūt pamanāmas, piemēram, iekšēja asiņošana, smadzeņu trauma, mugurkaula lūzumi ar muguras smadzeņu ievainojumu. Ja ir aizdomas par nopietnu vēdera, galvas vai mugurkaula traumu, cietušo nedrīkst lieki kustināt vai pārvietot. Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība cietušā nogādāšanai slimnīcā papildu izmeklēšanai. Arī šķietami niecīga trauma var izrādīties ar nopietnām sekām, tādēļ tādos gadījumos nepieciešama cietušā novērošana. Ja parādās šādi simptomi – sāpēs vēderā, vājums, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, nejūtīgums kādā no ķermeņa daļām, nekavējoties jāgriežas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības.

“Ierastās” traumas – potītes pagriešana un roku sasitumi

Kā norāda farmaceite Zanda Ozoliņa, potītes pagriešanas vai mežģījuma gadījumā pirmā palīdzība ir cietušā apavu novilkšana, pēc tam ir jāpaceļ cietušā kāja un jāuzliek ledus komprese.  Vizuāli nav iespējams izslēgt arī nopietnākus bojājumus (kaulu lūzums, saišu plīsums), tāpēc nepieciešams griezties traumpunktā, lai veiktu rentgena izmeklējumu. Tas pats ir attiecināms uz roku sasitumiem, jo vizuāli nevar izslēgt kaulu lūzumus vai plīsumus.

Kā rīkoties apdegumu gadījumā?

Ja cilvēks ir ilgstoši uzturējies saulē un vakarā āda ir apsārtusi un smeldz vai sāp, var lietot ādas atvēsinošus līdzekļus, piemēram, vēsas kompreses, iet vēsā duša, lietot ādu mitrinošus un atvēsinošus krēmus, piemēram, D-Panthenol saturošus līdzekļus. Tie noņems sāpju sajūtu, atvēsinās un mitrinās ādu.  Stipru sāpju gadījumā var iekšķīgi lietot pretsāpju līdzekli. Svarīgi ir lietot daudz šķidruma. Pirms došanās saulē noteikti jālieto krēms ar saules aizsargfiltru. 

Termisku apdegumu (karsti priekšmeti, šķidrumi, liesmas) gadījumā cietusī vieta vispirms jāatdzesē ar vēsu tekošu ūdeni vismaz 10-20 minūtes. Ja cietusī vieta ir klāta ar apģērbu, to uzmanīgi novelk dzesēšanas laikā. Ja tas ir apgrūtinoši, apģērbu atstāj un turpina dzesēšanu. Nevajag lietot ziedes, krēmus, pūderus vai dezinfekcijas līdzekļus. Tāpat svarīgi ir novērtēt apdegušās virsmas lielumu. Ja tā ir lielāka par cietušā plaukstu, tad izsauc ātro palīdzību vai griežas tuvākajā uzņemšanas  nodaļā. 

Elektrotraumas gadījumā vispirms jāparūpējas par savu drošību – nedrīkst tuvoties strāvas avotam. Ja iespējams, to nepieciešams atslēgt. Elektrotraumas var izraisīt sirds ritma traucējumus, kuri var būt dzīvībai bīstami. Šādos gadījumos vienmēr ir jāizsauc ātrā palīdzība. Tāpat ir jānovērtē cietušā stāvoklis un, ja nepieciešams, jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi. Zibens traumas gadījumā cietušo pārvieto uz drošāku vietu un izsauc ātro palīdzību. Ja nepieciešams, uzsāk atdzīvināšanas pasākumus. 

Pareiza rīcība insulta un infarkta gadījumos

Gan insults, gan infarkts ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, tāpēc būtu nepieciešams zināt šo slimību simptomus, lai palīdzētu cietušajam. Šādās situācijās jārīkojas ātri, jo katra minūte un sekunde ir būtiska.

Infarkts ir sirds asins apgādes traucējumi, kas parasti izpaužas ar pēkšņām, asām, plēsošām vai žņaudzošām sāpēm krūtis, kuras ilgst vairāk par 30 minūtēm. Sāpes var izstaroties uz kaklu, kreiso plecu vai roku. Tās var pavadīt arī galvas reiboņi, vājums, elpas trūkums vai sirdsklauves.  

Insults ir galvas smadzeņu pēkšņi asinsrites traucējumi, kuri var izraisīt dažāda smaguma pēkšņus kustību, redzes, līdzsvara un runas traucējumus. Insulta atpazīšanai var palīdzēt tests ĀTRI:

Ā – liek cietušajam atsmaidīt un novērtē mutes vai acu kaktiņa noslīdēšanu uz leju;

T – pārbauda, vai cietušais var pacelt un noturēt abas rokas vienlaicīgi;

R – vai cietušais spēj runāt un pateikt vienkāršus vārdus vai teikumus;

I – ja cietušais nespēj kaut vienu minētajām darbībām, jāizsauc ātrā palīdzība. 

Abos gadījumos ir svarīgi nekavēties un izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo cietušais pēc iespējas ātrāk ir jānogādā slimnīca, lai veiktu pasākumus, kas mazinās slimību tālāku izplatību un sekas. 

Saindēšanās

Ja rodas aizdomas par saindēšanos ar kādu ķīmisku vielu, vienmēr jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzībā. Ja cietušais ir pie samaņas, tam var iedot ūdeni, lai izskalotu muti, kā arī slāpju remdēšanas nolūkiem var iedot nelielu daudzumu tīra ūdens (ne vairāk kā 200 ml). Nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt vemšanu, jo tas var radīt atkārtotu ķīmiskās vielas nonākšanu barības vadā un mutē, izraisot papildu ķīmisku apdegumu. Ja saindēšanās notikusi, ieelpojot ķīmisku vielu, cietušais jāpārvieto uz drošu vietu svaigā gaisā, kā arī jāatbrīvo no apģērba, kas var traucēt elpošanai. 

Kukaiņu un čūsku kodumi

Kukaiņu kodumu sekas var atšķirties. Vienam tas būs neliels apsārtums un sāpes koduma vietā, bet citam tā var būt nopietna alerģiska reakcija. Pēc kukaiņu koduma var pielietot aukstuma kompreses, pretniezes ziedes vai gelus vai pielietot antihistamīnu saturošu medikamentu. Viegla reakcija pret kukaiņu kodumiem parasti pāriet dažu stundu laikā. Ir cilvēki, kuriem kukaiņu kodumi var radīt spēcīgu alerģisku reakciju jeb anafilaksi, kas var izraisīt elpceļu tūsku un to nosprostošanos. Šādos gadījumos vienmēr jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Cilvēkiem, kuriem ir zināma šāda veida alerģiska reakcija, mājās ieteicams glabāt adrenalīnu saturošas injekcijas-pildspalvas, kuras ārkārtējā situācijā var pielietot mājas apstākļos. 

Kukaiņu kodums var būt arī mutes dobumā, piemērām, padzeroties no glāzes ar tajā ielidojošu kukaini. Šāda situācija izraisa elpceļu tūsku. Šādos gadījumos jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Kamēr to gaida, cietušajam var dot pasūkāt ledus gabaliņu vai padzerties vēsu ūdeni tūskas mazināšanai. 

Čūskas koduma gadījumā nedrīkst kustināt sakosto ekstremitāti. Vienmēr jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt no brūces izsūkt indi ar muti, nedrīkst virsū likt pārsējus vai žņaugus, kā arī nedrīkst brūci griezt un piededzināt.  

Ko darīt, ja pirmo palīdzību sniegt nemāk?

Farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka ir svarīgi apgūt pirmās palīdzības sniegšanas prasmes. Tās var noderēt ikvienam, jo nevar zināt, kādās dzīves situācijās var nokļūt. Tāpēc ir labi būt zinošiem un sagatavotiem. Ja nav pārliecības par savu rīcību vai arī cilvēks nezina, kā nelaimes gadījumā rīkoties, jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 113, kas telefoniski sniegs konsultāciju par pareizu rīcību, kā arī nepieciešamības gadījumā nosūtīs neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi.

Dzīvesstils