Prasība nēsāt masku sabiedriskajā transportā nav pretlikumīga

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstiem, kuros apgalvots, ka prasībai nēsāt maskas sabiedriskajā transportā neesot likuma spēka. Tā nav taisnība. Vienā no video arī cilvēki mudināti prasībai nepakļauties, aizbildinoties ar veselības stāvokli.

Vislielāko auditoriju sasniedzis video, kura autors Andris Orols apgalvo – nav tāda likuma, kas paredz no sabiedriskā transporta izsēdināt cilvēku, ja nav uzlikta sejas maska. Sākotnēji viņš citē Satversmes 94.pantu, kurā teikts: “Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.” Vēl Orols stāsta:

“Tātad nav tāda likuma, cik es zinu, kas ļauj kontrolieriem vai policistiem vienkārši izmest laukā no sabiedriskā transporta cilvēkus par to, ka viņam nav tās maskas kaut kādas. Biļete viņam ir, viņš ir samaksājis par braucienu, viņš var braukt no punkta A uz punktu B, kā viņš grib. Tātad, kas attiecas uz Ministru kabineta noteikumiem kaut kādiem, kādiem citiem tiesību aktiem – tie nav likumi. [..] Tātad, ja Ministru kabineta noteikumi paredz, ka cilvēkus var izmest no trolejbusa ārā, tie nav likumi, tie ir noteikumi, kuriem ir zemāks juridisks spēks. Tātad viņi ir faktiski pretlikumīgi.”

20201016-0932-1-attels-mazs.jpg

Video autors apgalvo, ka visi kontrolieri vai policisti, kas izsēdina pasažierus, rīkojas pretrunā Satversmei un likumiem. Ar video dalījušies 9,7 tūkstoši cilvēku. Šāds apgalvojums pausts vēl kādā populārā ierakstā, ar ko dalījušies teju 500 cilvēki.

20201016-0932-2-attels-mazs.jpg

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa un konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars Re:Check apstiprināja, ka tā nav tiesa. “Tas, kas ir pārprasts – acīmredzami ir uzskats, ka Satversmē ietvertās cilvēktiesības ir absolūtas,” stāsta Rodiņa. Jebkurā valstī ir arī ierobežojumi. Tos var noteikt ar likumu vai pamatojoties uz likumu. Rodiņa stāsta, ka pretējā gadījumā “mēs varētu teikt, ka nevaram nevienam brīvību ierobežot un nevarētu personu ievietot attiecīgā vietā, kur viņa nonāk, ja neprot uzvesties”.

Video autors pareizi norāda, ka prasība valkāt masku sabiedriskajā tranportā nav noteikta ar likumu. Tā noteikta Ministru kabineta noteikumos. “Ir jāskatās, vai ir kāda likuma norma, kas pilnvaro Ministru kabinetu rīkoties konkrētā gadījumā, konkrētā situācijā,” norāda Rodiņa. Šajā gadījumā tāda ir. Proti, Epidemioloģiskās drošības likumā teikts, ka “Ministru kabinets nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus atsevišķu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai”. To, ka Saeima šādu iespēju deleģējusi valdībai, uzsver arī Pastars: “Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka “ar likumu” nozīmē arī citus normatīvos aktus, kas izdoti saskaņā ar likumu un atbilstošu likuma deleģējumu”.

Abi eksperti uzsver, ka šajā situācijā būtiski arī, vai kādi normatīvie akti nosaka tiesības pasažieri izsēdināt no transporta (ne tikai, piemēram, aizrādīt par masku neesamību) un kam tādas dotas. Arī tas šajā gadījumā ir noteikts Ministru kabineta noteikumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību. Tajos minēts gan tas, ka pasažieriem jāievēro normatīvie akti par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, gan, ka pretējā gadījumā kontrolierim ir tiesības pasažieri izsēdināt. 

Ierakstu autori uz Re:Check jautājumiem neatbildēja.

Vai var aizbildināties ar veselības stāvokli?

Teju divi tūkstoši lietotāju dalījušies ar vēl vienu video, kurā runāts gan par prasības it kā neatbilstību likumam, gan pausts aicinājums tai pretoties, melojot par veselības stāvokli. Tā autors ir Valentīns Jeremejevs, par kura izplatīto dezinformāciju bieži rakstījis Re:Check. Viņš video  stāsta: 

“Tie cilvēki, kuri uzskata, ka Covid fašisms nav vērts, lai mēs tagad staigātu uzpurnī, es iedošu tādus vērtīgus padomus, lai jūs varētu viņus izmantot. [..] Ja jūs braucat sabiedriskajā transportā bez maskas un ienāk kontrole un prasa, kāpēc maskas nav, jūs varat mierīgi pateikt, ka jūs izmantojat tiesības veselības dēļ to nevalkāt. Es domāju, ka nav, absolūti nav nekādu tiesību viņiem un tāda likuma nav – prasīt jums uzrādīt kaut kādus pierādījumus tam, ka jums ir kaut kādas veselības problēmas.”

20201016-0933-3-attels-mazs.jpg

Tiem, kam tādēļ rodas kādas problēmas, viņš iesaka: “Ņemiet telefonu un sāciet viņus filmēt.” Tomēr Jeremejevs maldina savu auditoriju. Ministru kabineta noteikumos vispār nav teikts, ka cilvēki ar veselības problēmām var sabiedrisko transportu lietot bez maskas. Savukārt to  anotācijā minēts, ka izņēmums par veselības stāvokli attiecas uz tiem, kam ir “acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi (piemēram, persona nevar kustināt vienu no rokām vai persona ar demenci utml.), kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai”. Kad Re:Check vaicāja, vai kontrolieris tiešām spēs veselības stāvokli izvērtēt, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa norādīja, ka sejas aizsegus var nenēsāt tikai tie cilvēki, kuriem ir tādi veselības traucējumi, ka masku tiešām nav iespējams uzlikt. Viņasprāt, kontrolieris tos spēšot redzēt. 

Jautāta, kāpēc šis izņēmums atšķirībā no prasības neattiecināšanas uz bērniem nav iekļauts pašos noteikumos, Līviņa norādīja uz anotāciju:  “Parasti arī, piemērojot aktu, mēs lasām to, kas ir anotācijā.” 

Pastars norāda, ka pareizāk būtu nosacījumu par veselības stāvokli kā izņēmumu iekļaut noteikumu tekstā, nevis anotācijā, jo “jāņem vērā, ka anotācijai ir savas robežas” un šī norma ir pietiekami būtiska. Tāpat viņš nedomājot, ka kontrolieris anotācijā minētās veselības problēmas, piemēram, demenci varēs viegli novērtēt uz vietas. Arī Rodiņa sacīja, ka “pirmais jautājums, kāpēc tas nav precīzi ierakstīts” noteikumos. “Mēs paļaujamies un ceram, ka tad, ja runa būs par sodīšanu, ka šis te sodītājs, tiesību normu piemērotājs, būs saprātīgs,” skaidro juriste, norādot, ka anotācijas teksts var palīdzēt normu piemērot saprātīgi un tad, ja persona masku tiešām nevar uzlikt, viņu neizsēdināt.

Secinājums:

Nav nekāda pamata apgalvot, ka prasība nēsāt masku sabiedriskajā tranportā ir pretlikumīga. Arī aicinājumi melot par veselības stāvokli tiem, kas masku likt nevēlas, var nedot iecerēto rezultātu – izņēmums paredzēts cilvēkiem, kuri veselības stāvokļa dēļ tik tiešām nespēj masku patstāvīgi uzvilkt. Pārējos kontrolieris drīkst izsēdināt no transporta.

Dzīvesstils