Stingri kontrolējot, daļēji atjauno pieeju veselības aprūpei

No pirmdienas, 20. aprīļa, visā Latvijā, stingri kontrolējot pacientu plūsmu un tikpat stingri ievērojot piesardzības pasākumus, ar veselības ministres Ilzes Viņķeles rīkojumu ir daļēji atjaunota plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Pret šo pakalpojumu sākotnējo ierobežošanu “Covid-19” izplatības mazināšanai publiski, sociālajos tīklos, iebilda daudzi pacienti – gan cilvēki, kuri izkrita no rindas uz ilgi gaidītiem izmeklējumiem vai plānveida operācijām, gan  cilvēki ar akūtām vai hroniskām saslimšanām, kuri vēlējās saņemt ārstu speciālistu konsultācijas, bet tas nebija iespējams.

Pēc katra pacienta – dezinfekcija

“Vai tiešām tas nolādētais “kronis” ir svarīgāks par cilvēku glābšanu?” arī šādi emocionāli, veselības ministrei adresēti jautājumi lasāmi “Facebook”,  kur cilvēki dalās savā un savu paziņu bēdīgajā pieredzē.

Veselības ministrija informē, ka no 20. aprīļa ārstniecības iestādes papildu esošajiem ārstniecības pakalpojumiem atsāks sniegt arī šādus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus: valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumus (mamogrāfiju); ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas (tai skaitā Holtera monitorēšanas), veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu; pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas; diabētiskās pēdas aprūpi; zobārstniecībā uzsākto zobu slimību ārstēšanas procesa un iesākto protezēšanas darbu pabeigšanu un ortodontisko ārstēšanu.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka šobrīd situācija ļauj paplašināt ambulatoro pakalpojumu klāstu, kas tiek nodrošināts, jo ārstniecības iestādes ir labi apgādātas ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. 

“Tagad aizsardzības iespējas ir nesalīdzināmi augstākā līmenī nekā pirms mēneša, kad, situācijai pasliktinoties, uz laiku tika ierobežota palīdzības sniegšana. Kādu laiku acīmredzot mums vēl būs jādzīvo, turpinot ievērot  epidemiologu un ārstu ieteikumus, ļoti rūpīgu personīgās higiēnas uzraudzību, distancēšanos un citus pasākumus, bet redzam, ka vismaz attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem mums ir iespēja jau paplašināt to klāstu un pakāpeniski atsākt pakalpojumu nodrošinājumu pacientiem. Protams, situācija var mainīties un var mainīties tajā gadījumā, ja mēs mainām kaut ko savā uzvedībā vai attiecībā uz visu ieteikumu, vai attiecībā uz testēšanas apjomu vai kontaktpersonu meklēšanu. Taču, ja tiek rūpīgi turpināti visi iepriekšminētie pasākumi, kas līdz šim Latvijai devuši salīdzinoši labus rezultātus, tad strauji pasliktināties situācijai nevajadzētu,” cer Oskars Šneiders.

Arī tagad ārstniecības iestādēm ir jāievēro vairāki piesardzības pasākumi. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus tās varēs sniegt laikā no pulksten 9 līdz 16, nodrošinot atsevišķu pacientu plūsmu. Tāpat būs jāierobežo to pacientu skaits, kuri vienlaicīgi uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzs ierašanās laiks veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai.

Ārstniecības iestādēs gan mediķiem, gan pacientiem jānodrošina individuālie aizsardzības līdzekļi, savukārt pēc katras pacienta vizītes jāveic dezinfekcijas pasākumi, informē Veselības ministrija. Ārstniecības iestādēm arī uzdots iespēju robežās sākotnēji nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiem pacientiem, kuriem iepriekš pieraksts tika atcelts ārkārtējās situācijas dēļ.

Kur konsultēties un kur sūdzēties? 

Joprojām daļa plānveida veselības aprūpes pakalpojumu nebūs pieejami ne valsts, ne privātajās ārstniecības iestādēs. 

Veselības ministrija skaidro, ka vienlaikus, tāpat kā līdz šim, būs nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā nepieciešamie izmeklējumi un konsultācijas. Darbu turpina ģimenes ārstu prakses. Tāpat mediķi turpinās nodrošināt onkoloģiskās, dzīvību glābjošās, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte. Nepieciešamo palīdzību saņems arī grūtnieces, “zaļā koridora” pacienti, HIV/AIDS un tuberkulozes un citi pacienti. Iespēju robežās konsultācijas tiks sniegtas attālināti.
Veselības ministrija regulāri kopā ar citām atbildīgajām iestādēm vērtē noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, un aicina pacientus kopā ar ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu izvērtēt, kurus veselības aprūpes pakalpojumus šobrīd var neveikt. Īpaši būtiski tas ir personām, kuras ir vecākas par 60 gadiem, un personām ar novājinātu imunitāti, jo, saslimstot ar “Covid-19”, sekas var būt smagas. 

Arī gadījumos, ja veselības stāvoklis saasinās, nepieciešams sazināties ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu, lai lemtu par turpmāko rīcību. 

Konsultēties par savu veselības stāvokli un nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja nav pieejams savs ģimenes ārsts, var, zvanot arī uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas darbojas visu diennakti. Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Veselības ministrija aicina sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa tālruni 80001234 vai informāciju meklēt interneta vietnē www.rindapiearsta.lv

Savukārt gadījumos, ja ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes nesniedz minētos pakalpojumus, jāvēršas ar sūdzību Veselības inspekcijā. Sūdzības var iesniegt, elektroniski sūtot e-pasta vēstuli [email protected] vai sazinoties pa tālruni 67507993.

Lēmumu ierobežot vērtē kā nepareizu

“Covid-19” ir satricinājis veselības aprūpes sistēmu daudzviet pasaulē. Latvijā stāvoklis šobrīd nav tik katastrofāls kā, piemēram, Itālijā un Spānijā, bet vairāki ārsti mūsu valstī jau brīdina, ka ļoti jāuzmanās no tā, lai neielaistu hroniskās slimības. Cilvēki, kuriem ir nepieciešama regulāra medicīniskā palīdzība, tā arī jāsaņem, neraugoties uz “Covid-19” dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, lai krīze nepasliktinātu viņu veselību. 

Lēmumu par ierobežojumiem veselības aprūpē, piemēram, valcēniete Lāsma vērtē kā nepareizu, jo tas tikai nodarīs sliktu cilvēkiem.
Lūk, viņas viedoklis: “Vērtējot ieviestos dažādos ierobežojumus, jo īpaši, kas attiecas uz medicīnu, rodas ļoti lielas šaubas, vai tie visi var sasniegt mērķi. Vai tas, ka mediķi nevar pieņemt cilvēku, kuram ir veselības problēmas, vai neveic, piemēram, magnētisko rezonansi vai ehokardiogrammu, pasargās viņus no “Covid-19”? Šie paši ārsti iet uz veikalu, tāpat ir sabiedrībā, un mēs viņus pazīstam, īpaši laukos un mazpilsētās, un bieži redzam, ka viņi visi nemaz nav tādi paraugpilsoņi, kuri rādītu priekšzīmi, kā jādistancējas un jādezinficē, jo ieiet veikalā un iepērkas, nedezinficējot rokas un neuzvelkot cimdus. Tad vēl, lai varētu pierakstīties uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem, piemēram, uz magnētisko rezonansi, vai pie tādiem speciālistiem, kā endokrinologs, reimatologs un virknes citu, jāstāv garu garās rindas. Pie dažiem labiem speciālistiem pieraksts ir pat tikai uz nākamo gadu. Tagad rindas būs lielākas nekā līdz šim. Sanāk, ka Latvijā, sargājoties no dažiem desmitiem “Covid-19” slimnieku (uz 23. aprīli Latvijā kopā stacionēti 42 šādi pacienti – redakcijas piezīme),  apgrūtinājumi ir teju miljonam iedzīvotāju.”

Dzīvesstils