Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēju pilsēta Liepāja – ar vienu reizi ir par maz

Pieļauju, ka ikviens latvietis zina vai ir dzirdējis par Liepāju. Zina, ka tajā piedzimst vējš un roks. Bet cik daudzi no mums ir bijuši Liepājā? Lai gan Latvija teritorijas ziņā nav liela, tomēr no mūsu gala, lai aizbrauktu līdz Liepājai, jārēķinās ar vismaz piecām stundām ceļā. Taču tas ir tā vērts. Jau tuvojoties pilsētai, pavisam citādu sajūtu rada attālēm redzamais vēja ģeneratoru dārzs – iespaidīgs un reibinošs skats. Iebraukšana pilsētā notiek pa ļoti plašu ielu, kas šķietami ievelk un iesūc braucēju pilsētā. Tā mani aizveda līdz koncertzālei “Lielais dzintars”, turpat netālu promenāde, kur sākās mans ceļojums – Liepājas iepazīšana.

Ierados Liepājā piektdienas rītā, darba dienā – tātad pirms pilsētas apskates nedaudz jāpastrādā. Nav nekas neparasts šādam nolūkam izmantot kafejnīcas vai kādu citu publisko telpu. Izmantojot mājaslapu www.liepaja.travel, pavisam netālu no koncertzāles man izdevās atrast mājīgu kafejnīcu “Darbnīca”, kur netraucēti iemalkot tēju un padarīt aktuālākos darbus.

Tā kā manos plānos ietilpa vien daži tēta ieteikti objekti, ko Liepājā apskatīt, no kafejnīcas devos uz Liepājas  vecpilsētu, kur atrodas tūrisma informācijas centrs. Tas novietots pretī vienai no vietām, kur viesus aicina uzkavēties, – Rožu laukumam, kas ir pilsētas sirds un satikšanās vieta. Tūrisma centrā ieguvu vairāk informācijas, nekā šoreiz bija nepieciešams. Liepāja ir viena no lielākajām Latvijas pilsētām, un, ja esi nolēmis to iepazīt, ejot kājām, tad nākas noteikt robežas. Vecliepāja un  jauni izveidotais piedāvājums – pastaigu maršruts “Kā pa notīm!” kalpoja par mana ceļojuma robežām un kā virziena radītājs. Jāatzīst, pat ar karti rokās Vecliepājas ielu tīklojums nav viegli uztverams, iespējams, nāksies pamaldīties, bet, kad apzinās attālumus starp objektiem kartē un dzīvē, pastaiga kļūst raitāka.

Pilsētas centrā

Pēc Liepājas tūrisma informācijas centra apmeklējuma un darbinieku ieteikumiem, pārgāju pāri nelielai bruģētai ieliņai, lai izjustu Rožu laukuma burvību. Laukumā patiešām pulcējās daudz cilvēku gan pa vienam, gan mazākos un lielākos bariņos. Laukums, kura centrā rundēlis (apļveida dobe) ar rozēm, ap kuru, liepu ieskauti, izkārtoti soliņi, tā vien aicina uzkavēties. Spītējot vilinājumam, devos tālāk un jau pēc pāris soļiem ievēroju romantisku iekšpagalmu ar strūklaku. Pagalma galā, pretī vārtiem – galerija “Romas dārzs”, kuras pazemes tuneļos eksponēti latviešu vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku mākslas darbi. Daudz laika izstādes apmeklējumam neveltīju, tomēr uzreiz ievēroju, ka ļoti daudz darbu ir veltīti un daļa telpas veidota ar jūru saistītā tematikā. Tālāk ceļš mani aizveda līdz Latvijas mūziķu Slavas alejai, kurā apskatāmas 39 plāksnes ar mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā un 12 plāksnes veltītas populārām latviešu mūzikas grupām. Liepāja ir daudzu Latvijā iemīļotu mūziķu dzimtā pilsēta, tāpēc tieši šeit izveidota un 2006. gadā atklāta Slavas aleja, kur ikviens var samēroties, uzliekot savu roku uz kāda Latvijā ievērojama mūziķa plaukstu nospieduma. Turpinot ceļu uz jūrmalas pusi, palielinājās arī cilvēku plūsma, tā mani aizveda līdz Liepājas tirgum. Tur esošā rosība neliecināja par pandēmiju un ierobežojumiem. Tirgotāju un pircēju bija pilns, bet manu uzmanību visvairāk piesaistīja teritorijā esošais paviljons, kurā nolēmu ielūkoties, lai redzētu, vai iespējams iegādāties vietējo tirgotāju produkciju. Pētertirgus paviljons atklāts 1910. gadā un skaitās viens no skaistākajiem Eiropā. Pētertirgus ir Liepājā lielākais, bet Latvijā – otrs lielākais tirgus. Piedāvājums ir gana plašs – vietējie gaļas, siera, konditorejas u.c. izstrādājumi. Šeit nelielā stendā tālākam ceļam iegādājos gardu kafiju un tradicionālo kurzemnieku virtuves rausi – sklandrausi. Nekad nebiju to baudījusi, bet tikai dzirdējusi pretrunīgas atsauksmes par to. Pirmais kumoss pārsteidza – tādu garšu kombināciju nebiju gaidījusi – rupjmaizes garoziņa ar mīkstu, sulīgu un saldenu burkānu pildījumu. Kopā ar kafiju garšoja labi – ja ir iespēja, ņemiet tos, kuri ir silti un izmēros maziņi. Ja neesat garšojuši, noteikti to izdariet.

Prom uz jūrmalu

“Apbruņojusies” ar kafiju un karti rokā virzījos uz jūrmalas pusi, kur Jūrmalas parkā atrodas divi no tēta ieteiktajiem apskates objektiem – grupas “Līvi” piemiņas vieta “Spoku koks” un koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”. Vadoties pēc kartes, “Spoku koku” neatradu, bet nonācu Liepājas pludmalē. Gandrīz līdz pašam jūras krastam ved koka laipas, un pludmales smiltis patiesi ir citādākas – smalkākas un baltākas nekā jūras krastos Vidzemē. Pabradājusi pa pludmales smiltīm un ieelpojusi Kurzemes jūrmalas gaisu, devos atpakaļ parkā, kur taciņu tīklojums pavisam nejauši mani aizveda pie iepriekš meklētā “Spoku koka”. Kamēr to apbrīnoju, man pievienojās grupiņa tūristu gida pavadībā. Tā kā nebiju par šo piemiņas vietu informāciju meklējusi, no viņiem uzzināju visu, un kopā atradām koka zaros paslēptos mūzikas instrumentu apveidus. Liepājnieki “Spoku koku” apmeklēt aicina  īpaši diennakts tumšajā laikā, kad, klausoties populārākās “Līvu” dziesmas, var raudzīties, kā koka zaros rotaļājas un cita citu nomaina apgaismojuma krāsas. Turpat netālu – burtiski pāris soļu attālumā – atrodas leģendārais koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”, kur 1964. gadā notika pirmais Padomju Savienības rokmūzikas festivāls “Liepājas dzintars”. Tā tradīcija ilga 30 gadus. Priekšstats par šo vietu man gan neizveidojās, jo to ieskāva žogs – šobrīd norit koncertdārza pārbūves un teritorijas labiekārtošanas darbi. Diemžēl informācijas par to, kad “Pūt, vējiņi!” sabiedrībai būs pieejams, nav. Neraugoties uz būvdarbiem, esot šajā Liepājas daļā, iespējams ļauties nesteidzīgai pastaigai pa pašu Jūrmalas parku, kas piedāvā plašas atpūtas un pastaigu iespējas visai ģimenei. Tā tuvumā ir greznas koka ēkas, pašā parkā – krāšņi apstādījumi, sporta iespējas, aktivitātes bērniem un daudzi citi tūrisma ceļvežos iekļauti apskates objekti.

Atpakaļ uz centru

No jūrmalas uz centru devos pa Hika ielu, kuras kopējais garums ir vien 450 metri. To pilnā garumā sedz betona bruģis, un tās abās pusēs lepni slejas atjaunotas senās koka mājas. Tur ir arī dīķis ar saliņu, uz kuras slejas apļveida lapene ar kolonnām – rotonda, kur vasarā notiek dzīvās mūzikas koncerti. Rodas sajūta kā smalkā kūrortpilsētā! No Hika ielas nogriezos uz Kūrmājas prospektu, kas solīja mani aizvest līdz pat nākamajam mērķim – koncertzālei “Lielais dzintars”. Prospektā ik pa gabaliņam  uzstādītas un apskatāmas Liepājas himnas tēlu skulptūras – pavisam piecas. “Lielā dzintara” ēka ir patiesi iespaidīga, neparasta ar savu dzintara nokrāsu un ieslīpo formu. Neraugoties uz tās ekscentriskumu, tā organiski iekļaujas apkārtējā pilsētvidē. Koncertzāles durvis apmeklētājiem atvērtas katru dienu no pulksten 10 un, kā rakstīts brošūrās, “dzintaram pieskarties” iespējams bez maksas. Protams, ja vēlaties ielūkoties arī citās telpās ne tikai foajē un augstāko stāvu priekštelpās, tad grupām piedāvā iepazīt koncertzāli arī gida pavadībā.

Viesojoties ostas pilsētā, likumsakarīgs ir promenāžu apmeklējums. Liepājas promenāde atrodas pavisam netālu no “Lielā dzintara” – vien jāpāriet iela un jau redzams viens no tās vides objektiem – Dzintara pulkstenis, kas veidots no 50 litriem dzintara gabaliņu, kurus saziedojuši paši liepājnieki. Dienā šeit var baudīt nesteidzīgu pastaigu un vērot piestājam kuģus, bet vakaros ļauties izklaidēm.

Promenādi šurpu turpu izstaigāju vairākas reizes, līdz ieraudzīju Juliannas pagalmu – vēsturisku rūpniecības ēku teritoriju, kas, pateicoties jaunu uzņēmēju iniciatīvai, pārtapis par mūsdienīgu pulcēšanās vietu ar restorāniem, kafejnīcām, bāriem u.c. radošiem uzņēmumiem. Tajā nonākot, uzreiz sapratu, ka tieši šeit vēlos ieturēt vakariņas. Piedāvājums plašs, gaumīgs un viss vienuviet – ērti. Sagaidījusi savu ceļojuma biedru un ieturējuši vakariņas, nolēmām vēlreiz doties pastaigā pa pilsētas centru. Pabijām arī Jāņa Čakstes laukumā, kas ir augstākā vieta pilsētā – tā atrodas 11 metrus virs jūras līmeņa. Laukuma centrā izveidotas apgaismotas strūklakas, un tā teritorijā uzstādīti vides objekti ar Latvijas brīvvalsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atziņām, domu graudiem.

Jau iepriekš minēju, ka Liepājas piedāvājums viesiem ir ļoti plašs, to vienā dienā nav iespējams aptvert, pat divās vai trīs dienās – ne. Tāpēc, plānojot braucienu, rezervējām naktsmītni. Mūsu izvēle krita par labu “Fontaine hotel”, kur labiekārtoti numuriņi izveidoti senās koka mājās netālu no promenādes. Viesnīca iekārtota ar atjaunotām, senām mēbelēm, bet ērtības – 21. gadsimtam atbilstošas. Šeit nakšņojot, sajūta neaprakstāma – senatnīga, nesteidzīga un romantiska.

Otrā diena

Labi izgulējušies un iepriekšējās dienas iespaidu pārņemti pēc izrakstīšanās no viesnīcas devāmies brokastīs uz vecpilsētu – vietējo beķereju, kuru ievēroju jau iepriekšējā dienā. Tad ar automašīnu devāmies apskatīt vienu no Liepājas populārākajiem objektiem – Karostu – lielāko vēsturisko militāro teritoriju Baltijā. Ierobežotā laika dēļ Karostas teritorijā izvēlējāmies doties uz Ziemeļu fortiem. Ir redzēts daudz fotogrāfiju no šīs vietas, bet tik un tā, tur ierodoties, ir pārsteigums – krasta līnija ar sagruvušām militārajām būvēm ir daudz apjomīgāka un iespaidīgāka, nekā varēja nojaust. Dienā, kad apmeklējām fortu, bija apmācies, kas  visu padarīja vēl dramatiskāku.

Kāpelējot pa nesaspridzinātām artilērijas baterijām, lodājot pa pazemes būvēm un pulveru noliktavām, skatoties, kā viļņi rotaļājas, un fotografējoties, laiks aizritēja nemanot. Šis noteikti ir viens no iespaidīgākajiem apskates objektiem Latvijā.

Jau braucot prom un atvadoties no pilsētas, zināju, ka atgriezīšos un turpināšu to iepazīt, ļaujoties tās plašajai un viesmīlīgajai sirdij.

NODERĪGI

• Rožu laukumā no 1. jūnija līdz 31. augustam katru dienu pulksten 12 par 4 EUR piedāvā iespēju doties divu stundu garā ekskursijā pa pilsētu gida pavadībā. Gidu iespējams atpazīt pēc Liepājas zaļi sarkanā karodziņa rokās.

• Pastaigu maršrutu iespējams atrast un lejuplādēt mājaslapā www.liepaja.travel sadaļā “Kartes un ceļveži”. Šis maršruts ir vienkāršs veids, kā apskatīt ievērojamākos tūrisma objektus pilsētas centrā. 

• Piemiņas vieta “Spoku koks”. Ap koku izliktajā bruģī var saskatīt “Līvu” populārāko dziesmu nosaukumus, bet koka zaros ir paslēpti piecu mūzikas instrumentu apveidi. Koka stumbra pamatnē ir iegravēti aizsaulē aizgājušo grupas dalībnieku vārdi. Te var pasēdēt uz soliņiem, kas veidoti ģitāras grifa formā, un, nospiežot pogu, atskaņot tautā iemīļotās grupas “Līvi” dziesmas. Diennakts tumšajā laikā “Spoku koks” ir izgaismots.

• Jūrmalas parks ir 50 ha plašs un viens no lielākajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā ar vairāk kā 140 vietējām un svešzemju kokaugu sugām. Tas piedāvā plašas atpūtas un pastaigu iespējas visai ģimenei. Parkā ir vairāki ievērības cienīgi apskates objekti – koncertestrāde “Pūt, vējiņi!”, Gulbīšu dīķis ar strūklakām, saliņu un tiltiņu, piemiņas vieta Liepājas rokgrupai “Līvi” – muzikāls un izgaismots vides dizaina objekts “Spoku koks”, kā arī Latvijā lielākās bungas, kas atgādina, ka Liepāja ir Latvijas mūzikas galvaspilsēta. Parkā atrodas arī Liepājā dzimušā slavenā basketbolista Kristapa Porziņģa dāvinātais NBA basketbola laukums. Parks atrodas jūras krastā ar plašu pludmali, kam piešķirts Zilā karoga pludmales statuss, kas apliecina tās kvalitāti. Tā ir arī pirmā pludmale Latvijā, kas pielāgota cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem.

Dzīvesstils