Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vitamīns B12 – deficīts un uzņemšanas ieteikumi

Biežāk par vitamīnu B12 ikdienas uzturā tiek runāts saistībā ar veģetāru un vegānisku uzturu, taču vai tas ir svarīgs tikai šo dzīvesveidu piekritējiem? Kā varam to uzņemt un kāpēc tas it tik svarīgs mūsu organisma veselībai? Skaidro eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un farmaceite Zanda Ozoliņa.

B12 mūsu organismā

L.Sondore skaidro – B12 jeb ciānkobalamīns (Cobalamin) ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas atrodams dzīvnieku valsts produktos. Tas iesaistās mielīna sintēzē, taukskābju noārdīšanās procesos, proteīnu un DNS sintēzē. Šis vitamīns ir nepieciešams asinsradei, nervu sistēmas funkcionēšanai, folijskābes pārvēršanai aktīvajā formā, homocisteīna metabolismam, augšanas un reģenerācijas procesiem. 

Vitamīna B12 uzkrājējs organismā ir aknas, kas uzkrāj aptuveni 40% no organismā esošā vitamīna. To, cik gadiem organismā katram konkrētam cilvēkam ir rezerves, neviens nevar pateikt – tas var būt tikai viens gads, bet varbūt vairāki.

Nelielu daļu vitamīna B12 sintezē mūsu zarnu mikroflora – bet baktērijas, kas ir atbildīgas par tā sintēzi, vairāk atrodas resnajā zarnā un tur nenotiek vitamīna uzsūkšanās.

B12 uzņemšana

B12 uzturā ir atrodams gaļā, olās, piena produktos, zivīs, raugā un brokastu pārslās, kur šis vitamīns tiek pievienots papildus. Ēdiena gatavošanās laikā vitamīna zudumi ir nelieli, jo tas ir termiski stabils.

Uzņemot pilnvērtīgu un pārdomātu uzturu, problēmām ar B12 deficītu nevajadzētu rasties. Taču jāņem vērā, ka B12 deficīts var būt gan tā sauktajiem visēdājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotu pārtikas uzņemšanu. Tā kā B12 galvenokārt ir atrodams dzīvnieku valsts produktos, savukārt vegāni tos uzturā nelieto, viss ir vienkārši – vegāniem ir jālieto B12 papildus vitamīnu veidā. Tas pats attiecas arī uz cilvēkiem ar vienveidīgu ēšanas režīmu. Arī visēdājiem, kas neplāno savu ikdienas ēdienkarti, var izveidoties B12 deficīts.

B12 vegānu uzturā

Svarīga nianse vegānā uzturā ir, pērkot rauga pārslas, brokastu pārslas, augu valsts dzērienus (sojas, rīsu, auzu, riekstu), pievērst īpašu uzmanību produktu sastāvam – vai tam ir papildus pievienots arī B12 vitamīns. Nereti tiek uzskatīts, ka visas rauga pārslas satur šo vitamīnu, taču, papētot produktu sastāvu, pamanīsiet, ka tā nebūt nav. Tāpat ieteicams uzturā lietot jūras aļģu produktus un sēnes, īpaši  šitaki.

Svarīgas ir arī produktu kombinācijas, lai ikdienā uzņemtu ne vien B12, bet arī olbaltumvielas un neizvietojamās aminoskābes. Tas nozīmē, ka ir jākombinē graudaugi ar pākšaugiem, sēklām, riekstiem un skābētiem produktiem, dārzeņiem un augļiem, kas satur vairāk C vitamīna. Ir jāseko līdzi savai veselībai un, tikko parādās kādas izmaiņas pašsajūtā, piemēram, neskaidra redze, pastiprināta svīšana, pēkšņas problēmas ar gremošanas traktu, garastāvokļa maiņas, pēkšņi elpas trūkumi, nogurums un citas līdzīgas pazīmes, uzreiz jādodas pie ārsta.

L. Sondore iesaka ikvienam vegāniska uztura piekritējam papildus lietot vitamīnu B12, jo sekas, kādas var būt B12 deficīta gadījumā, ir ļoti nopietnas. Savukārt veģetāra uztura piekritējiem  ir pārdomāti jāplāno sava ēdienkarte un jāveido veselības produktu kombinācijas.

B12 deficīts un analīzes

B12 deficīta sākumu cilvēks pat ļoti vienkārši var nepamanīt – nedaudz tirpst rokas, kājas, galvas reibonis, kādu reizi ir kustību koordinācijas problēmas, miglojas redze – to kāds var viegli norakstīt uz nogurumu, pārslodzi un stresu. Var būt dedzinoša sajūta mutē, uz mēles. Liels B12 trūkums būs pie vainas perniciozai anēmijai jeb mazasinībai. Pie riska grupas tiek pieskaitīti strikti vegāni, seniori, cilvēki ar hroniskām saslimšanām, ar autoimūnām saslimšanām, kā arī cilvēki ar alkohola atkarību.

Jebkurā gadījumā, ikvienam vismaz reizi gadā ir jādodas pie sava ģimenes ārsta, jānodod analīzes un ir jāpasaka ģimenes ārstam, kādu ēšanas veidu ievērojat. Nereti pacienti uztura speciālistiem pasaka, ka no uztura izslēdz kādus produktus, taču ģimenes ārstu par to neinformē. Arī ģimenes ārsts ir noteikti jāinformē par jūsu ēšanas plānu, un vegāniem noteikti ir jāpārbauda aktīvais B12 asins analīzēs.  

Svarīgi!

Īpaši rūpīgi ir jākonsultējas ar ārstu un uztura speciālistu, ja vegānā ģimenē ir bērni un ir nolemts arī bērnus ēdināt vegāniski – ir jāseko līdzi bērna svaram, ēdienkartei un noteikti jādod papildus B12 vitamīns!


Dzīvesstils