Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ziemošana dārzos sāksies agrāk

Ne vien vasara šogad bijusi netipiski karsta un gara. Arī ziema solās ierasties vismaz mēnesi agrāk, un tas rada zināmas bažas par dārzu pārziemošanu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītība centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils norāda, – kamēr laiks ir sauss, vēl ir iespēja nodrošināt dārzam sekmīgai pārziemošanai nepieciešamo.

Bažas par dārzu pārziemošanu vispirms rada joprojām nepietiekamais mitruma daudzums, kuru nepapildinot, var būt arī nepatīkamas sekas. Piemēram, sals no augsnes vispirms izsaldē ūdeni, augsne izžūst un tiek bojātas koku un krūmu saknes. Diemžēl lietus pašlaik netiek solīts, bet sals gan. Tas sāksies jau nākamās nedēļas sākumā. Pat, ja pēkšņi uznāktu lietus, tas augiem vairs neko nepalīdzētu, izņemot gadījumus, kad augsne augu apdobēs ir nomulčēta vismaz 10-12 cm biezā kārtā, jo zem mulčas augsne sasalst vēlāk. 

Ko vēl var paspēt izdarīt, lai palīdzētu savam dārzam? Māris Narvils norāda, – ja ir pieejams ūdens, dienas laikā, kad gaisa temperatūra vēl ir virs nulle grādiem, kārtīgi saliet augļu kokus un krūmus. Savākt visu, kas pieejams arī mulčēšanai – koku lapas, salmus, sienu, šķeldu, frēzkūdru – visus organiskos materiālus. Sintezētie mulčas materiāli šim nolūkam nederēs. Savākto glabājam nojumēs, kaudzēs vai nosedzam. Lai normāli nomulčētu 10 m2 apdobes, vajag kubikmetru (1000 l) mulčas vai uz 100 tekošiem metriem apdobes 10 m3 mulčas. Mulča vismaz kaut kādā mērā spēj augļu koku un ogulāju sakņu sistēmu pasargāt no kailsala iedarbības. Daļēji glābējs būs arī sniegs.

Tomēr, ja resursu nav un mulčas nepietiek visam, tad jāizvēlas, ko nomulčēt jebkurā gadījumā. Prioritāri tie būtu augi, kas ievesti no dienvidu klimatiskajām zonām. Tāpat augi, kuri bagātīgi ražojuši, kā arī augi ar seklu sakņu sistēmu – tādi kā augļu koki uz pundurpotcelmiem un krūmmellenes. Arī augus, kuriem ir zemākā sala izturība – kazenes, aprikozes, persikus, saldos ķiršus. 

Māris Narvils novērojis, ka arī norises dabā uzskatāmi demonstrē sala un pat nopietna kailsala tuvošanos. Tā gulbji šogad devušies prom krietni agrāk nekā parasti. Un, kā zināms, aiz šiem putniem pa pēdām seko sals. 


Dzīvesstils