Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Enciklopēdija nācijas gudrībai

Pērn rudenī klajā nāca ilgi gaidīts izdevums - Nacionālās enciklopēdijas drukātais sējums “Latvija”, bet jau četrus mēnešus enciklopēdija pieejama arī internetā, kur tās saturs arvien tiek papildināts. Par to, kāpēc nācijai vajag savu enciklopēdiju, pārdomās dalās vēsturnieks un Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.


Viņš šobrīd dodas uz daudzām vietām Latvijā, lai sabiedrībai skaidrotu Nacionālās enciklopēdijas būtību un izmantošanu. “Jau 2014. gadā mēs, cilvēku grupa, sākām domāt, kādai jābūt enciklopēdijai 21. gadsimtā šodienas cilvēkam. Tā tapa četrus gadus, pilnīgi no nulles, un atvēršanas svētkus piedzīvoja 2018. gada rudenī, īsi pirms Latvijas simtgades,” saka V. Ščerbinskis. 

Pateicoties simtgadei

Vēsturnieks pauž cerību, ka enciklopēdija kļūs par vienu no valsts simtgades vērtībām līdzās filmām un citām labām lietām, kas radītas. “Jā, par Latvijas simtgadi arī ironizē, bet – ja nebūtu simtgades, esmu pārliecināts, ka nebūtu arī Nacionālās enciklopēdijas. Ka to vajag, diskutēja ilgāk kā 10 gadus, līdz tika pieņemts konceptuāls lēmums: būs – gan drukātā, gan elektroniskā versija,” stāsta V. Ščerbinskis.
Viņš uzsver – enciklopēdija nav skaistumlieta, tā paredzēta lietošanai. “Kādi bija lielākie izaicinājumi, veidojot enciklopēdiju? Sabalansēt daudzās intereses un panākt vienotu izpratni par lietām, jo tās tapšanā iesaistīti ļoti daudzi cilvēki, iestādes. Mūsu redakcija ir neliela – esam septiņi darbinieki, kas, manuprāt, ir mazākā enciklopēdijas redakcija pasaulē. Praktiskais darbs pie drukātā sējuma “Latvija” norisinājās no 2017. gada sākuma līdz 2018. gada vasarai. Ja par ķīmijas grāmatu katram nav viedokļa, tad par enciklopēdiju gan ir, un gandrīz katrs arī nekautrējās to paust – atšķirīgos viedokļus sabalansēt bija liels izaicinājums. Centāmies šo sējumu radīt skaistu un mūsdienīgu, ar jēgpilnu un labu, ticamu saturu, atlasījām labākās iespējamās ilustrācijas. Nebijām gaidījuši, ka nācijai par šo izdevumu būs tik liela interese – divās dienās pārdevām pirmos 3000 eksemplārus, tad nodrukājām vēl 8000, no tiem nav pārdots tikai tūkstotis,” saka vēsturnieks.

Kāpēc vajag?

Kāpēc nācijai vajag Nacionālo enciklopēdiju? Lai stiprinātu savu kultūru un valodu, nodrošinātu zināšanas un ticamību, gādātu par drošību,  par izklaidi caur izglītošanu.

“Ja mēs gribam, lai latviešu valoda skanētu un tiktu izmantota visās jomās, tad mums tā ir jālieto. Ne tikai ikdienā, bet jāpanāk, lai latviešu valodā varam lasīt arī zinātniskus tekstus, kā tas ir enciklopēdijā. Jāatzīst, ka atsevišķās zinātņu jomās latviešu valoda vairs neeksistē, tāpat kā, piemēram, krievu, čehu, rumāņu, norvēģu valoda, jo ir tikai viena zinātnes valoda – angļu,” atzīst V. Ščerbinskis. Viņš atgādina – tagad cilvēks informāciju visbiežāk meklē internetā, kur atrodamas neskaitāmas variācijas meklētajam. Kā zināt, kas no tā ir patiess? “Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka ir vietne, ko veidojuši speciālisti, kuri radījuši rakstus ar ļoti augstu ticamību, jo pilnīga patiesība ir relatīva. Šobrīd ir daudzas valstis, dažādas iestādes un organizācijas, kas izmanto zināšanas, lai ietekmētu sabiedrību, tādēļ no drošības viedokļa ir būtiska pareiza, skaidra un viegli pieejama informācija,” uzsver vēsturnieks. Tikpat būtiski ir gādāt par nācijas izklaidi – enciklopēdija var veikt arī šo funkciju, vienlaikus izglītojot.

Jāmainās līdzi laikam

V. Ščerbinskis uzsver –  mūsu valstī un pasaulē viss mainās un attīstās, arī enciklopēdijas. “Bērni daudz lasa internetā. Varbūt kādam ir recepte, kā šodienas bērnus dabūt nost no datora, telefona un piedabūt lasīt grāmatas? Tā ir laikmeta iezīme – ar to var mēģināt cīnīties, bet pilnībā iet pret straumi nav jēgas. Mums jādomā, kā pielāgoties ap­stākļiem – lai mazais puika iegūtu adekvātas un objektīvas zināšanas, ja reiz viņš no grāmatas izvairās.

Šajā laikā ir mainījušās arī enciklopēdijas – tām jābūt tādām, kas savā saturā spēj ātri pielāgoties mūsdienu apstākļiem. Kad sākām veidot nacionālo enciklopēdiju, braucu gūt pieredzi uz Lietuvu un Igauniju. Lietuvieši joprojām “sēdēja” uz drukātiem sējumiem – pirmos izķēra, bet pēdējos nevarēja pārdot pat par pazeminātu cenu… Lietuvieši atzina, ka pirmos sējumus vajadzētu izdot atkārtoti, jo daudz kas ir mainījies. Savukārt ļoti laba enciklopēdija ir norvēģiem – “Lielais norvēģu leksikons”, ar kā autoriem mums ir ļoti laba sadarbība. Paredzams, ka šogad izveidosies Eiropas enciklopēdiju apvienība, kuras kodolā būsim arī mēs, latvieši,” ar lepnumu saka V. Ščerbinskis.

Enciklopēdija – arī internetā

Vēsturnieks uzsver – šodien ir daudz alternatīvu informācijas resursu, kas balstīti sociālajos tīklos. Piemēram, daudzi izmanto brīvo enciklopēdiju “www.wikipedia.org.lv”, bet tās saturs nav ticams, jo tā veidošanā var piedalīties ikviena persona. “To apliecina arī fakts, ka “wikipedia.org” ir liegts izmantot daudzās pasaules augstskolās, tostarp Latvijā. Lielais jautājums – kas nāks vietā. Norvēģi ir panākuši, ka viņu e-versijas enciklopēdiju izmanto vairāk nekā “wikipedia.org”. Mēs Latvijā ar nacionālo enciklopēdiju arī ejam šajā virzienā. Četrus mēnešus Latvijā ir pieejama elektroniskā vietne “www.enciklopedija.lv”, kur ar laiku būs informācija par visām jomām. Šobrīd tā ir tapšanas stadijā, bet nemitīgi papildinām ar jauniem šķirkļiem, kā arī ievietojam arvien jaunas tēmas. Arī katrs autors – zinātnieks – pats seko līdzi ievietotajai informācijai un papildina, lai tā nebūtu novecojusi, līdz ar to elektroniskajā enciklopēdijā ievietotās informācijas ticamība ir ļoti augsta,” uzsver V. Ščer­binskis.

Latviešiem – visu labāko

Vēsturnieks atzīst – Latvijā visās jomās nav zinātnisko prātu, tādēļ piesaistīs arī starptautiskos, jo ir svarīgi, lai latviešiem pieejama labākā iespējamā informācija.

“Piemēram, tuvojas Pasaules čempionāts hokejā – mums e-versijā būs vairāku šķirkļu kopums, kas veltīts hokejam. Tur būs pievienots arī leģendārais 2005. gada spēles videoieraksts: Latvijas – Baltkrievijas spēles trešais periods, kad Latvijas izlase no rezultāta 2:4 atspēlējās un uzvarēja ar 5:4. Tas ir neiedomājams gadījums, ļoti emocionāla spēle! Hokeja fani to atceras. Elektroniskajā vidē jāliek viss, ko tikai var ielikt, bet drukātajā versijā – ar rūpīgu atlasi. Cilvēkiem tas noteikti interesēs – mūsu mērķis ir piedāvāt informāciju, lai lasa pie mums. Tā ir liela vērtība, ja cilvēki informāciju var izlasīt latviski, turklāt augstā kvalitātē. Mēs mēģinām lauzt stereotipu, ka “tas jau latviski, latvieši neko nejēdz”, jo tā nav. Klāss Vāvere lieliski raksta par mūziku, viņš sagatavojis materiālu par angļu rokgrupu “Queen”, kas bija skatītākais šķirklis janvāra beigās – februāra sākumā, kad kino rādīja filmu par grupu. Savukārt Andris Zeļenkovs lieliski raksta par sportu, un tā daudzi citi,” saka V. Ščerbinskis. 

Ikvienam un par brīvu

Elektroniskajai enciklopēdijai šobrīd ir 31 000 lietotāju. V. Ščerbinskis norāda – lietotāju skaits arvien palielinās. “Mēs esam latvieši, tādēļ jau sākotnēji e-vidē jābūt daudz rakstiem par Latvijai aktuāliem jautājumiem. Enciklopēdiju lasa visi, bet primārā auditorija ir skolēni un studenti. Man lielākais gandarījums nav publiski izteikts paldies, drīzāk gribētos redzēt, ka skolēns pirms eksāmena “www.enciklopedija.lv” meklē informāciju. Šobrīd pētām, kas ir skolu programmās, lai elektroniskajā enciklopēdijā piedāvātu skolēniem aktuālu informāciju. Turklāt mums  jāpiedāvā tā, lai jauniešiem ir ērti un ātri izmantot,” saka V. Ščerbinskis.

Viņš uzsver, ka “www.enciklopedija.lv” pieejamas arī “Jāņa sētas” kartes, ko var izmantot ikviens interesents nekomerciāliem mērķiem, tāpat kā jebkuru ilustrāciju, grafiku. “Tās domātas ikvienam no jums, par brīvu!” viņš saka.

Fakti par Nacionālo enciklopēdiju:

  • Nacionālās enciklopēdijas drukātais sējums “Latvija” ir populārzinātniska enciklopēdija latviešu valodā un nozīmīgs zināšanu resurss.
  • Sējums “Latvija” iekārtots tematiski un izceļ plašu faktoloģisko pārskatu par valsti pēc neatkarības atjaunošanas. Izdevuma saturu veido šādas sadaļas: vispārīgas ziņas par valsti, vēsture, daba, kultūra, izglītība, zinātne, valsts iekārta un pārvalde, demogrāfija, tautsaimniecība, veselība, sociālā aizsardzība, komunikācija, grāmatniecība un poligrāfija, reliģija un baznīca, sports, kā arī pielikumi, kartes, fotouzņēmumi, gleznu reprodukcijas, grafiki, tabulas utt. Visu šķirkļu autori (kopumā ap 250) ir attiecīgo tēmu un jomu vadošie speciālisti Latvijā, vairumā gadījumu – zinātnieki.
  • 2018. gada 18. decembrī darbu sāka Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā vietne  “www.enciklopedija.lv” – plašs un augstticams bezmaksas informācijas resurss latviešu valodā ar iespēju to nemitīgi pilnveidot.

Izglītība