Ja februārī 9.klašu skolēniem nebūs iespējamas mācības vai individuālas konsultācijas klātienē, eksāmenus aizstās ar monitoringa darbiem

Ja pēc ārkārtējās situācijas beigām, kuras ilgums šobrīd noteikts līdz 7.februārim, 9.klašu skolēniem nebūs iespējamas mācības vai individuālas konsultācijas klātienē, tad gaidāmos valsts pārbaudes darbus aizstās ar monitoringa darbiem, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Pēc viņas teiktā izriet, ja mācības vai individuālās konsultācijas 9.klasēm nebūs iespējamas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, eksāmenus automātiski aizstās monitoringa darbi. Šuplinska skaidroja, ka tos dod, lai skolēns saprastu, kuras prasmes, spējas un zināšanas viņam vēl jāpilnveido arī pēc pamatskolas absolvēšanas, turpinot mācības vidusskolā, ģimnāzijā vai profesionālajā skolā.

Vienlaikus ministre norādīja, ja pēc 7.februāra nav nekādu uzlabojumu un klātienes procesi neatsākas, tad skolotājus lūgs monitoringa darbus īstenot krietni ātrākā periodā, nekā bija ieplānoti diagnosticējošie darbi.

Tāpat politiķe uzsvēra, ka monitoringa darbs nav tieši saistīts ar gada vērtējumu, bet gan skolēna kompetenču un prasmju pilnveidošanu.

Turpretī par vidusskolas posmu, ministre pauda cerību, ka drīzumā būs iespēja atsākt organizēt klātienes konsultācijas skolu beidzējiem, jo tas esot izšķirīgāks posms par 9.klasi.

"No vienas puses var domāt, ka šā brīža apstākļos jāatsakās no centralizētajiem eksāmeniem. Pērn veicām 12.klašu skolēnu aptauju, ko plānojam veikt arī šogad. Pērn [centralizēto eksāmenu jautājumā] viedokļi dalījās 50 pret 50," teica Šuplinska, piebilstot, ka pēc šā gada aptaujas atklāsies aktuālais situācijas vērtējums.

Viņa minēja, ka par eksāmenu atcelšanu vairāk runā skolas, kuru izglītības līmenis augstāks un "daudzveidīgāks", jo tajās skolēni cīnās par ierobežotajām augstskolu budžetu vietām. Šuplinska atgādināja, ka pagaidām iecerēts, ka 12.klašu beidzējiem būs jākārto trīs obligātie eksāmeni un viens izvēles eksāmens, ja skolēns nolēmis studēt un viņam nepieciešams kārtot kādu atsevišķu eksāmenu.

Tāpat ministre akcentēja, ka jau šobrīd ikvienam skolotājam un skolēnam ir iespēja izmantot pieejamos atbalsta materiālus, lai palīdzētu skolēniem patstāvīgi sagatavoties valsts pārbaudes darbiem, tomēr tie pēc pārbaudes darbu galīgās sagatavošanas vēl gan tiks precizēti.

Šuplinska uzrunājot pedagogus, kuri satraucas par viena konkrēta temata izņemšanu, komisijas sēdē lūdza viņus pārvērtēt to, kas vispār ir izglītības pamata mērķis. "Mērķis nav 100% tēmu apguve, jo tas nenotiek arī klātienes procesā. Izglītības pamata mērķis ir pamatzināšanu kopums, pamatizpratne un skolēna spēja savas zināšanas nokomunicēt un argumentēt," uzsvēra izglītības ministre, vienlaikus aicinot skolotājus neizdegt un pievērsties svarīgākajam jeb tam, kā bērnam iemācīt pamatus, palīdzēt neapjukt resursos un attīstīt viņu prasmes un talantus.

Komisijas sēdē piedalījās arī vairāku skolu direktori un institūciju pārstāvji, un savs viedoklis par eksāmenu kārtošanu bija Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktorei Ilzei Vilkārsei, kuras ieskatā centralizētie eksāmeni būtu jāatceļ, jo skolēni klātienē nebūs mācījušies 11 mēnešus.

Savukārt Daugavpils 3.vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičš norādīja, ka viņa apzinātie skolu direktori ir pret diagnosticējošajiem darbiem 9.klasēs, piebilstot, ka eksāmenus vai nu organizē, vai atceļ.

Vienlaikus Latvijas Studentu apvienības prezidente Katrīna Sproģe, runājot par eksāmenu norisi, norādīja, ka apvienības ieskatā ir svarīgi neaizmirst, ka šī gada centralizēto eksāmenu norise vai atcelšana atspoguļosies ne tikai šī gada uzņemšanas sistēmā augstākās izglītības institūcijās, bet arī turpmākajos gados.

Viņasprāt, iespējama iestājpārbaudījumu norise augstskolās klātienē var būt epidemioloģiski kritiska, ja pastāv situācija, kurā eksāmeni nevar notikt tieši šo iemeslu dēļ, piebilstot, ka ne tikai šī gada vidusskolu absolventi būs ieinteresēti uzsākt pamatstudijas rudenī.

Tāpat, viņasprāt, būtisks ir jautājums, kā šī gada absolventi varēs tikt salīdzināti ar tiem, kas centralizētos eksāmenus būs kārtojuši, un kā augstskolas reaģē uz potenciālu nepieciešamību tuvāko mēnešu laikā pilnībā mainīt uzņemšanas kārtību.

Kā ziņots, 2020./2021.mācību gadā eksāmeni par vidējo izglītību notiks pēc aizvadītā mācību gada parauga, liecina paziņojums Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapā.

VISC informēja, ka šobrīd turpinās gatavošanās 2020./2021.mācību gada noslēguma pārbaudījumiem, tomēr tiek ņemta vērā esošā epidemioloģiskā situācija valstī un plānoti iespējamie diagnosticējošo darbu un noslēguma pārbaudījumu norises scenāriji.

Paziņojumā centra mājaslapā teikts, ka eksāmeni par vidējo izglītību plānoti trīs stundas gari, visos eksāmenos paredzētas skenējamas atbilžu lapas un valodu eksāmenos nebūs valodas lietojuma daļas. Pirms eksāmena tiek plānots konsultāciju laiks.

VISC norādīja, ka līdz šī mācību gada noslēgumam vēl ir pietiekami daudz laika, lai jau šobrīd varētu izpētīt un izpildīt iepriekšējo gadu eksāmenu uzdevumus, iepazītos ar metodiskajiem materiāliem un elektroniskajiem resursiem, kas var būt noderīgi gatavošanās procesā.

Gadījumā, ja eksāmenu sesijas laikā būs noteikta ārkārtējā situācija vai eksāmenus nevarēs kārtot klātienē, 12.klašu skolēniem izliks gada vērtējumu.

Šuplinska iepriekš norādīja, ka gadījumā, ja 12.klašu absolventi mācību gadu beigs ar vidējo vērtējumu gadā, augstskolām būs jāveido savus iestājpārbaudījumus un jākoriģē uzņemšanas noteikumi.

Patlaban paredzēts, ka 12.klašu skolēni kārtos trīs eksāmenus - latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Eksāmens svešvalodā no pavasara brīvlaika ir pārcelts uz 11.-14.maiju. Ja skolēnam, lai iestātos augstskolā, nepieciešams vērtējums, piemēram, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, vēsturē, viņš pēc izvēles tajā var kārtot eksāmenu.

Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka eksāmeni vēlākais var notikt jūnijā, papildtermiņos - jūlijā.

Izglītība