Pavasara brīvlaikā skolotāji pilnveido zināšanas un plāno darbu

Šonedēļ Latvijā vispārizglītojošo skolu skolēniem ir pavasara brīvlaiks. No rītiem bērni var ilgāk pagulēt, nav jāsatraucas par neizpildītiem mājasdarbiem. Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ierobežo izklaides iespējas, skolēni par brīvdienām priecājas. Bet, ko dara skolotāji, to centās noskaidrot “Ziemeļlatvija”. Vai arī viņiem ir brīvlaiks?

Izrādās, ka skolēnu brīvlaiks vienlaikus nav skolotāju atvaļinājums. Šajā laikā vispārizglītojošo skolu pedagogi piedalās profesionālās meistarības pilnveides kursos, semināros un cita veida aktivitātēs, rūpējoties par profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.
Skolās, patlaban tas notiek attālināti, tiek rīkotas metodiskās komisijas, skolotāji šo laiku velta, lai sagatavotos mācību stundām. Kamēr bērni atpūšas, pedagogiem pienākumu ir daudz.

Rūpēs par savu audzināmo klasi

Smiltenes vidusskolas 12.a klases audzinātāja Ilma Reimane ir arī fizikas, informātikas un matemātikas skolotāja. “Pirmdien trīs stundas pavadīju tiešsaistes seminārā, kur daudz tika runāts par skolēnu un pašu pedagogu motivāciju. Kursi tiešsaistē skolotājiem notiks arī trešdien un ceturtdien, tajos tiks apskatītas attālinātās mācīšanās metodika. Tad vēl 7. klašu matemātikas skolotājiem būs seminārs par kompetenču pieeju. Savs labums attālinātajam darbam ir – nav jātērē laiks ceļā uz semināriem un kursiem, kas agrāk notika gan Rīgā, gan citās pilsētās. Tagad tajos var piedalīties no mājām, jāatzīst, ka ceļš prasa ne tikai papildu laiku, bet bieži vien arī nogurdina,” saka Smiltenes vidusskolas skolotāja I. Reimane.

Viņa šonedēļ centīsies vismaz vienu dienu veltīt sev. To izmantojot, dodoties uz kādu dabas taku Vidzemē. “Gribas izbraukt pie dabas, jo parastās darba dienās tas neizdodas. Dažkārt spīd saulīte, ārā tik jauks laiks, bet, kad esmu pabeigusi visas skolas lietas, vakars jau klāt,” piebilst I. Reimane.

12.a klases audzinātāja stāsta, ka martā ir plānotas klašu vecāku sapulces. Viņa nolēmusi vecākus nevis sapulcināt tiešsaistes platformā “Zoom”, bet gan veltīt katram individuāli aptuveni 15 minūtes, sazinoties telefoniski. “Skolēni paziņos, kuros laikos labāk sazināties ar vecākiem. Svarīgi pārrunāt aktuālos jaunumus saistībā ar pārbaudes darbiem, kā arī problēmas, ar ko jaunieši saskaras, mācoties attālināti. Manuprāt, 9. un 12. klašu skolēniem ir daudz sarežģītāk nekā jaunāko klašu bērniem. Ar pašiem audzināmajiem jāpārrunā arī karjeras jautājumi, lai motivētu un neļautu nolauzt spārnus saviem jauniešiem,” teic skolotāja.

Nedēļa – vienā skrējienā

Grundzāles pamatskolas sporta skolotājs, Smiltenes BJSS orientēšanās treneris Māris Stabiņš stāsta, ka šī nedēļa paies vienā skrējienā, atšķirība ir tajā, ka nenāksies tik daudz laika pavadīt pie datora kā ikdienā. “Vakar bija jātiek galā ar bērnu sekmēm, mēs ik pa laikam veidojam apliecības, izliekot atzīmes, lai vecākiem būtu iespēja redzēt kopējo ainu. Piemēram, diviem vienas klases skolēniem ir četras nesekmīgas atzīmes vienā priekšmetā. Vēl pirmdien meitai bija divdesmit gadu jubileja,” saka M. Stabiņš.

Grundzāles sporta skolotājs šonedēļ plāno slēpes un slēpošanas inventāru sakārtot glabāšanai. Slēpošanas sezona mūspusē, visticamāk, ir noslēgusies, tagad slēpot vēl varot vienīgi Alūksnes pusē. “Darīt ir ko! Sporta skolā arī viss notiek. Savukārt sestdien visu dienu nāksies pavadīt platformā “Zoom”, jo notiks Latvijas Orientēšanās federācijas kongress. Līdz tam jāpagūst pārlasīt vecāku vēstules e-klasē. Tāpat jāplāno darbi uz priekšu,” teic M. Stabiņš.

Nedēļas pirmajā pusē – saimnieciskie darbi

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas matemātikas skolotāja Irina Ziemiņa stāsta, ka rīta cēliens arī šonedēļ ir tāds pats kā iepriekš, jo jaunākais bērns jāved uz bērnudārzu. “Pagulēt ilgāk nesanāk, toties centīšos nesēdēt pie datora tik daudz. Varu beidzot padarīt saimnieciskos darbus. Esmu paņēmusi grāmatu, plauktā tās jau ilgu laiku stāv neaiztiktas, jo darba dienās fiziski pietrūkst spēka lasīt. Šī atelpa pedagogiem bija ļoti nepieciešama, jo visi ir piekusuši. Daudzās stundas pie datora nogurdina, klātienes mācības nav salīdzināmas ar to darbu, ko darām šobrīd. Lai kā censtos, klātienē skolēnus bija vieglāk sajust, kurš saprot, kurš nesaprot jauno vielu. Tas, ko esmu ievērojusi, – attālinātajā mācību procesā visapzinīgākie ir 9. un 12. klašu skolēni. Iespējams tamdēļ, ka viņiem jau pavisam drīz ir jābeidz skola,” stāsta Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas matemātikas skolotāja.

I. Ziemiņa ir trīs bērnu mamma, divi no tiem ir skolas vecuma. Tātad ikdienā kopā mājās sanāk gan strādāt, gan mācīties. “Esmu ieplānojusi, ka šonedēļ kopā ar bērniem laiku vairāk pavadīsim svaigā gaisā. Tas ir vajadzīgs mums visiem. Godīgi sakot, šajā laikā visapdalītākais ir pats jaunākais bērns, jo abiem vecākajiem pa dienu palīdzu mācībās, ja kaut kas ir nepieciešams. Maziņais pa dienu ir bērnudārzā, bet vakarā mājās, taču tad man jāgatavojas nākamajai dienai. Fiziski esmu blakus, bet pilnvērtīgi uzmanība mazajam tiek tikai brīvdienās,” atklāj I. Ziemiņa.

Nedēļas otrajā pusē skolotāja pievērsīsies mācību procesa organizēšanai. Viņa priecājas, ka šonedēļ nenotiek obligātie semināri un kursi. Vienam gan viņa pieteikusies brīvprātīgi.

Izglītība