Sākumskolas skolēnu vecāki atzīst – viegli nav, bet ir jādara 1

Šonedēļ attālinātās mācības sākās arī 1. līdz 4. klašu skolēniem. Otrdien “Ziemeļlatvija” devās uz Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas ēku Ausekļa ielā 5, lai uzzinātu, kā klājas ar attālinātā mācību procesa organizēšanu.

Pie skolas durvīm “Ziemeļlatviju” sagaida direktore Lilita Kreicberga, kura jau no rīta saņem pirmklasnieku vecāku telefona zvanus, lai norunātu tikšanos pie skolas durvīm. Iekštelpās novietotas vairākas kastes ar pirmklasnieku mācību līdzekļiem – darba lapām, darba burtnīcām, plastilīna kastītēm –, kas jāatdod vecākiem, lai pirmīši mājās varētu veikt uzdoto. Direktore atzīst, ka neviens negaidīja, ka sākumskolas klasēm tiks pagarināts ziemas brīvlaiks un pēc tam mācības notiks attālināti. Pedagogi vēlas ticēt, ka attālinātās mācības ilgs līdz 7. februārim.   

“Ziemeļlatvija” satika 1. klases skolnieces Anetes mammu Lanu Rutkovsku. Viņas ģimenē aug četri skolas vecuma bērni. Mamma stāsta, ka dienās, kad jābūt darbā Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, mazo māsu atbalsta vecākais brālis un māsa. Ģimenē ir arī viens bērns ar īpašām vajadzībām.

“Mazais mācās 1. klasē, bet vecākā meita – ģimnāzijas 10. klasē. Mājās ir divi datori, tāpēc bērniem jāvar sadzīvot un jārēķinās ar katra vajadzībām. Es nedomāju par to, cik tagad ir grūti un sarežģīti, vienkārši ir jācenšas tikt galā. Būtu labi, ja valdība ģimenēm ar bērniem piešķirtu papildu materiālo atbalstu, jo pieaug ne tikai rēķini par elektrību un ūdeni, bet bērni, dzīvojot mājās, daudz vairāk arī ēd. Bērniem ir jādod ēst. Nekas jau mazumā neiet, viss naudas izteiksmē tikai pieaug,” secina daudzbērnu mamma. 

Sarunai pievienojas skolas direktore, kura sola, ka bērni no skolas var saņemt viedtālruņus ar interneta pieslēgumu, lai viņiem būtu iespēja pieslēgties Zoom platformai vai tiešsaistes stundām. Mamma atsakās no šīs palīdzības, jo vecāki bērniem ir nodrošinājuši ne tikai datorus, bet arī viedtālruņus ar interneta pieslēgumu. Lai pirmklasniece varētu mācīties mājās, mammai ir jāparāda, kur ko atrast, kā arī bieži vien mācību viela jāizskaidro.

“Mazs ir mazs. Ieraudzīs bildīti un pat nepievērsīs uzmanību teksta izlasīšanai. Tad paskaidroju meitai, kas ir jādara,” stāsta Lana. Viņa slavē meitu klases audzinātājas Sarmīti Vilciņu un Baibu Magoni, kuras regulāri ar skolēniem sazinās Zoom platformā, un tad bērni droši var uzdod jautājumus. Arī skolotājas pašas teikušas, ka droši drīkst zvanīt tad, kad rodas neskaidrības. Lana uzskata, ka vecāki saņem atbalstu no skolotājiem un būtu nepatiesi teikt, ka mammas un tēti ir atstāti bezpalīdzīgā stāvoklī.

Lana stāsta, ka viņai ir darbs, kurā nav iespējams strādāt attālināti. Proti, ja jābūt maiņā slimnīcā, tad arī jābūt. Arī vīrs strādā un no darba pārnāk vēlu vakaros. Liels atbalsts mammai ir 15 un 16 gadus vecie bērni, kuri dienās, kad mamma ir darbā, paši arī gatavo. Mamma bērniem cenšas iemācīt patstāvību, lai paši ar daudz ko varētu tikt galā, nevis vecākiem nepārtraukti būtu jāauklējas. Lana uzskata, ka mūsdienās bērniem jābūt tādiem, jo dzīve piespiedīs pieņemt savus lēmumus. 

“Strādāju nodaļā pie “Covid-19” slimniekiem. Ir smagi, jo slimnieku – pārsvarā gados vecu cilvēku – skaits palielinās. Kamēr uzvelku spectērpu, jau esmu nosvīdusi. No regulāras sejas respiratora valkāšanas ir iekaisusi āda,” atklāj medicīnas darbiniece. Viņa drosmīgi saka, ka pati no saslimšanas nebaidās, bet vairāk uztraucas par iespēju inficēt ģimenes locekļus.

Pēc sarunas ar Anetes mammu Lanu direktore atzīst, ka viņa redz, ka šajā ģimenē viss būs kārtībā, bet viņai nācies uzklausīt mammas, kurām bērni pasaka tieši un konkrēti: “Tu man neesi nekāda skolotāja, un tu neko nesaproti. Tikai mana skolotāja visu saprot un zina!” Kā vecākiem tikt galā ar šādu situāciju, konkrēta padoma nav. Vecākiem daudz jārunā ar bērnu un jāmēģina pārliecināt, ka reizēm mammas un tēti ir arī skolotāji.

Komentāri 1

Izglītība