Tiesībsargs Smiltenes novada domei pārmet neizdarību

Kas ir svarīgāk – de jure (saskaņā ar likumu) vai de facto (faktiski)? Tā pērn septembrī rakstījām par divu uzskatu sadursmi attiecībā uz Smiltenes vidusskolas jaunuzcelto skolas internātu Dakteru ielā 27, kura otrais un trešais stāvs nav pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem  – uz šiem stāviem nav lifta vai pacēlāja.

Četras istabas ar atsevišķiem sanitārtehniskajiem mezgliem un virtuvi, kas ir piemērotas Smiltenes vidusskolas audzēkņiem ar kustību traucējumiem, ja šādi skolēni internātā dzīvotu, atrodas ēkas pirmajā stāvā. 

Attaisnojumu ar iespējamu kļūdīšanos nepieņem

Smiltenes novada dome – internāta jaunbūves pasūtītāja – uzskata, ka ar to pietiek. Savukārt invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” uzsver, ka internāta jaunbūve ir publiska ēka  un vides pieejamībai jābūt visos trijos ēkas stāvos, tāpēc septembra sākumā vērsās pie Latvijas Republikas tiesībsarga, aicinot palīdzēt šajā jautājumā. Tiesībsargs savu atzinumu publiskoja 30. decembrī.
Iesniegumā tiesībsargam norādīts, ka Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautiskiem līgumiem, kas nosaka vides pieejamības nozīmi cilvēku ar invaliditāti dzīves uzlabošanā, tomēr tas netiek ņemts vērā Smiltenes novada domes uzceltajā Smiltenes vidusskolas internāta ēkā. Tur nodrošināta pieejamība personām ar invaliditāti tikai ēkas pirmajā stāvā, liedzot jauniešiem ar invaliditāti cieņpilni un līdzvērtīgi piekļūt telpām otrajā un trešajā stāvā.

Smiltenes novada dome uzskata, ka ēka neesot kā publiska būve būvnormatīva “Publiskas būves” izpratnē. Dome, pamatojoties uz būvnormatīvu “Dzīvojamās ēkas”, secinājusi, ka lifts nav nepieciešams, jo dzīvojamās ēkas telpas cilvēkiem ar kustību traucējumiem atrodas tikai ēkas pirmajā stāvā, un noliedz, ka tas ietekmētu jauniešu ar invaliditāti dzīvi ēkā, jo otrajā un trešajā stāvā atrodas citu jauniešu istabiņas un netiek nodrošināti publiski pakalpojumi.

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka Smiltenes novada domes skaidrojumi un argumenti nav attaisnojami ar domes iespējamo kļūdīšanos normatīvo aktu interpretācijā, bet ir apzināti maldinoši, lai attaisnotu savu neizdarību. Personas ar invaliditāti patstāvīga nokļūšana otrajā un trešajā stāvā nav saistāma ar to, vai šajos stāvos tiek nodrošināti publiski pakalpojumi, bet ar to, vai personai ir tiesības tur nokļūt. Pieejamas vides pamatprasība, kas noteikta arī Latvijas normatīvajos aktos ir, ka persona ar invaliditāti var patstāvīgi nokļūt tur, kur tā vēlas, un saņemt pakalpojumus līdzvērtīgi pārējiem sabiedrības locekļiem.

Aicina  meklēt citu risinājumu

Tiesībsargs ir izskatījis pārbaudes lietu un sniedzis atzinumu, uzsverot, ka Smiltenes novada dome nepareizi interpretējusi publiskas būves statusu, kā arī nav izpildījusi būvniecības normatīvā regulējuma prasības pieejamas vides nodrošināšanā. Trīs stāvu jaunbūvē nav izbūvēts lifts vai cits risinājums personu ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai, lai tās nokļūtu ēkas otrajā un trešajā stāvā.

Vienlaikus tiesībsargs atzina, ka Smiltenes novada dome nav ievērojusi arī labas pārvaldības principu. Apzinoties lifta šā brīža izbūves finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu, tiesībsargs aicinājis Smiltenes novada domi lūgt attiecīgās jomas ekspertu viedokli un kopīgi izvērtēt, vai internātā nav iespējams ierīkot citu risinājumu, kas būtu piemērots personām ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai.
Tiesībsargs arī aicināja Labklājības un Ekonomikas ministrijas izstrādāt vienotu kritēriju metodoloģiju attiecībā uz atkāpes principa “nesamērīgs slogs” aprēķināšanu katrā individuālā būvniecības gadījumā attiecībā uz vides pieejamības nodrošināšanu, kā tas ir noteikts ANO konvencijā par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Tiesībsarga atzinumiem ir rekomendējošs raksturs, bet laba pārvaldība prasa, ka šīs rekomendācijas tiek ņemtas vērā, “Ziemeļlatvijai” skaidroja Tiesībsarga birojs.

Ja neņems vērā, sūdzēs tiesā? 

“Ļoti labs tiesībsarga atzinums. Vismaz viena institūcija uz šo jautājumu mēģina paskatīties no cilvēka acīm,” “Ziemeļlatvijai” teic invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

“Tiesībsargs aizstāv cilvēkus un skaidri un gaiši pasaka, ka situācija nav normāla, tā nedrīkst rīkoties un normas nevar interpretēt tā, kā ir izdevīgi vienā vai otrā gadījumā. Tas jādara tā, lai cilvēkam būtu labi, ērti un cieņpilni. Mēs esam ļoti apmierināti ar tiesībsarga atzinumu, vienīgi nav skaidrs, kas notiks, ja Smiltenes novada dome tiesībsarga rekomendāciju pusgada laikā neizpildīs – jāsūdz tiesā? Tiesībsargs ir pateicis, ka Smiltenes būvvalde vai kāda cita atbildīgā persona ir pārkāpusi likumu un nav ievērojusi vienkāršo elementāro normu, kā vides pieejamība,” norāda Ivars Balodis.

Apvienības “Apeirons” vadītājs atzīst, ka tagad, kad internāta ēka jau ir uzcelta un nodota ekspluatācijā, nodrošināt vides pieejamību otrajā un trešajā stāvā nebūs viegli, jo vieta liftam ēkā nav paredzēta, tomēr pieļauj, ka tehniskie risinājumi ir. Piemēram, liftu var būvēt no ārpuses  vai iekšpusē ierīkot pacēlāju. 

“Ja iebūvēs pacēlāju, pa kuru var braukt cilvēks ratiņkrēslā, bet cilvēka ratiņkrēslā ēkā nebūs, tad nauda būs iesaldēta un gaidīs to vienu “ratiņnieku”, kad  viņš viena, divu vai piecu gadu laikā parādīsies. Universālā dizaina risinājumus var izmantot arī citi cilvēki, piemēram, ja kāds no internāta ēkas iemītniekiem salauž kāju vai arī ciemos pie kāda no skolēniem, kurš dzīvo otrajā vai trešajā stāvā, atbrauc vecāka gadagājuma cilvēki vai cilvēki ar kustību traucējumiem,” piebilst Ivars Balodis.

Tiesībsarga rekomendācijas īstenošanai Smiltenes novada pašvaldībai ir doti seši mēneši.  “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu, kurš apliecināja, ka  pašvaldība tiesībsarga atzinumu ir saņēmusi un tas tiek izvērtēts. “Mums ir iedoti seši mēneši, lai nonāktu pie risinājuma. Strādājam, lai saprastu, kāds šis risinājums varētu būt. Šonedēļ kopā sanāk domes vadība ar būvvaldi un juristiem, domāsim, ko darīt tālāk,” informē Edgars Avotiņš.

Lielāko uzsvaru liek uz mācību vidi

Atgādinām, ka Smiltenes vidusskolas internāta ēkas kopējās izmaksas ir vairāk nekā 1,6 miljoni eiro. Eiropas Savienības fondu ieguldījums ir 570 472 eiro.

Kopumā internātā ir iespējams izmitināt vismaz 50 skolēnus. Viņiem šajā ēkā ir pieejama  mūsdienām atbilstoša mācību vide, kā arī guļamistabas, kopīga atpūtas telpa un mācību telpa ēkas pirmajā stāvā, vairākas tehniskās telpas un četras istabas ar atsevišķiem sanitārtehniskajiem mezgliem un virtuvi, kas ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Ēkas otrajā un trešajā stāvā katrā ir 11 istabas, kur uz katrām divām istabām izveidota kopīga tualete. Tāpat ēkas otrajā un trešajā stāvā skolēniem ierīkota kopīga virtuve, divas dušas un divas tualetes telpas, katrā stāvā paredzēta tehniskā telpa un personāla telpa
Jaunā internāta būve iekļaujas Smiltenes novada domes īstenotajā projektā “Mācību vides uzlabošana Smiltenes vidusskolā”. “Šajā projektā lielākais uzsvars ir likts uz mācību vidi, lai tā būtu pieejama visiem skolēniem, arī bērniem ar īpašām vajadzībām, kuriem mūsu skolā vienmēr ir bijusi vieta un būs arī turpmāk,” “Ziemeļlatvijai” uzsvēra Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina.

Izglītība