Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bibliotekāres atzīst, ka šogad dzejas svētki rit klusāk

Ir cilvēki, kuri tieši krīzes laikā nāk uz bibliotēku lasīšanai izvēlēties kādu dzejoļu krājumu, jo dzeja viņiem ir kā zāles šajos padrūmajos laikos.

 

To novērojusi iestādes galvenā bibliogrāfe Irina Grīslīte. Tieši šādiem cilvēkiem bibliotēkas darbinieki ir veltījuši dzejas grāmatu izstādi, sagaidot Dzejas dienas.

 

Kas lasījuši, tie arī lasīsBibliotēkas vadītāja Ginta Dubrovska stāsta, ka septembrī, kas Latvijā zināms ne tikai kā rudens, bet arī kā dzejas mēnesis, izstādē ir izlikti visi nozīmīgāko dzejnieku krājumi.

 

 

"Cilvēkiem ir iespēja tos pārskatīt un varbūt kāds ieraudzīs kādreiz lasīta un mīļa dzejnieka grāmatu un vēlēsies tajā vēlreiz ieskatīties," spriež G. Dubrovska. Viņa gan piebilst, ka pēdējos gados Dzejas dienas ir kļuvušas klusākas.

 

 

Kādreiz tieši septembrī palielinājās dzejas lasītāju skaits, notika plaši pasākumi ar autoru piedalīšanos, bet tagad tādu aizraušanos ar dzeju nejūt. Kas jau iesācis lasīt vārsmas, tas to arī dara, bet nav tā, ka Dzejas dienu ietekmē viņiem pievienotos arī citi.

 

Tomēr, kamēr būs cilvēki, kuriem vārsmu lasīšana ir ikdienas nepieciešamība, tikmēr būs arī dzejnieki, viņu grāmatas un Dzejas dienas.

 

Dzeja spēj dziedētGrīslīte ir pārliecināta, ka dzeja spēj radīt tādu noskaņu, kurā zūd ikdienas spriedze un rūpes. "Ir tāds jēdziens - biblioterapija. Lūk, dzeja arī pieder pie šādas dziedināšanas. Dzīvē ir situācijas, kas rada lielu pārdzīvojumu, un, ja cilvēks līdzīgas izjūtas atrod dzejā, tā viņam kļūst tuva.

 

 

Mūsu lasītāji ļoti bieži izvēlas Kornēlijas Apškrūmas krājumus, Marikas Svīķes un Birutas Žurovskas dzeju. Šo dzejnieču vārsmās netrūkst arī veselīga humora. Man šķiet, ka arī tas daudziem palīdz pārvarēt skumjākus mirkļus dzīvē," saka I. Grīslīte.

 

Viņa ir pārliecināta, ka dzeja ir pārdzīvojusi dažādus laikus un pārdzīvos arī dižķibeli. Tā liek domāt arī tas, ka ik pa brīdim pie izstādes stenda pienāk kāda lasītāja, lai ieskatītos krājumos.

Kultūra un Izklaide