Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Beverīnas staltā pilī... 2

Literatūra ņem pārsvaru pār objektīviem vēstures faktiemMājas lapā beverinasnovads.lv bija lasāma novada kultūras nodaļas vadītāja Ulda Punkstiņa publikācija par Pekas kalna sakopšanas talkām Kauguru pagastā. Tas nebūtu nekas īpašs, ja pēc publikācijas neizvērstos debates komentāros. Domstarpības ir par to, kur savulaik ir atradies Beverīnas pilskalns.

 

Jautājums par to, kur ir atradusies teiksmainā Beverīna, ir gluži vai sakrāls. Dažādu nozaru zinātnieku, vēsturnieku un novadpētnieku domas dalās. Kā "Ziemeļlatvijai" sacīja publicists un novadpētnieks Arturs Goba, pavisam ir deviņas versijas par pilskalna atrašanās vietu.

 

Dažas no tām ir praktiski neticamas. "Cilvēki ir sajūsminājušies par literārajiem darbiem, kur minēta Beverīna, tāpēc tieši literatūra ņem pārsvaru pār objektīviem vēstures faktiem," uzskata A. Goba.

 

Pekas kalns ceļas no aizmirstības"Atsevišķus pasākumus rīkodami, ar aizaugušo kalna virsmu talkās līdz šim cīnījās Kauguru pagasta un Valmieras dievturu draudzes ļaudis. Bet nu ar Kauguru attīstības biedrības līdzdalību Pekas kalns pamazām ceļas no aizmirstības un krūmāju skavām," stāsta Beverīnas novada kultūras nodaļas vadītājs Uldis Punkstiņš.

Šāgada darbi tajā ir beigušies. Projekta "Beverīnas pilskalns" ietvaros vēl rudens pusē aizaugusī kalna dienvidu nogāze tika attīrīta, izliktas jaunas norādes, bet kalna plakumā nātru un dadžu vietā nākamvasar zels no jauna iesēta zāle. Tur varēs notikt iecerētie Beverīnas svētki kultūrvēsturei.

 

Darbu dēļ to vietā šoruden varēja vien noorganizēt konferenci "Teiksma par Beverīnu", kas norisa Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbību ietvaros. Neapšaubāmi, ka kaugurieši dara svētīgu darbu, jo ikviena kādas vietas sakopšana ir Dievam tīkams darbs. Teiksmainās 1216. gadā nodedzinātās Beverīnas meklēšana Pekas kalnā pieder pie lietas, taču uz šo godu pretendē arī, piemēram, Trikāta.

Aicina visus būt tolerantiem"Mēs, trikātieši, esam tikpat pārliecināti, ka Beverīnas pils ir atradusies pie mums Trikātā, kā kaugurieši par to, ka tā ir bijusi Pekas kalnā. Mums ir tikpat daudz argumentu par savu taisnību. Tas, ka šādu rakstu ievieto kaugurieši, nav jābrīnās, bet kritiku tas neiztur. Būsim uzmanīgi ar šādiem spriedelējumiem.

 

Daudzu pētnieku apgalvojumi par vienu vai otru atrašanās vietu ir stipri pretrunīgi un neļauj izteikt nekādus spriedumus par šo sirmās senatnes faktu," uzskata trikātietis Ando Krūze. Viņš aicina visus būt tolerantiem, jo vēsturiskās saknes abu pagastu iedzīvotājiem ir vienas, tāpēc nevajadzētu operēt ar nepārbaudāmiem secinājumiem, bet ļaut strādāt vēstures pētniekiem.

Savukārt novada sabiedrisko attiecību speciālists Valters Grīviņšaicina ieskatīties vēstures maģistra Edgara Žīgura Beverīnas pilsvietas lokalizācijas problemātikas pētījumā: http://kratuve.sauleskoks.lv/e_zigurs_beverinas_lokalizacija.php.Tas norādot, ka Pekas kalns šobrīd ir krietni vien reālāks kandidāts uz Beverīnas pilsvietas "izmitināšanu" nekā Trikātas ordeņa pils drupas.

 

Katram bērnam sava pilsGundega Lapiņa aizstāv novada kultūras nodaļas vadītāju U. Punkstiņu, jo viņš sen un pamatīgi ir interesējies par novada kultūrvēsturi, turklāt projekts "Beverīnas pilskalns" nevienam citam neliedz meklēt naudu vēl kāda cita uz Beverīnas vārdu pretendējoša pilskalna sakopšanu.

Ir zināms, ka Beverīnas valdniekam Tālivaldim ir bijuši trīs dēli un vairāki ārlaulības bērni. Katram ir ticis pa pilij. A. Goba, allaž sekojot visai informācijai par Beverīnu, sliecas domāt, ka vistuvāk patiesībai ir Jānis Lejiņš un viņa versija grāmatā "Zīmogs sarkanā vaskā". Tas ir par Celītkalnu.

Diemžēl ne visur novadpētnieki strādā tik aktīvi kā pašlaik Kauguru pagastā. Daudzviet novada pagastos, kur atrodas svētvietas un pilskalni, nav bijis un joprojām nav entuziastu, kurus šīs lietas interesētu.

 

Komentāri 2

A. Krūze

Apliecinot savu cieņu Grīviņa un Punkstiņa kunga personībām un darbam sava novada vēstures izzināšanā ,ir mazliet nesaprotami ,kāpēc atklāti ,šajā laikā un situācijā, pausts viedoklis par tik apstrīdamām vēstures mīklām. Ne jau entuziasti pēc lokālpatriotisma principa var noteikt kur atradās senā Beverīnas pils. Ne mirkli nepredentējot uz to ,ka tā pils NOTEIKTI ir atradusies Trikātā ,es savos komentāros arī vērsu uzmanību uz to, ka viedokļi par Beverīnas pils atrašanās vietu no dažādiem pētniekiem ir ļoti pretrunīgi un neviennozīmīgi. Tā kā Beverīnas pils leģenda ir klāta ar seniem nostāstiem un teiksmām, īstenībā es pat vēlētos ,lai tās atrašanās vieta nekad netiktu atklāta ..... Tāpēc, ka tas ir kā teiksmains noslēpums, kura atklāšanas gadījumā būtu pazudusi pati šī noslēpuma burvība un šarms. Tas ir kā tai teiksmā par Rīgu : tad kad tā būs gatava - tā nogrims.

pirms 9 gadiem, 2009.12.08 17:33

Trikātiete

Pilnīgi piekrītu Ando par to,ka šīs aktivitātes no Kauguriešu puses izskatās mazliet provokatīvas. Vai nu dara to tīšām ,lai kaitinātu Trikātiešus, neņemos spriest. Iespējams, ka cilvēki to dara tiešām aiz sava lokālpatriotisma apziņas. Bet Uldis Punkstiņš ir arī visa novada kultūras nodaļas vadītājs. Kā tad viņš rīkos Pekas pilskalnā tik pretrunīgus Beverīnas pils svētkus, ja novadā ir otra vieta ,kas arī pretendē uz šo pils atrašanās vietu. Vai Trikātiešiem ,šajā gadījumā, nav jādomā par savu svētku rīkošanu. Un tādā gadījumā , cik tālu tad mēs nonāksim ar tādu strīdu risināšanu? Ar kultūras lietām novadā ir ļoti smagas problēmas . Iesaku Uldim Punkstiņam ne tikai aizņemt kultūras nodaļas vadītāja posteni , bet arī pildīt savus darba pienākumus, nevis nodarboties ar provokatīvu un apšaubāmu paziņojumu klāstīšanu.

pirms 9 gadiem, 2009.12.09 09:09

Kultūra un Izklaide