Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīvē ar lielu paļāvību

Cilvēka „mugursoma" ir bagāta. Tajā slēpts raksturs, mentalitāte, jūtas un emocijas, alkas pēc kaut kā cēla, vēlme sasniegt rezultātus, attīstīties, saprast un uzzināt. Tomēr viens no vērtīgākajiem ieguvumiem šajā kolekcijā ir spēja ticēt, kas piemīt ikvienam neatkarīgi no vecuma, dzimuma un platuma grādiem, kur viņš apmeties.

 

Tā ir kā staigāšana pa šķietami plānu, paša fiziskām maņām nepārbaudītu ledu, kas ļoti bieži ir vienīgā pāreja savas pieredzes bagātināšanai un iespējai noorientēties dzīvē. Mēs uzticamies citiem, dažkārt ticam lēti un paļaujamies uz māņiem, tomēr nevaram bez tā. „Vispārīgā ziņā ticībai ir milzīga nozīme," pārliecināts arī ģimenes terapeits Sandis Ratnieks.

 

Ko ierakstām diskā?Cilvēks jau piedzimst ar spēju paļauties, ticēt un uzticēties, tomēr tā kvalitāte, spēks un virziens, kur tiks raidīts šis enerģijas lādiņš, lielā mērā atkarīgs no vides, kur viņš audzis. „Bērnam ienākot pasaulē, viņš nav gluži kā balta lapa, bet drīzāk kā datora disks. Jautājums - ko tajā ieraksta?

 

 

Viena no ģimenes funkcijām ir iedot visu, kas vajadzīgs, lai atvase spētu noorientēties un dzīvot šajā pasaulē. Speciālisti pārliecināti, ka īpaši liela nozīme ir pirmajiem trīs dzīves gadiem. Ja mazajam blakus atrodas stabila piesaistes persona, viņā veidojas tā saucamā pamatuzticība, kas ļauj turpmāk dzīvē raudzīties nevis ar bailēm un nedrošību, bet lielu paļāvību," stāsta terapeits.

 

 

Šī paļāvība tālāk ļaus veidot un paplašināt pašam savu pieredzes lauku, kurā, protams, neiztikt arī bez kritiskās domāšanas.

 

Uzticamies citu pieredzei„Lielāko daļu, ko domājam par pasauli, mēs nekad neesam pārbaudījuši un nekad arī nepārbaudīsim. Vai man ir pamats pieņemt, ka uz pasaules dzīvojuši dinozauri? Tā kaulu rokā turējis neesmu, tikai redzējis fotogrāfiju.

 

 

Savās aizdomās varētu attīstīt ideju, ka tā visa ir montāža, tomēr noticu, ka dinozauri ir bijuši un pieder pie zemes senākās vēstures. Mēs uzticamies citu pieredzei. Te iezīmējas mistiskā ideja par visas cilvēces vienotību. Ir lietas, kas tiek atklātas un kļūst par visas cilvēces bagātību, piemēram, elektrība. Ir dažādas pieredzes un pasaules izzināšanas formas, no kurām visi gūstam labumu," pārliecināts Sandis, mudinot tomēr neatmest veselo saprātu.

 

 

 Katram ir savi kritēriji, kā viņš šķiro un analizē informāciju, taču mūsos likta vajadzība uzticēties. To labprāt savās interesēs izmanto negodīgi cilvēki, bet arī vilšanās brīžam ir zāles.

 

Cilvēki ir reliģioziTicību parasti saista arī ar katra cilvēka dziļākiem un pārdabiskākiem meklējumiem. „Visu mūsu domāšana vairāk vai mazāk ir reliģiska satura. Katrā ir šis iedīglis jeb vēlēšanās noorientēties.

 

 

Atnāku kā cilvēks un aizeju, bet redz, ka pasaule darbojas pēc kādiem noteiktiem likumiem, ka te ir sistēma un tai ir jēga. Reliģiozitāte sastopama visos platuma grādos un rāda, ka cilvēkam ir vēlēšanās saprast un ieraudzīt dzīvi lielākās kopsakarībās," skaidro S.Ratnieks, norādīdams, ka cauri visai vēsturei bijuši mēģinājumi veidot un formulēt visdažādākās uzskatu sistēmas, cenšoties rast atbildi uz jautājumu: „Kas tas ir, kas iespaido mūsu dzīvi?"

 

 

Ļaudis pētījuši zvaigznes, meklējot ielūkoties nākotnē un prognozēt likteni, personificējuši auglību un debesu spīdekļus, pielūguši visu, kas „kust un nekust", jo no tā tik ļoti bijusi atkarīga viņu dzīve.

 

 

„Liela daļa ir dabas reliģiju, tomēr pastāv uzskatu sistēmas, piemēram, kristietība, kur skaidri formulēts, ka ir Viens vislielākais," teic Sandis, atzīstot, ka pašam arī tā šķiet simpātiska, jo kristietība traktē cilvēku kā pretrunu plosītu būtni, kurā labais un ļaunais ir sajauktā veidā un miesas tieksmes jeb īstermiņa vēlmes garo pret gara tieksmēm (ilgtermiņa vēlmēm), aicinot cilvēku pozicionēties, kā arī būt atbildīgam par savu rīcību.

 

Piedāvā „krutkas"„Tomēr mūsdienās raksturīgs sinkrētisms (dažādu reliģiju savstarpēja ietekmēšanās - aut.), jo dzīvojam informācijas laikmetā, un mūsu prātos nosēžas atsevišķas atziņas. Cilvēku attieksmi pret ticību reliģiskā nozīmē var salīdzināt ar iepirkšanos lielveikalā, kad no visa izvēlos tikai to, kas pašam patīk.

 

 

Šī iemesla dēļ uzrakstīts daudz grāmatu, kuras nepārstāv konkrētu sistēmu, bet ir „atgremojums" par kādu tēmu, lai tā mūsdienu rietumu cilvēkam šķistu pievilcīga, jo pastāv uzskats, ka šīs sistēmas kaut kādā mērā ierobežo personas brīvību.

 

 

Tāpēc ir vēlme radīt ideālu sistēmu, kad paņemam, piemēram, tēmu, ka Dievs ir mīlestība, Viņš ir labs un nekad nesoda, piejaucam tam klāt, ko vēlamies, bet rezultātā sanāk kokteilis," raksturo S.Ratnieks, mudinot vienmēr vērsties pie avotiem, lai atrastu „tīru mantu", jo pārāk bieži tiek piedāvātas dažādas „krutkas".

Kultūra un Izklaide