Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Fotokonkursa modelis ēdienkartē priekšroku dod sviestam

Kārķu pagasta "Senču" mājās pie ieejas pagalmā pretī man pirmais iznāk četrkājainais mājas sargs Džaspers, kā zinādams, ka esmu ieradies tieši pie viņa.

Un kā lai prese tādam sunim neveltītu uzmanību, ja Džaspera fotogrāfija portāla www.ziemellatvija.lv un A. Kupriša veterinārās prakses rīkotajā konkursā "Drauga ķepa" balsojumā ieguvusi 2. vietu. Tagad kā vienam no konkursa līderiem Džasperam ir tiesības vienu mēnesi ar 10 procentu atlaidi baudīt barību un izmantot kopšanas līdzekļus no A. Kupriša veterinārās prakses.

Džaspers šādus komplimentus uztver kā pašus par sevi saprotamus, bet pirmajās minūtēs joprojām pret ciemiņu izturas atturīgi un uzmanīgi novēro mani un autiņu, ar kuru esmu atbraucis. Galu galā fotografēšanās ir tikai vaļasprieks, bet mans galvenais pienākums ir rūpēties par kārtību sētā un uzzināt, kas svešiniekiem te vajadzīgs, tā liek saprast Džaspers.

Mīlestībā ir ļoti greizsirdīgsUn tad jau kopā ar saimnieci Agritu Pētersoni un viņas meitām Kristīni un Moniku sēžam pagalmā uz soliņa, un es klausos par Džaspera raksturu un paradumiem.

(Monika ar Zuzīti)

Mums ir piebiedrojusies arī Zuzīte, kura gan izturas kautrīgāk un ir klusāka. Agrita atklāj, ka arī Zuzīte kā fotomodele startējusi uz konkursu, bet nav tā paveicies kā draugam. Kristīne piebilst, ka konkursa veiksminiekam Džaspers ir oficiālais vārds, bet ikdienā visi viņu sauc par Džesi.

Savos trijos dzīves gados Džesim šīs jau ir otrās mājas un te arī saticis Agritas mammas sunīti Zuzannu. "Džesis raksturā ir ļoti greizsirdīgs. Pirms pārcelšanās uz "Senčiem" viņš bija pieradis būt centrālā figūra un mīlulis ģimenē, bet jaunajās mājās atklājās, ka te ir sunīte Zuzīte, kas arī prasa mīlestību. Tomēr nu jau abi ir saraduši. Džesim kā puikam laikam tas raksturs ir stingrāks un ietekme lielāka, jo Zuzīte iet tur, kur viņš," stāsta Kristīne.

Var just, ka Džesis mazliet nervozē, jo staigā no viena pie otra, it kā likdams saprast, ka nav pirmajam atbraucējam viss jāizstāsta, kā te mājās notiek un kāds viņam raksturs. Tā vēl tikai trūka, lai pateiktu, ka viņam mēnesī vismaz reizi jāiet vannā.

Nu re, stāsta arī, tagad visi lasīs, ka dažkārt tā uzreiz es nemaz negribu mazgāties, un tiklīdz saimniece par to ierunājas, tā neuzkrītoši cenšos pazust no viņas acīm, šķiet, pauž suņa skatiens. Taču Agrita pastāv pie sava - ja grib istabā pa nakti gulēt, tad vajag arī mazgāties.

Saimniece atzīst, ka ģimenē pats sev par tuvāko draugu Džesis uzskata dēlu Anriju. "Viņam patīk Džesi dresēt un mācīt, varbūt tādēļ Anriju Džesis visvairāk klausa. Tomēr kopumā viņam mēs visi esam mīļi. Pa nakti Džesis pie visiem paguļ kādu laiciņu," stāsta Agrita. Dienā gan lielāks draugs tas, kurš izvēlas Džesim patīkamāko maršrutu. "Liels ir prieks, ja kāds aicina iet peldēties.

Džesim ir mantiņa, ko viņš vienmēr ņem līdzi uz peldi. Ja neviens tādu priekšlikumu neizsaka, tad Džesis pats paņem mantiņu un noliek mums priekšā, liekot saprast - laiks atvēsināties. Kādreiz arī patēlo, ka ir ļoti karsti, lai mēs nepārdomātu," saka Agrita.

Peldēšanās sniedz vislielāko baudu, tādēļ suņukam došanās uz pludmali tā patīk, bet nav nekas iebilstams arī pret garākām pastaigām vispār. Rudenī ir tikpat priecīgs, ja var doties līdzi uz mežu sēnēs.

Bauda vizināties automašīnāTos suņus, kurus satrauc braukšana automašīnā, Džesis īsti nesaprot. Savukārt viņam vizināšanās mašīnā ļoti patīk. Turklāt tā, lai visi redz. Ja Džesis brauc, tad obligāti jābūt atvērtam logam, pa kuru izbāzt galvu, lai ausis plīvo vējā. Tikpat labi Džesis saprot, ka nevar dzīvot tikai ar ikdienā pasniegto ēdienu. Jābūt arī kārumu glabātuvītei, no kuras šad tad paņemt kaut ko uz kārā zoba. Labi, ka arī saimnieces to zina.

Tagad viņam ir lādīte, kurā pastāvīgi stāv ielikts kaut kas īpaši garšīgs no suņu barības. Tiklīdz iegribas našķi, tā jāpieiet vien pie lādītes un jāuzsit pa to ar ķepu tā, lai kāds no mājniekiem redzētu. Tam tad arī pienākas lādītes atvēršanas un suņa pacienāšanas gods. Tas gan nenozīmē, ka Džesim nepatiktu saimnieku kārumi. Lai tikai kāds pamēģina bez viņa mieloties ar konfektēm!

Ja tās nopirktas, tad noteikti arī viņš un Zuzīte jāuzcienā. Kristīne gan atklāj, ka Džesim vislielākais kārums ir sviests. To varētu laizīt līdz krišanai. Liec kur gribi to, suns vienmēr zinās, kur sviests atrodas. Diezin vai pašam Džesim tāds skaidrojums īsti patīk. Pēc viņa skatiena var nojaust, ka suns vien rūpējas, lai visas garšīgākās lietas būtu viņa pārredzamības zonā un tās varētu drošāk apsargāt.

Ar Mimiku sadzīvošana ir nosacītaIr gan arī aizliegtā zona, kur labāk nerādīties, ja negribi nagainu pļauku dabūt. Tā ir runča Mimika teritorija. Kādreiz, kad uznāk kāre uz kaitināšanos, Džesis kopā ar Zuzīti aplenc kaķi un cenšas piespiest to atkāpties. Tomēr tāda lieta vēl nav piedzīvota. Parasti bēg suņi, kurus Mimiks sapluinī ne pa jokam. Tas arī mājniekiem lika Mimiku iesaukt par burlaku. Pašlaik teritorijas ir sadalītas un abas puses ievēro mierīgu līdzās pastāvēšanu.

 

Suns nav tikai mājas sargsSavukārt saimniekiem jāzina, ka ieslēgšana telpās nav tā lieta, kas abiem suņiem ļoti patiktu. Kristīne atceras, ka reiz gluži nejauši aizcirtās durvis istabai, kurā bija Zuze. Par atbildi istabā tika sīkos gabaliņos sasmalcināta kartona kaste un izbārstīta pa visu grīdu.

Savukārt Džesis, ja paliek istabā, daudz nedomājot var ķerties pie durvju pārveidošanas. Zuzītei gan par ieslēgšanu vēl īpaši gribas atriebties. Parasti viņa cenšas noslēpt kādu kurpi, lai arī saimnieki nekur nevarētu aiziet. Citas palaidnības nav izstrādātas.

Agrita un Kristīne atzīst, ka suņi mājās ir vairāk nekā sētas sargi. Viņas tos uztver kā ģimenes locekļus, kuriem ir tādas pašas jūtas un pārdzīvojumi kā cilvēkiem. Arī tad, ja kāds no viņiem pastrādā palaidnības, dusmu nav. Drīzāk par draugu nerātnībām var pasmaidīt un draudzīgi aizrādīt, ka tā nedrīkst darīt. Un ir taču tik labi sajust, ka par to visu pretim kāds dāvā savu uzticību.

Kultūra un Izklaide