Igaunijā drīzumā varētu izsīkt dabas resursu krājumi

Pēc dažiem desmitiem gadu Igaunijā varētu izsīkt smilts, grants, šķembu un degslānekļa krājumi un kā pirmie ar šīm problēmām saskarsies ceļu būvnieki, ziņo biznesa portāls "DV".

Kā norādījis Igaunijas Būvmateriālu savienības izpilddirektors Enno Rebane, valstij būtu jāļauj derīgos izrakteņus iegūt visur, kur vien tas ir iespējams, citādi ceļu būvniecība var tikt pārtraukta. Akadēmiķis Anto Raukass ir vēl pesimistiskāks: "Šobrīd kaļķakmens Veo karjerās pietiks trim gadiem, un pēc tam būvniecība tiks pārtraukta." Viņš arī piebildis, ka no tā būtiski var ciest daudzi projekti. "Mēs vēlamies būvēt šoseju Tallina-Tartu, bet neviens pagasts neļauj rakt iežus," skaidro Raukass. Viņš arī pieļauj, ka tos varētu importēt no Somijas, taču tas būs ievērojami dārgāk salīdzinājumā ar to, ko būtu iespējams iegūt netālu no ceļu būvniecības vietām.

Savukārt "AS Teede REV-2" valdes priekšsēdētājs Pēters Vilipū gan uzskata, ka šie apgalvojumi ir pārspīlēti. Viņš norāda, ka uzņēmēji zvana un piedāvā šķembas, jo tirgū ir to pārprodukcija.

"Aspi AS" izpilddirektors Marguss Vaims arī celtniekiem prognozē grūtus laikus. "Pagājušā gada beigās tiem, kuriem nebija noslēgts līgums ar materiālu ražotājiem, bija lielas problēmas. To pašu var teikt attiecībā uz smilti," sacījis Vaims.

Lai līdzīga situācija neatkārtotos ar degslānekļa ieguvi, Degslānekļa institūta direktors Jiri Sone iesaka jau tagad sākt meklēt alternatīvas. "Ja mēs neesam gatavi izmaiņām, tad Ida-Virumā ekonomika vienkārši sabruks," viņš saka, piebilstot, ka degslāneklis drīz vien beigsies.

"Es neteikšu, ka notiks katastrofa, bet noliegt, ka mums ir problēmas, ir bezjēdzīgi," sacījis Sone.

Saskaņā ar zinātnieku prognozēm grants pietiks vēl 22 gadiem, kaļķakmens - 48,5, bet smilts - 54 gadiem. Degslānekļa pietiks vēl 74 gadiem. Tas gan ar nosacījumu, ka tā ieguves apjomi netiks palielināti.

 

Kultūra un Izklaide