Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jānis Riņķis: Kā labāk reaģēt uz ķengām internetā? 12

Turpat vai ikviens, kas kaut reizi ir mēģinājis uzrakstīt kādu rakstu un publicēt to internetā, noteikti ir saskāries ar negatīviem komentāriem. Vieni to uztver normāli, kā blakus parādību gūtajai publicitātei, bet citi atkal pārdzīvo par to, kas sakomentēts.

Tā kā internets un dažādi sociālie mediji mūsu dzīvē ieņem arvien lielāku lomu un prasa no mums arvien vairāk privātā laika, es gribētu padalīties ar dažiem tīri profesionāliem secinājumiem un novērojumiem par šo elektroniskās komunikācijas fenomenu.

Vispirms jau ne vienmēr negatīvi komentāri nozīmē arī negatīvu publicitāti. Drīzāk gan otrādi, jo, kā parasti saku saviem klientiem, daudz lielāka loma ir komentāru skaitam, nevis to saturam. Tas ir tādēļ, ka komentāru skaits atspoguļo rezonansi sabiedrībā (vai vismaz konkrētā medija lasītāju vidū), ko attiecīgi izraisījis konkrētais raksts, bet to saturs lielā mērā ir vien spogulis komentētāju zināšanām, izpratnei par konkrēto problēmu un viņu vispārējam intelekta līmenim.

Kas ir šie „ķengu komentētāji"?

Vēl tikko lasīju rakstu, kur kāds asprātis bija iekomentējis salīdzinoši maigi: „Raksts bez satura, tikai dedzīga žults..." Tas man iekrita acīs, jo esmu ne reizi vien redzējis līdzīgus un arī daudzkārt stiprākos vārdos izteiktus komentārus pat par satura ziņā ļoti interesantām publikācijām (pie kādām nešaubīgi piederēja arī šī konkrētā) un tāpēc mani vienmēr ir interesējis, kas ir šie „tukšpauri", kuri tādus komentārus raksta.

Labi, pieņemsim, ka komentāra „raksts ir vājš, bet autors ir muļķis" rakstītājs arī vēlas tādā veidā paust savu nicīgo attieksmi pret konkrēto cilvēku, kas patērējis laiku un spēkus, lai publiskotu savu viedokli (pat ja arī viņš būtu tas vislielākais nelietis uz pasaules). Bet vai tiešām šo ķengājošo komentāru autori cer, ka es tagad izlasīšu to komentāru un patiešām noticēšu, ka raksts ir vājš, bet autors tik tiešām ir muļķis!

Piedodiet, bet nē, jo es drīzāk padomāšu, ka muļķis ir komentētājs. Vēl vairāk - tā nedomāšu tikai es. Tā domās lielākā daļa lasītāju! Un jo vairāk būs šādu komentāru, jo ar lielāku interesi es izlasīšu to rakstu. Principā taču tas nozīmē tikai vienu - autors kaut kur ir trāpījis naglai uz galvas, un tāpēc vien jau ir uzmanības cienīgs.

Tomēr, papētot šo lietu dziļāk, es atklāju, ka izklaides portāls „Mango" vēl 2010.gada vidū ir veicis savu pētījumu, vēršoties pie psihologa-konsultanta, lai noskaidrotu, kas tad cilvēkus mudina rakstīt negatīvus komentārus internetā. Izlasot rakstu „Kāpēc interneta komentāri ir negatīvi", ikviens interesents var iepazīties ar to plašo psihisko noviržu un kompleksu kopumu, kas pēc aptaujātā psihologa domām liek cilvēkiem to darīt.

Tur minēti gan cilvēki, kuriem ir liegta pilnvērtīga pašrealizācija, gan sociāli mazaktīvi cilvēki, gan cilvēki, kuriem ir problēmas saskarsmē reālajā pasaulē un kuru viedoklis citiem ir mazsvarīgs, gan arī tādi, kuri ir neapmierināti ar savu intīmo dzīvi un ir ar zemu pašvērtējumu, tādi, kas aizvainoti uz dzīvi, un tādi, kas komentē situācijas, kuras tuvas viņu personīgās dzīves traģēdijām. Īsi sakot - izlasot šo sarakstu, es uzreiz piedevu visiem saviem pāri darītājiem interneta komentāru pasaulē un nolēmu piedot arī turpmāk, jo viņu problēmas šķita lielākas par manējām. Un ja to risināšanā var palīdzēt manis ķengāšana, tad lai jau raksta cik lien.

Protams, neiztikt arī bez vēl divām grupām. Proti, bērniem, kuri nu jau līdz ar pirmajiem vārdiem mācās arī spiest pirmās datora klaviatūras pogas, un politiskajiem „komentētājiem", kurus, starp citu, arī var pieskaitīt pie tādiem kā lieliem bērniem. Tiesa, to var darīt tikai gadījumos, ja viņi raksta aiz patiesas pārliecības un ticības, nevis īpaši apmaksāta vai partejiski organizēta pasūtījuma priekšvēlēšanu laikā. Nevienā no šiem gadījumiem jūs viņus nepārliecināsiet par savu taisnību, jo pirmajā gadījumā viņi tic sava viedokļa pareizībai, bet otrajā gadījumā viņiem par šo viedokļa pareizību maksā. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka jūs nevarat pārliecināt citus sava raksta lasītājus. Un par to mēs mazliet zemāk arī runāsim.

Anonimitāte ir tikai šķietama

Ikvienam komentētājam gan derētu atcerēties, ka anonimitāte internetā ir tikai šķietama, jo principā ar attiecīgu policijas vai tiesas lēmumu var tikt atklāta ikviena šāda anonīmā komentētāja IP adrese un arīdzan personība. Protams, tas notiks tikai izmeklēšanas vai tiesas vajadzībām un vienīgi gadījumā, jā kāda no tiesībsargājošajām iestādēm saskatīs likumpārkāpumu komentētāja darbībās, bet teorētiski tas ir iespējams (un gan jau, ka praktiski arī).

Man personīgi ir zināmi divi šādi gadījumi. Vienā gadījumā jau labu laiku atpakaļ tika ierosināts kriminālprocess pret kādu „Latvenergo" darbinieci, kura savā darba laikā, darba vietā un no darba vietai piederoša datora, būdama krieviete pēc tautības, bija rakstījusi naidu kurinošus komentārus pret latviešiem. Šķiet, ka šo pārkāpumu atklāja Drošības policija. Nepateikšu tagad precīzāk, ar ko tas viss beidzās, bet skandāls medijos bija liels un sašutums sabiedrībā arīdzan.

Otrs gadījums bija salīdzinoši nesen, kad par tikko mirušā mūziķa Mārtiņa Freimaņa māsu internetā parādījās ķengas un visādi šausmu stāsti, ka bez maz vai viņa pati to savu brāli ir noindējusi. Kad izmisusī sieviete darīja plašākai sabiedrībai zināmu, ka ir nolēmusi pret melīgo baumu izplatītājiem vērsties tiesā, pāri darītājas (kas man par lielu brīnumu izrādījās tieši sievietes) sāka bombardēt viņas „draugiem.lv" profilu ar atvainošanās vēstulēm un skaidrojumiem, kādēļ tā nesmuki darījušās.

Attaisnojumi (vismaz tie, par kuriem runāja mediji), protams, bija naivi un smieklīgi, bet tā vismaz bija kaut kāda atvainošanās. Šķiet, ka lieta ar to arī beidzās, jo nelaiķe acīm redzot saprata, ka viena liela daļa no komentētājām ir tā vai citādi normālas sievietes, kas vienkārši pakļāvušās mirkļa vājumam un mēģinājušas izgāzt dusmas uz kādu citu par nule kā zaudēto mūzikas elku. Kurš gan šādās situācijās var būt vēl vainīgāks par kādu citu sievieti, kas kārotā elka sirdī ieņem kaut nicīgu daļu no tās vietas, ko, lai gan tikai savos sapņos un alkās, cer aizpildīt kaislīgās mūziķu fanes?

Rīkoties var dažādi

Pirmkārt, jau vajadzētu priecāties, jo tieciet man, ja kāds ir papūlējies, lai uzrakstītu ķengas tieši par jums, tad tas jau ir pirmais solis, lai kļūtu par sabiedrībā atpazīstamu personu. Kāds jūs ir ievērojis! Un ne tikai ievērojis, bet vēl arī patērējis laiku, lai izdomātu kaut ko sevišķi riebīgu. Protams, tas „riebīgais" vienmēr ir atkarīgs tikai un vienīgi no negatīvā komentētāja fantāzijas lidojuma, bet jo dziļuma ziņā „riebīgāks" un saturīgāks ir komentārs, jo lepnāki par sevi varat būt. Komentētājs nav muļķis un vēlas jums to parādīt!

Otrkārt, jūs, protams, varat vērsties policijā, bet kā man laipni paskaidroja Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļā (kur vērsos pēc padoma gatavojot šo rakstu), tad diez vai tiks ierosināts kriminālprocess, ja uzrakstīsiet iesniegumu ar savām pretenzijām par komentāru no sērijas „raksts ir tukšs, bet tā autors ir muļķis".

Ticamāk gan, ka policisti iesniegumu pieņems, bet palūgs jums ievilkt elpu un izdzert vienu glāzi nomierinošas tējas. Tomēr tā būs ne vienmēr. Ja kaitējums ir nopietns un tik tiešām ir aizskarta cieņa un gods, tad policisti, protams, nāks talkā un lietu izmeklēs. Un arī tad, ja viņi to nedarīs, pietiekami enerģiskam „ķengātāju medniekam" ir iespēja lēmumu pārsūdzēt dažādās augstākstāvošās instancēs.

Treškārt, jūs varat saņemt drosmi un atbildēt ķengātājam, kas vislabāk patīk man pašam. To var izdarīt divējādi - atklāti vai anonīmi. Tiesa, es nekad neesmu varējis saprast tos cilvēkus, kas sēž un paši raksta anonīmus komentārus pie saviem rakstiem. Tā taču ir lieliska iespēja, atbildēt komentētājam no sava vārda un turpināt rakstā iesākto domu! Šodien ir pietiekami labas iespējas identificēties gan caur savu „draugu", „twitter" vai „facebook" profilu, lai varētu diskutēt atklāti.

Tomēr, ja esat pietiekami drosmīgs vai drosmīga, lai atbildētu saviem ķengātājiem atklāti, ir jārēķinās, ka viņi jums visdrīzāk anonīmu atbildi parādā nepaliks. Un tā kā nav izslēgts, ka kāds no tiem „anonīmajiem" ir jums labi pazīstams cilvēks, varat sagaidīt arī piezīmes no savas privātās dzīves.

Tāpēc, ja gribat publiskā interneta diskusijā uzvarēt savus oponentus, es ieteiktu bruņoties ar pacietību un atcerēties vienu galveno „zelta likumu". Jums nav jāmēģina par sava viedokļa pareizību pārliecināt ķengātājs, jo tas visdrīzāk nav iespējams. Bet ja jūs atbildot ķengātājam pārliecināsiet pārējos sava raksta un komentāru lasītājus (un pie tam vēl to izdarīsiet pieklājīgā formā), tad tā jau būs liela uzvara.

Cilvēki nav tik dumji, lai neprastu atšķirt normālu viedokli no provokācijas vai ķengas. Tāpēc viss, ko vajag izdarīt, ir parādīt, ka esat cienīgi, lai par jums domātu labu. Pat tad, ja ķengu komentāros uzrakstītais par jums ir tikai un vienīgi slikts!

Komentāri 12

intrigante

ļoti precīzi pateikts,tieši manas domas....lja neesi baumu vērts,TAD ESI NEKAS....

pirms 9 gadiem, 2011.08.31 12:33

Urmass

Speciālistam vajadzēja gan arī to zināt, ka tik garas penteres sen neviens internetā nelasa! Ir jauna komunikāciju ēra un jāprot kodolīgi izteikties.

pirms 9 gadiem, 2011.08.31 14:04

prahtweeders

1)Autors nav sapratis,ka lielākā daļa ''ķengu'' nāk no kolektīvajiem autoriem - vienalga, iestādes nodaļas vai šmuļu tusiņa.Tas nav indivīds,tas ir bars.
2)No pieredzes zinu,ka,neatkarīgi no valsts un tautas,katrs lielais rakstītājs par ''ķengu'' uzskata visu,kas nav viņa personas pazemīgi slavinoša pielūgsme,jo rakstīt jau prot,bet diskutēt vēl neprot.
3)Vainu lielā mērā jāuzliek moderatoriem,kas,dzenoties pēc šķīstības vai politiskās līnijas ievērošanas,vienmēr un visur ignorē acīmredzamu bērnu un nenormālo ālēšanos.
4)Policija kaut ko var pasākt tikai pret apvainojošu paziņojumu X ir Y.Tiklīdz tā pati doma tiek izteikta alegoriskas daudznozīmības formā,neko padarīt nevar.Par laimi,lielākā daļa skolā spēlējās ar mantiņām un tā rakstīt neprot.
P.S.Palasiet jebkura lielāka portāla viedokļu apmaiņu.Cilvēki pie mums tiešām ir dumji un nelasa,par ko iet runa,tikai klibina,liekot plusus un mīnusus uz dullo.

pirms 9 gadiem, 2011.08.31 14:39

Nepiekrītu Urmasam.Ja viņš nelasa garas penteres (viņa nosaukums rakstam),tas nenozīmē,ka neviens nelasa.Viss atkarīgs no satura.

pirms 9 gadiem, 2011.08.31 20:03

XXX

Manuprāt ķengām un meliem internetā būtu jāpiegriež vairāk uzmanības. Melu un naida sludinātāji jūtas droši, jo viņu darbība netiek kontrolēta. Arī Ziemeļlatvijā dažas dienas atpakaļ kāds tipiņš ar naidu rakstīja, ka gaida brīdi, kad tiks atklāts vilcienu reiss Rīga - Vorkuta (apm. tā). Kādēļ nekas netiek darīts, lai viņus sodītu? Pants priekš tādiem vīreļiem kriminālkodeksā ir - atliek vien pēc IP adreses "nočekot".

pirms 9 gadiem, 2011.08.31 21:58

hi...

raksts ir patiesi pareizs - daudz mēs nemākam par teikto izsacīties - vien mākam noķengāt rakstītāja personību....

pirms 9 gadiem, 2011.09.01 01:03

Tedis

pirmais- apgūt diskusiju mākslu!
Nekad teikto neuztvert personīgi!
Rakstītajam nav mīmikas, nav pieliktas emocijas, tāpēc jābūt vēl uzmanīgākiem.
Uz komentāru kurš šķietami vērsts uz tevi, necenties atbildēt uzreiz, ieturi vismaz kafijas pauzi!
Pārlasi to vēlreiz, padomā!
Nekad necenties to tulkot pēc pašreizējā garastāvokļa un noskaņojuma!
Atceries, ka internetā jebkurš var sabeigt tavu noskaņojumu, pat ja uzrakstīsi vispozitīvāko komentāru! :))

pirms 9 gadiem, 2011.09.01 01:44

novērotājs

vislielākās ģengupeles internetā ir Vītolenes !

pirms 9 gadiem, 2011.09.01 09:24

wtf

Kas tas par murgainu rakstu???

"Mārtiņa Freimaņa māsu internetā parādījās ķengas un visādi šausmu stāsti, ka bez maz vai viņa pati to savu vīru ir noindējusi."

Freimaņa māsa bija precējusies ar savu brāli???

pirms 9 gadiem, 2011.09.01 12:33

Intars

Tas pat P[īā]R megaspeciālists, kas sacerēja neprecīzas ķengas par M. Freimani nupat kā? Zviedz un rāda zīmīgus žestus ar pirkstu pie deniņiem visi man zināmie žurnālisti, pat dzeltenie.

pirms 9 gadiem, 2011.09.01 13:37

nazis

Tiem, kas publicējas internetā, ir jābūt gataviem lasītāju reakcijai, un nav ko apvainoties uz komentētājiem. Autoram ir skaidri jāzina sava lasītāju auditorija, tās paradumi un tikumi, kultūras līmenis. Ķengas un personīgus apvainojumus var laist gar ausīm, bet konstruktīva kritika ir jāpieņem.
Šis raksts ir pārāk garš. Ja īsāk nevarēja uzrakstīt, lai izteiktu domu, tad varēja izdalīt izceltus apakšpunktu virsrakstus, lai lasītājs saprot - lasīt visu vai laist garām - monitors nav bilžu žurnāls. Un pārlasīt pirms ievietošanas arī vajadzēja .... . Pareizrakstības kļūdas, neprecīzi, pārprotami izteikumi (M. Freimaņa māsa vai sieva) par autora personību neko labu neliecina.

pirms 9 gadiem, 2011.09.02 10:40

Kultūra un Izklaide