Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jauns gads, jaunas prognozes, II

Kādu vietu pasaules kontekstā eksperti ierāda Latvijai, kuru nereti mēdz apbrīnot par salīdzinoši straujo izķepurošanos no recesijas zemākā punkta? Šis vērtējums gan daudzējādā ziņā var nesakrist ar mūsu pašu ikdienas pieredzē gūto vērtējumu. Ja cilvēkam nav darba un tuvākajā laikā gandrīz nav cerību to atrast, tad šim cilvēkam maz interesē statistika par "vidējo temperatūru slimnīcā".

Ekspertu prognozes Latvijai 2011. gadā uzrāda mērenu tautsaimniecības izaugsmi - ap trīs procentiem, kas gan ir vairāk nekā stabilajās ekonomikās, bet stipri par maz, lai varētu cerēt uz būtisku bezdarba samazinājumu. Labā ziņa tā, ka inflācija paredzama minimāla, bet arī šajā rādītājā netiek ņemts vērā fakts, ka trūcīgākajiem iedzīvotājiem mazāk interesē inflācija vispār, bet gan cenu celšanās pirmās nepieciešamības precēm, tostarp pārtikai, elektrībai un siltumam.

Salīdzinājumam jāmin, ka no ES valstīm izaugsmes samazinājums tiek prognozēts tikai Grieķijā, bet arī šajā salīdzinājumā korekcijas var ienest masveida streiki un citas protesta formas, ieskaitot anarhistu rīkotus grautiņus.

Vēl viena īpatnība, kas mūs sagaida. Ja līdz šim darba meklējumos latvieši devās galvenokārt uz Īriju un Britāniju, pēdējā laikā arī uz Skandināvijas zemēm, tad šogad maijā imigrācijai durvis vērs arī Vācija un Austrija. Tiesa, šīs valstis no Austrumeiropas gaida galvenokārt augsti izglītotus speciālistus, turklāt jāsaprot, ka pirmie, kas ieplūdīs Vācijā, būs poļi. Derīgi zināt, ka Vācijā samērā labi var iztikt ar angļu valodas prasmēm, jo vācu valodas pratēju Latvijā nav vairs daudz.

Pats galvenais nosacījums, lai atsāktos saimnieciskā izaugsme, ir pašu iedzīvotāju rosība un uzņēmība, un mazā biznesa attīstībā laikam gan aizvien lielāka loma būs sievietēm, sevišķi laukos.

Politikas loma

Ekspertu vērtējums ir diezgan vienprātīgs tajā ziņā, ka ekonomiskās globalizācijas vietā jānāk politiskai globalizācijai. Tomēr šajā atzinumā slēpjas arī sava bīstamība. Gluži kā kazino metodes banku darbībā noveda pie pašreizējās krīzes, tā neprasmīgu politiķu subjektīvi uztiepumi ekonomikai var tikai traucēt.

Interesantu viedokli pauž "Financial Times", nākotnes izredzes saskatot politiķu jaunajā paaudzē, tā sauktajos četrdesmitgadniekos. Tiek minēts tā sauktais "Labais klubs", ko veido nosacīta četrotne: britu Kamerons, zviedru Reinfelds, Vācijā populārais ministrs cu Gūtenbergs un mūsu Dombrovskis.

Citkārt piemin arī somu ministrus Kataineru un Stubu, arī franču politiķi Kopē. Tieši šie centriski labējie politiķi mēdzot čupoties, savstarpēji apspriežoties un nereti kopā pavadot brīvdienas. Atšķirība no agrākajiem labējiem politiķiem tā, ka jaunais vilnis mazāk pakļauts ideoloģiskām shēmām.

Valdis Dombrovskis šajā klubā iekļuvis pateicoties Briselē iedibinātajiem kontaktiem un arī tam apstāklim, ka viņa vadītajai valdībai izdevās panākt pārvēlēšanu pēc tam, kad budžets tika pakļauts ļoti nežēlīgiem griezieniem. Citur Eiropā to uzskata par fenomenu.

Protams, Dombrovskim daudz labu īpašību, bet mūs, kas tuvplānā vēro politisko virtuvi Latvijā, rodas bažas.

Vispirms no svara zināt, cik lielā mērā premjers savā rīcībā brīvs no pārējiem cīņu biedriem, vispirms no negantajām dāmām, kurām dažkārt pieskaita arī Kristovski. Varam nosaukt trīs prominentas dāmas, kuras lauztin laužas uz Valsts prezidenta krēslu Zatlera vietā, un nebūtu slikti, ja viņas savu enerģiju izmantotu savstarpējā konkurencē, mazāk maisoties valdības koalīcijas darbā.

Ja analizējam to, kā veidots mūsu budžets, tad nav grūti ievērot, ka Latvijā viss tiek darīts pēc Lielbritānijas parauga. Tur, protams, sava loma starptautiskajiem aizdevējiem. Tomēr, kas der britiem, ne visai piemērots Latvijai, kur nodokļu palielināšana var bremzēt ražošanu. Runa ir par budžeta deficīta samazināšanas tempiem, vismaz Latvijas gadījumā būtu jādomā par mazāku "cirpšanu", sagaidot lielākus iekasējumus no nodokļiem. Bremzējot ekonomiku, nav iespējams cerēt uz lielāku iekasēto nodokļu masu. Tāpēc eksperti brīdina, ka ekonomikai vislielāko risku var radīt politiķu kļūdas.

Birokrātija un tiesiskums

Lai aktivizētu uzņēmējdarbību, vispirms jārada labvēlīgs tiesiskais klimats. Zīmīgi, ka radikāli rīkojusies Grieķija. Lai uzsāktu ģimenes uzņēmumu, agrāk bija vajadzīgas vismaz 38 dienas ar 15 dažādiem papīriem, ar desmitiem parakstu un zieģeļu. Tagad vajadzīga tikai viena atļauja, un to iespējams izdarīt vienā dienā. Atdarināšanas vērts paraugs.

Lai to sasniegtu, nepietiek ar labiem likumiem, ir radikāli jāsamazina to činavnieku daudzums, kuri savu pastāvēšanu pamato ar izsniegtajām atļaujām un veiktajām pārbaudēm vai pat ierosinātajām krimināllietām, no kurām vairums līdz tiesai nemaz nenonāk.

Varam paņirgāties par Krievijas tiesu sistēmu, kur tiek sacerētas absurdas apsūdzības, bet itin bieži līdzīgi gadījumi vērojami arī Latvijā.

Jau sākot ar bijušā ministra Ģēģera tiesāšanu, kur prokurori nekādi nesaprata, ka 1992. gadā graudi Somijā maksāja dārgāk nekā Latvijā. Ja Rīgas domes amatpersonai Strancim tiek inkriminēta kukuļa pieprasīšana viena miljona eiro apmērā, tad ikvienam zirgam ir skaidrs, ka KNAB izmeklētājiem pavisam citi mērķi.

Kad arestēja Latvenergo vadītāju Miķelsonu, tad drīz vien izrādījās, ka apsūdzības šūtas baltiem diegiem. Un kādos grēkos ticis vainots zināmais spridzekļu eksperts Edgars Gulbis - līdz beidzot palicis tikai viens grēks, proti, izglītības dokumenta viltošana. Vēl varam minēt cietumā uz 20 gadiem ieslodzītos Ventspils puišus, no kuriem divi uzskatāmi par pilnīgi nevainīgiem, bet Ģenerālprokuratūra ietiepīgi atteikusies lietu pārskatīt.

Nav iespējams runāt par uzņēmējiem labvēlīgu klimatu, ja noziedznieki tiek glābti, notiesājot nevainīgos. Un tas pats sakāms, kā ikviena varas partija cenšas labus kadrus nomainīt ar uzticamiem, tas nekas, ja pēc tam tiesas atbrīvotajiem par labu piespriež milzu kompensācijas no valsts budžeta. Beigu galā mums nav īsti neviena, kurš spētu vismaz uz pusi samazināt degvielas, alkohola un cigarešu kontrabandu, kas kopumā ir 27 procenti no valstij paredzētajiem nodokļiem.

Kultūra un Izklaide