Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par spīti cerīgajām prognozēm, 85% iedzīvotāju uzskata, ka ekonomikas stāvoklis ir slikts 2

Jaunākais „DnB NORD Latvijas barometra" pētījums uzrāda dramatiskas sabiedrības viedokļa izmaiņas visos ar valsts ekonomisko attīstību saistītajos rādītājos, sasniedzot tikpat strauju noskaņojuma pasliktināšanos kā 2009. gada pavasarī.

„Neraugoties uz cerīgajām publiskajā telpā izskanējušajām prognozēm par ekonomikas atlabšanu, visi pētījumā mērītie indikatori pēc ilgāka kāpuma strauji atgriezušies tādā līmenī, kādā tie bija pirms gada. Šāds kritums pirmo reizi pēc ilgāka perioda bez izņēmumiem vērojams visos indikatoros - ekonomiskās situācijas tagadnes un nākotnes vērtējumos, ģimenes materiālā stāvokļa tagadnes un nākotnes vērtējumos, valdības darbības un laba darba atrašanas iespēju vērtējumos," norāda DnB NORD Bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa.

Viņa skaidro, ka kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss februārī, salīdzinot ar janvāri, krities no -36 līdz -44. Īpaši straujš kritums - par 12 punktiem - vērojams kopējās situācijas attīstības vērtējumā, jeb, citiem vārdiem sakot, februārī krietni vairāk iedzīvotāju nekā iepriekšējos mēnešos izteikuši viedokli, ka situācija valstī attīstās nepareizā virzienā. Vēl straujāks kritums šajā indeksā piedzīvots vienīgi 2008. gada nogalē - par 16 punktiem.

Būtiski pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri pašreizējo ekonomisko situāciju vērtē kā sliktu, savukārt par 8 procentu punktiem samazinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ekonomiskā situācija patlaban ir nemainīga - tā nekļūst nedz labāka, nedz sliktāka.

„Tāpat par četriem procentu punktiem mazinājies respondentu skaits, kuri domā, ka turpmāko 12 mēnešu laikā ekonomiskā situācija uzlabosies, bet par deviņiem procentu punktiem (no 31% uz 40%) februārī pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri turpmākā gada laikā sagaida, ka ekonomiskā situācija kļūs vēl sliktāka. Līdzīgas tendences, kaut arī pesimisma pieaugums šai ziņā ir nedaudz mērenāks, vērojamas arī iedzīvotāju vērtējumos par viņu ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli un tā prognozēm pēc gada," saka T. Lapsa.

No 80% līdz 84% februārī arī pieaudzis vērtējums, ka Latvijā patlaban ir ļoti grūti atrast labu darbu, bet vienu no lielākajiem kritumiem „DnB NORD Latvijas barometra" nemainīgo indikatoru sadaļā piedzīvojis iedzīvotāju vērtējums par pašreizējo valdības darbu. Kopumā neapmierināti ar to ir 87% respondentu (salīdzinājumam - janvārī šis rādītājs bija 80%), turklāt īpaši krasas atšķirības ir vērtējumā „ļoti neapmierināti" - janvārī šādu atbildi norādījuši 35%, bet februārī - 43% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt par četriem procentu punktiem krities pozitīvais novērtējums valdības darbam.

Viktors Makarovs, politikas centra „EuroCivitas" direktors, vērtējot kritumu indikatoros, saka: „Gandrīz visi „DnB NORD Latvijas barometra" rādītāji ir identiski pirms gada reģistrētajiem, taču konteksts visticamāk mainījies. Tūlītējs ekonomiskais sabrukums pašlaik nedraud, un budžeta konsolidācijas pasākumi vairs nav nekas jauns, taču ir nākusi izpratne par to, ka esošā krīze ir dziļāku ilgtermiņa sociāli ekonomisko problēmu vēstnesis. Pirmā iedzīvotāju reakcija, to apjēdzot, ir pesimisms, bezspēcības sajūta un rīcībspējas paralīze. Nākotne rādīs, vai tam sekos apņēmība un drosme izvirzīt un īstenot ilgtermiņa vīzijas un risinājumus, vai arī sabiedrības apziņā nostiprināsies fatālisma sajūta."

Savukārt DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš rezumē: „Latvijas ekonomika patlaban ražo pozitīvus un brīžiem pat ļoti pozitīvus „cietos" datus, piemēram, janvārī preču eksports, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieaudzis par 51%, kas ir visu laiku rekords. Noskaņojuma svārstības iekšējā tirgū eksportu neietekmēs, taču ekonomika nevar augt, tikai pateicoties eksportam, - ir jāaug arī iekšējam patēriņam. Līdz ar to joprojām ir risks, ka negatīvais noskaņojums būtiski bremzēs arī „objektīvās" realitātes uzlabošanos. Tāpēc sabiedrisko procesu komentētājiem nāksies nodarboties ar akrobātiku - informēt sabiedrību par riskiem, taču darīt to tik maigi un saudzīgi, lai nevienu pārāk nesabiedētu. Tas gan savukārt gandrīz garantē, ka stratēģiski nepieciešami, bet tuvākajā nākotnē nepatīkamas sekas radoši lēmumi varētu netikt pieņemti."

Pēc ekspertu domām, ar šo pesimismu vispārējās situācijas vērtējumā loģiski saistīti ir arī iedzīvotāju uzskati par „DnB NORD Latvijas barometra" mainīgajā daļā uzdotajiem jautājumiem, kas raksturo attieksmi pret emigrāciju uz ārvalstīm un iespējamā ārvalstu darbaspēka ierašanos Latvijā.

„Gandrīz četras piektdaļas jeb 79% aptaujāto atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju došanās strādāt un dzīvot uz ārvalstīm ir nopietna problēma ar ilglaicīgu ietekmi uz valsts nākotni, 9% to uzskata par nozīmīgu, tomēr īslaicīgu problēmu, bet tikai 6% norādījuši, ka tā nebūt nav tāda problēma, par kādu tiek iztēlota," norāda T. Lapsa.

Kā būtiskākos zaudējumus, ko iedzīvotāju izceļošana rada Latvijas sabiedrībai, vairāk nekā 60% norādījuši sadzīviskas problēmas mājās palicējiem (šķiras ģimenes, bērni, kas aug bez vecākiem utt.), kā arī to, ka īpaši apdraudēti ir lauku reģioni, jo tieši no tiem aizbrauc visvairāk cilvēku. Tikai trešajā vietā zaudējumos ierindojas lielāka slodze valsts sociālajam budžetam, jo palicējiem ar ierobežotiem līdzekļiem jāturpina uzturēt darbnespējīgie iedzīvotāji - tie, kas saņem pensijas, pabalstus un citus atvieglojumus, kas tiek nodrošināti no nodokļu maksājumiem. Šādi uzskata 55% aptaujāto.

Tikai nedaudz mazāk - 52% respondentu - norādījuši arī, ka līdz ar emigrāciju Latvija zaudē spējīgus un gudrus cilvēkus, kas, paliekot šeit, veicinātu valsts attīstību. Līdzās vēl citiem iespējamajiem zaudējumiem viens no visretāk minētajiem (18%) ir tas, ka mazinās spiediens uz valsts vadību, jo daudzi neapmierinātie aizbrauc. Tomēr, kā norāda eksperti, tas nebūt nenozīmē, ka sociālo konfliktu draudi kļūst mazāki - visticamākais, gluži otrādi.

Tiesa gan, iedzīvotāji arī atzīst iespējamos ieguvumus no emigrācijas - līdzās īslaicīgiem ieguvumiem, ka mazinās bezdarbs un nabadzības līmenis, bet ekonomikā ieplūst papildu līdzekļi, ko emigrējušie iedzīvotāji sūta savām ģimenēm Latvijā, 37% aptaujāto arī norādījuši, ka aizbraucēji ārzemēs gūst jaunas zināšanas un pieredzi, ko nākotnē izmantot Latvijas labā. Tai pašā laikā vairāk nekā 50% aptaujāto arī minējuši, ka viņiem pazīstami cilvēki, kas aizbraukuši uz ārzemēm, tur joprojām arī dzīvo un strādā, bet tikai 29% paziņas vai radinieki, kas izmēģinājuši šādu iespēju, ir atgriezušies Latvijā.

T. Lapsa atzīmē, ka formulējot savu attieksmi pret aizbraucējiem, 54% „DnB NORD Latvijas barometra" respondentu atbildējuši, ka viņus atbalsta, 23% jūt līdzi, bet tikai 3% nosoda vai neizprot emigrantu rīcību. Turklāt 32% respondentu izteikuši gatavību paši doties dzīvot un strādāt uz ārzemēm, jo neredz Latvijā nākotni (15%), dzīves apstākļi šeit ir neciešami (14%), citur ir labāka sociālā aizsardzība (11%) vai arī viņi vēlas dzīvot sakārtotākā valstī (10%).

Kā viens no iemesliem minēts arī tas, ka citur iespējams vairāk nopelnīt. Par spīti tam, ka arī citās Eiropas valstīs, tostarp vienā no Latvijas emigrantu populārākajiem galamērķiem - Īrijā, ir augsts bezdarba līmenis, 45% aptaujāto uzskata, ka tur joprojām iespējams nopelnīt vairāk nekā Latvijā, bet, ja neizdodas atrast darbu, tad tur ir ievērojami labākas sociālās garantijas (27%). Piektā daļa respondentu atzinuši, ka jebkur citur ir labāk nekā Latvijā, tiesa gan, 24% tomēr atzīst, ka arī citur ir ekonomiskas dabas problēmas, tādēļ izceļošana varētu nebūt labākais risinājums sava materiālā stāvokļa uzlabošanai.

Izskatot iespējamos risinājumus, kā novērst darbspējīgo cilvēku izceļošanu, iedzīvotāji kā pirmo un būtiskāko minējuši nepieciešamību veicināt uzņēmējdarbību, kas radītu jaunas darba vietas, - tā norādījuši 67% „DnB NORD Latvijas barometra" respondentu. Tiesa gan, 51% kā risinājumu minējuši arī sociālo garantiju palielināšanu strādājošajiem (37% līdzīgi norādījuši attiecībā uz bezdarbniekiem, mazturīgajiem un citiem sociāli mazāk aizsargātām grupām), bet 43% - nepieciešamību īpaši atbalstīt lauku reģionus, lai cilvēkiem būtu motivācija palikt un strādāt tur. Nepieciešamību veicināt nacionālās piederības izjūtu un patriotismu šai jautājumā minējuši tikai 7% aptaujāto.

Pretstatā tam, ka vairums iedzīvotāju atbalsta vai vismaz nenosoda aizbraucējus, daudz kritiskāka attieksme pētījumā pausta pret iespējamajiem ārvalstu iebraucējiem, kuri, pēc ekspertu domām, tad, kad atsāksies Latvijas ekonomiskā izaugsme, būs risinājums trūkstošo darba roku aizvietošanai. 21% subjektīvi neatbalsta citu tautību un rasu pārstāvju ierašanos Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, 17% norādījuši, ka tas radītu draudus latviešu kultūras pastāvēšanai, bet 22% uzskata, ka tas radīs papildu slogu jau tā novājinātajam sociālajam budžetam. Aptuveni trešdaļa aptaujāto domā, ka ārvalstniekiem Latvija kā potenciālā darba un dzīvesvieta nav interesanta.

Rezumējot pētījuma rezultātus, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS" direktors Arnis Kaktiņš saka: „Atzīšos, pārsteidz tas, cik maz emigrācijas problēma personiskā līmenī satrauc Latvijas iedzīvotājus. Piemēram, vairāk nekā puse respondentu (54%) atzīmējuši, ka viņu pirmās sajūtas, domājot par cilvēkiem, kuri aizbrauc dzīvot un strādāt uz ārzemēm, ir atbalsts, bet tikai 1% šādus cilvēkus nosoda. Diemžēl tas viss norāda, ka tie, kuri neplāno Latviju pamest, vai nu personiskā līmenī vēl nav līdz galam sapratuši cēloņu un seku likumsakarību, ka ikviens Latviju pametušais strādāt spējīgais cilvēks ir zaudējums katram palicējam, jo nozīmē nedaudz zemāku dzīves līmeni nākotnē, vai arī mēs kopumā esam pieņēmuši un jau samierinājušies ar šķietami nenovēršamu likteni - lēnu un klusu valsts un nācijas izdzišanu!"

Tiesa, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda: „Pagaidām nav iemesla uzskatīt, ka emigrācija varētu samazināties. Bet pozitīvas pārmaiņas varētu sagaidīt jau tad, kad valdības rīcība demonstrēs apņēmību stimulēt uzņēmējdarbību (nevis „pietuvinātā" biznesa attīstību), līdz ar to dodot mājienus, ka drīzumā darba tirgus piedāvās vairāk iespēju. Tajā pašā laikā jāatceras, ka realitātē emigrācija plauka pat tad, kad Latvijā bezdarbs bija viszemākais. Tā arī sakrita ar uzticību graujošu valdības rīcību, tādēļ godīgai un uzticību vairojošai valdības rīcībai arī šai jomā var būt ārkārtīgi liela nozīme."

Komentāri 2

oskarine

Ehh.. Kur tas laiks. Kopš 2011 gada, par laimi, ir pacēlies vidējais atallgojums, kas ir tikai apsveicami, taču tas nemaina faktu, ka uzņēmumiem ir grūti, it īpaši maziem. Lai cik labs vai slikts ekonomiskais stāvoklis valstī nebūtu, uzsākt uzņēmējdarbību ir ļoti grūti, it īpaši, kad nav ne starta kapitāla, ne kāda, kas palīdz.

pirms gada, 2018.10.03 23:28

oskarine

Arī Latvijā ir iespējams izsisties, iespēju ir daudz, uzņēmumiem, augstskolām, budžeta vietas - izlem pats. Es šobrīd skatos uz šo piedāvājumu un redzu sevi Latvijā nevis ārzemēs kādā sīpolu noliktavā...

pirms gada, 2018.10.03 23:34

Kultūra un Izklaide