Polija izsludinās trauksmi armijā, ja ASV neizdosies notriekt bojāto satelītu

Polija izsludinās trauksmi savos bruņotajos spēkos, pastāvot bažām, ka no ierindas izgājušais ASV spiegošanas satelīts varētu nogāzties uz zemes, ja Vašingtonai neizdosies to notriekt, piektdien paziņoja aizsardzības ministrs Bogdans Klihs.

Viņš sacīja, ka Polija ir starp tām valstīm, kuras ASV brīdinājusi par satelīta radīto risku, taču briesmas esot minimālas. Polijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Francišeks Gagors paziņoja, ka amatpersonas nolēmušas no nākamās nedēļas trauksmes līmeni pacelt līdz augstam gadījumam, ja satelīta atlūzas nogāzīsies Polijas teritorijā.

Kā piektdien pavēstīja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Atbruņošanas konferencē Kristīna Roka, ja Pentagonam neizdosies notriekt sabojājušos ASV spiegošanas satelītu, 6.martā pavadonis nonāks zemes atmosfērā,

Pateikt, tieši kur Nacionālās izlūkošanas biroja satelīts nogāzīsies, nav iespējams, sacīja diplomāte.

"Tas var notikt uz Zemes virsmas jebkurā reģionā starp 58° 5' ziemeļu un 58° 5' dienvidu platuma grādiem," konferences īpašajā sesijā norādīja Roka. Respektīvi, satelīts var nogāzties jebkurā vietā, izņemot polāros reģionus.

ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis Braiens Vitmens paziņojis, ka saplīsušais satelīts sver 1130 kilogramus un ka tas satur aptuveni 400 kilogramus ļoti toksiskās ķimikālijas - hidrazīnu.

Vitmens atzina, ka satelīts, visdrīzāk, pilnībā nesadegtu, ieejot Zemes atmosfērā, un tā daļas varētu nokrist uz Zemes.

Laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz satelītu novērošanas ekspertiem, raksta, ka bojātais lidaparāts varētu būt 2006.gadā palaistais eksperimentālais attēlu uzņemšanas satelīts.

Zemes novērošanai ASV kosmosā ir izvietojusi dārgu satelītu blīvu tīklu, kurā ietilpst augstas jaudas teleskopi un radari, kas spēj pietuvināt fokusa attālumu un palīdzēt veikt precīzu triecienu ienaidnieku mērķiem.

Satelīta iziešana no orbītas izraisījusi bažas, ka no tā var noplūst ļoti indīgas ķimikālijas.

Lai veiktu labākus novērojumus, spiegošanas satelīti kosmosā bieži vien tiek manevrēti relatīvi zemā orbītā, tādēļ tie ir pildīti ar ļoti toksisko hidrazīna degvielu, norāda speciālisti.

Hidrazīns ir kaitīgs cilvēku centrālai nervu sistēmai un lielās devās var būt nāvējošs. Tomēr karstumā un ultravioletajā gaismā tas ātri noārdās, un līdz ar to, satelītam ieejot Zemes atmosfērā, tā degvielas tvertnes visdrīzāk sadegs.

Daži satelīti tiek darbināti ar kodoldbaterijas ar plutoniju vai bagātinātu urānu. Ar šādām baterijām tiek arī aprīkotas kosmosa zondes, kas nonāk orbītā augstu virs Zemes.

Avoti drošības dienestos norāda, ka spiegošanas satelīti parasti tiek iznīcināti, kontrolēti izvadot tos no orbītas un virzot uz kādu okeānu, lai atmosfērā nesadegušās atlūzas iekristu ūdenī. Šāda metode tiek izmantota, lai neviens cits nevarētu piekļūt lidaparātam.

1978.gada janvārī Kanādas ziemeļos nogāzās Padomju Savienības spiegošanas pavadonis "Kosmos 954", kas darbojās uz kodoldegvielu.

Vēl viens "Kosmos" tipa satelīts 1983.gadā sadega Zemes atmosfērā virs Indijas okeāna. Taču plutonija pēdas no satelīta pēc tam tika atklātas sniegā pat ASV dienvidu štatā Arkanzasā.

2001.gada martā Krievijas novecojušā kosmosa stacija "Mir" pēc izvadīšanas no orbītas daļēji sadega Zemes atmosfērā, tās atlūzām iegāžoties Klusajā okeānā.

Kultūra un Izklaide