Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valgā ēku sildīs saule

Visefektīvākais veids, kā ietaupīt energoresursus, ir tos neizmantot

Pasīvā māja ir tāda ēka, kurā notiek pasīva saules enerģijas izmantošana. Enerģijas taupīšana pašlaik ir aktuāla visā pasaulē.

 

Visdažādāko enerģiju patērējam aizvien vairāk, taču resursu tās ražošanai uz planētas kļūst aizvien mazāk. Atliek vien meklēt iespējas, kā to taupīt. Eiropas Savienības atbildīgie dienesti izstrādā dažādas taupīšanas programmas un atvēl tam ievērojamus līdzekļus.

 

 

Latvijā jau vairākus gadus runā par nepieciešamību iesaistīties ēku siltināšanas projektos, taču masveidā tas nenotiek. Ja pilsētā tiek nosiltinātas pāris mājas, tas situāciju kopumā praktiski nemaina. Rietumnieki jau ir gājuši soli tālāk. Viņi būvē pasīvās mājas. Pirmā šāda sabiedriskā ēka Baltijā pašlaik top Valgā. Bērnudārza "Kaseke" (latv. - bērziņš) rekonstrukcija ir beigu fāzē un jūnija sākumā tam jābūt gatavam.

 

Vasarā paredzēts nokomplektēt personālu, apmēbelēt telpas, sakārtot apkārtni, lai augustā bērnudārzs uzsāktu darbu. Tā ir rekonstruēta 1965. gadā būvēta ēka.

 

Pēc šīs tehnoloģijas tiek būvēta viena privātmāja Latvijā (Talsu rajona Rojas pagasta Ģipkā divstāvu ģimenes māja "Lielkalni") un it kā arī Lietuvā, taču precīzu ziņu nav. Eiropā tādu ēku jau ir vairāk nekā 6000, tostarp arī skolas, bērnudārzi un citas sabiedriskās ēkas.

 

 

Piemēram, Austrijā ir tapis 20 tūkstošu kvadrātmetru liels izstāžu centrs. Daudzas Rietumeiropas valstu pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu savā teritorijā būvēt tikai pasīvās sabiedriskās ēkas, jo to ekspluatācija ir visekonomiskākā.

 

 

Rekonstruētajam bērnudārzam Valgā, kurš ir pieslēgts pilsētas apkures sistēmai, būs nepieciešams tikai 10 procentu no tās siltumenerģijas, ko patērē parasta māja, kas celta saskaņā ar pašreizējām būvnormām. "Tiesa, tas ir nedaudz dārgāk, taču šīs izmaksas itin ātri kompensējas," izpētījis Valgas pilsētas valdes Attīstības nodaļas vadītājs Mēlis Linnamegi.

 

Bērnudārza rekonstrukcija, pārbūvējot šo 1200 kvadrātmetru lielo ēku, izmaksāja 22 miljonus kronu jeb miljons latu, ieskaitot projektēšanas izdevumus. No Eiropas reģionālās attīstības fonda pašvaldību infrastruktūras atbalsta programmas igauņi saņēma 16 miljonus.

 

 

Varējuši dabūt vairāk, taču inženieru birojs, kurš sagatavoja tehnisko projektu, nokļūdījās projekta budžeta aprēķinā, jo šādu darbu veica pirmo reizi. Pēc tam, kad notika konkurss par tiesībām būvēt, nācās maksāt lielāku cenu nekā bija paredzēts sākotnēji. Nauda Eiropas fondam jau bija pieprasīta. Patiesībā varējuši ieekonomēt vēl trīs miljonus no pilsētas budžeta.

 

Visvairāk literatūras par pasīvajām ēkām lasāms vācu valodā, jo šo tehnoloģiju ir izdomājuši un attīsta vācieši un austrieši. Vēl viens šīs būvniecības entuziasts arhitekts dzīvo Gēteborgā.

 

Pasīvās ēkas būvniecībā jāievēro pieci nozīmīgi baušļi.Visnozīmīgākā ir ēkas siltināšana. Lielām ēkām, ka šim bērnudārzam, nepieciešams 35 centimetru biezs siltinājums ar stikla, akmens vati vai citiem siltumizolācijas materiāliem. Piemēram, vienģimenes mājai šim siltinājumam mūsu klimata apstākļos jābūt 50 - 60 centimetru biezam.

 

Otrs nozīmīgākais apstāklis ir izvēlēties pareizus ēkas konstrukcijas mezglus. Tiem jābūt tādiem, lai neveidotos tā saucamais aukstuma tilts. "Ja konstrukcijas iet cauri siltumizolācijas slānim, tās no ēkas izvada ļoti daudz siltuma. Izolācijai jābūt kā vienam veselumam. Tas nav iespējams simtprocentīgi, taču šie aukstuma tilti jāsamazina līdz minimumam," skaidro M. Linnamegi.

 

Trešais aspekts - ēkai jābūt īpaši ekonomiskiem logiem, kas ir projektēti tieši pasīvajām mājām. Tie siltumu ietaupa divas reizes vairāk nekā parastie pakešlogi. Valgā izmanto vācu "Rehau" gatavotos, taču ir arī citi.

 

 

Šajos logos ir trīs stikli un starp tiem gāze - kriptons, turklāt rāmja profila kamerās jābūt pamatīgai izolācijai. Tas ļauj jūtami mazināt vienu no būtiskiem aukstuma tiltiem. Ievietojot logus ailēs, noteikti jālieto īpašas siltumizolācijas lentas. Diemžēl ekonomijas dēļ tās gandrīz neviens nelieto.

 

Ceturtais nosacījums - celtniecības barjerai jābūt tik labai, lai ēkā nekādā veidā neieplūstu āra gaiss, lai nenotiktu nekāda netieša ventilācija caur nelielām logu, durvju, komunikāciju un citu konstrukciju kaut niecīgām spraugām. Ieslēdzot piespiedu ventilāciju, caur šādām iespējamām slikti izolētām vietām ieplūst gaiss no ārpuses un veidojas it kā siltuma caurvējš un siltums tiek zaudēts.

 

Nozīmīga ir arī pati ventilācijas sistēma. Modernākajām lieto tā saucamo siltuma pārveidotāju, kurš, ventilējot telpu, ar lielu efektivitāti atdod tai atpakaļ siltumu līdz pat 92 procentiem. Ja to nelieto, ar parasto moderno ventilāciju māja zaudē 35 procentus siltuma. "It kā jau nekā sarežģīta, taču visi šie pieci punkti stingri jāievēro," uzskata M. Linnamegi.

 

Jautāts, kā panākt vēsumu vasarā, kādas kondicionēšanas sistēmas lietojamas, speciālists atbild, ka arī vasarā visai šai sistēmai jādarbojas ne sliktāk kā ziemā. Telpas atvēsina ar lielu zemē ieraktu cauruli, jo, kā zināms, pazemē allaž temperatūra ir zemāka, parasti apmēram plus 4 - 6 grādi.

 

Piemēram, ja vasarā ārā ir 28 - 30 grādu karsts, tad, pateicoties šādai atvēsināšanai telpās var panākt 22 - 24 grādus. Tas viss bez jelkādiem sūkņiem un lieljaudas ventilatoriem.

 

Lai racionāli izmantotu saules enerģiju, logiem dienvidu pusē jābūt lieliem, lai pa tiem iekļūtu daudz saules. Savukārt ziemeļu pusē jābūt pēc iespējas maz logiem. Par saules enerģiju mēs nemaksājam. Vēl vēlams, lai šī māja būtu gatavota no masīvām konstrukcijām, piemēram, betona, jo tas darbojas kā saules enerģijas akumulators. Ja lieto saules baterijas, tā jau ir aktīvā saules enerģijas izmantošana.

 

Mūsdienu arhitektūra gan iet tādā virzienā, ka aizvien vairāk izmanto aktīvo enerģiju. Tas arhitektiem dod lielāku brīvību, iespēju vairāk spēlēties ar arhitektoniskajām formām. Viņiem tas patīk. M. Linnamegi uzskata, ka klasiskas arhitektūras pasīvo māju var uzbūvēt ar mazāku līdzekļu ieguldījumu nekā modernās formās ar vecajām tehnoloģijām. "Viss ir relatīvi. Viss atkarīgs no arhitekta," uzskata Valgas valdes Attīstības nodaļas vadītājs.

 

 

 

 

 

Rojas pagasta "Lielkalnu" māju saimnieks Artis Rozenbergs:

"Būtībā pasīvā māja ir māja pufaikā - labi apģērbta ar novērstiem

siltuma zudumiem un, tēlaini izsakoties, to var apkurināt ar sveci.

 Aktīvs siltuma avots nav nepieciešams." 

 

 Arhitekts Ervīns Krauklis: "Pasīvās mājas pavisam

tuvā nākotnē, varbūt jau pēc trijiem vai pieciem gadiem,

kļūs kļūs par parastu būvniecības standartu ikdienā.

Vācijā jau tagad tas kļūst par standartu."

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra

preses sekretāre Dace Kārkliņa: "Pašvaldības pašas,

rekonstruējot sabiedriskās ēkas, izvēlas tām

piemērotākos risinājumus.

 

Ministrs Edgars Zalāns ir ierosinājis veidot jaunu ES

fondu aktivitāti publisko ēku siltumnoturības uzlabošanas

pasākumiem ar finansējumu 41,2 miljoni latu. Šī aktivitāte

palielinās pašvaldību rīcībā esošos līdzekļus, lai uzlabotu

publisko ēku siltumnoturību un ilgtermiņā samazinātu izmaksas."

Kultūra un Izklaide