Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Fotoreportāža: Valgas un Valkas vadītāji noslēdza simbolisku miera līgumu uz 225 gadiem

1783. gada 3.jūlijā ķeizariene Katrīna II parakstīja lēmumu par Valkas apriņķa, izveidošanu. Šim notikumam par godu svētdien, 29. jūnijā, ikviens bija aicināts piedalīties tautas pārgājienā - ar dziesmām un dejām, pāri valstu robežām, pa vēstures takām.

 

Pārgājiens sākās pie Valgas sporta halles un tam reģistrējās gandrīz 200 dalībnieku. Pirmā no Valkas tur ieradās Mārīte Magone, bet Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs "Ziemeļlatvijai" atzina, ka tik tālu kājām Valgā neesot bijis pārdesmit gadu.

 

 

Pārgājiens bija īpašs ar to, ka tā gaitā varēs satikt apriņķa dzīvē nozīmīgus personāžus no mūsdienām līdz pat Katrīnas II laikiem.

 

 

Valcēnietei Andrigai Lozdai tautas pārgājiens paticis ļoti ļoti. "Tas bija labi organizēts un ieguldīti gana lieli resursi. Visvairāk man patika pārsteigumi katrā no kontrolpunktiem.

 

 

Tā ir brīnišķīgi pavadīta svētdiena kopā ar bērniem un nelielu sportisku piedevu," gandarīta skolotāja. Viņai šķiet, ka tas ir veiksmīgs risinājums abu pilsētu sadarbībai, jo cik tad var balstīties tikai uz dziedāšanu un dejošanu.

 

"Kā visi zinām, kādreiz šī teritorija piederēja Valkai, bet ne jau tas ir galvenais. Laika ratu atpakaļ pagriezt nevaram, taču nākotni varam veidot tādu kādu paši vēlamies. Tieši tāpēc ir vērts atskatīties uz pagātni," pirms gājiena pauda Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins.

 

Brīvdabas estrādē interesantākie personāži bija Igaunijas laika Valgas mērs un ārsts Johans Millersons kopš 1908. gada. Par pilsētas mēru viņu ievēlēja 1921. gadā. "Es nomiru 1942. gadā. Taču tagad esmu atgriezies laikā, kad kļuvu par mēru un mācu cilvēkiem dzīvot," "Ziemeļlatvijai" skaidro glauni ģērbtais kungs, kura ādā iejutās Rainers Kūtma.

 

 

Viņš aicina iedzīvotājus robežu šķērsot tikai Raiņa ielas galā. Ja to darīs citviet, noteikti nokļūs cietumā. Viņš igauņiem ir aizliedzis doties uz Latviju, lai atgrieztos jaunās drānās. Ja acīgie muitnieki pieķers, būs jāmaksā nodoklis. Mērs aicina visus darījumus slēgt tikai ar vietējiem tirgoņiem, kuri visu nepieciešamo piegādās mājās.

 

K. Albergs uzskata, ka sarīkotie svētki nav vērtējami viennozīmīgi. Faktiski latviešiem tie nav svētki, jo mūsu teritorijā savu varu nostiprināja cita lielvalsts - Krievija. "Kā pasākums tie ir izdevušies labi, jo redzam gana daudz humora. Uz vēsturi allaž jāatskatās tāpēc, lai būtu modri šodien un rītdien," pārliecināts K. Albergs.

 

Pārgājiena galapunktā visi dalībnieki no ķeizarienes Katrīnas II rokām saņēma suvenīrus - auduma maisiņu un notikumam īpaši kaltu monētu. Tie, kuriem veicās izlozē, ieguva T-krekliņus.

 

Pasākuma beigās pilsētu, rajona un apriņķa vadītāji noslēdza simbolisku miera līgumu turpmākajiem 225 gadiem. Abu pilsētu un apriņķu vadītāji svinīgi apsolīja uzturēt un sargāt mieru, nekurināt naidu un neveicināt tādas darbības, kas starp kaimiņu apgabaliem izraisītu strīdus un karus.

 

 

Pat domās nav pieļaujama robežu maiņa, nemaz nerunājot par tās īstenošanu dzīvē. Lai apstiprinātu to, ka abu pušu nodomi ir godīgi un ūdensizturīgi, miera līgums tika uzticēts Pedeles straumei, kas apvieno abas valstis.

 

 

Ja nu kāds, kurš šo līgumu atradīs un tā punktus nepildīs, viņam tiek novēlēti kašķīgi kaimiņi un darbabiedri. Visos pieturas punktos bija planšetes ar informāciju par katru vēsturisko personāžu. Estrādē iedāvās nobaudīt desiņas ar sautētiem skābiem kāpostiem.

 

Pārgājiena dalībnieki gāja pa maršrutu: Valgas sporta halle, Kuperjanovi iela, Pedeles krasti, Pikk ielas tilts un ūdenskritums, krasta apsardzes nams, Pedeles krasti, Raja - Rīgas ielas robežpunkts, Rīgas iela, Viestura iela, Semināra iela, J. Cimzes mūzikas skola, Emīla Dārziņa iela, Valkas pilsētas kultūras nams, Ausekļa iela, Rūjienas iela, Valkas brīvdabas estrāde.

 

Pasākuma rīkoja un informatīvi atbalstīja Valgas apriņķa valde, Valkas rajona padome, Valkas pilsētas dome, Valgas pilsētas valde, Valgas kultūras un interešu centrs, Valkas kultūras nams, Igaunijas Sporta padome, MTU Kungla, Valgas apriņķa Veselības padome, Valgas muzejs, Valkas muzejs, laikraksti "Valgamaalane" un "Ziemeļlatvija", radio "Ruut" un "Valka", Valkas televīzija un Igaunijas Kultūrkapitāla fonda Valgas apriņķa Ekspertu grupa.

Kultūra un Izklaide