Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā svinēt pilsētas vai novada svētkus, lai tie paliktu atmiņā? 3

Anita Bērziņa, režisore: Dienai ir jābūt piepildītaiLīga Lāne, Valkas novada kultūras darba organizatore: Jābūt atvērtiem un pozitīvi domājošiem

Anita Bērziņa: Galvenais, lai tie nebūtu garlaicīgi un vienmuļi. Svētkiem jābūt interesantiem un reizē izglītojošiem, ar atraktīvām nodarbēm. Iedzīvotājiem jārod sajūta, ka bez viņiem pilsētas vai novada svētki nevar notikt.

Smiltenes novadā svētkiem pietrūkst dažādības, ir vai nu dejotāji, vai dziedātāji. Piemēram, Baznīcas laukumā varētu notikt mistērijas - ielu teātris vai logu ansamblis. Esmu ievērojusi, ka pietrūkst arī kvalitatīvas un izsmeļošas reklāmas. Ja, piemēram, paredzēts logu ansamblis, tad vajadzētu izskaidrot, kur tieši tas būs un kā, lai cilvēki izprot.

Svētkiem jāgatavojas laicīgi, bet parasti mēs steidzamies, un tad jau nav rezonanse. Jābūt kārtīgam scenārijam, nevis sastādītai norises secībai. Svētkos nav obligāti jāpiedalās visiem pašdarbniekiem, galvenais, lai būtu skaidrs notikums, par kuru vēstīt.

Jāatceras, ka pilsētas un novada svētki nav parasts koncerts. Dienai ir jābūt piepildītai, lai cilvēkam, atnākot trijos pēcpusdienā, būtu tikpat interesanti kā tam, kurš aktivitātēs iesaistījies no rīta.

Svētku rīkotājiem novēlu netaupīt laiku scenārija izstrādei, bet tiem, kas to apmaksā - netaupīt naudu šo cilvēku darbam, jo viņi pārdod savu intelektuālo produktu. Ja gribam kvalitatīvus svētkus, tad jāprot novērtēt.

Līga Lāne: Katrs cilvēks ir citāds, un nekad visiem nebūs labi ne pilsētas, ne novada svētki. Viss atkarīgs no katra iekšējās sajūtas - ja tu noskaņojies negatīvajam, tad arī visu gadu bubināsi. Cilvēkiem jābūt atvērtiem un pozitīvi noskaņotiem.

Taču jebkurā gadījumā pilsētas/novada svētki ir relatīvi. Tie domāti šim mirklim, nevis, lai tos spilgti atcerētos pēc gada vai diviem. Esmu apmeklējusi daudzu pilsētu svētkus, tomēr vairāk atmiņā man paliek, piemēram, pasaules līmeņa mūzikls.

Tomēr pasākumu organizēšanā cilvēki iegulda milzīgu darbu, tāpēc novērtēsim kaut vai to, kas tiek paveikts un ka šādi svētki notiek. Iedzīvotājiem nevajag tikai kritizēt, bet gan nākt ar savu iniciatīvu.

Komentāri 3

susuri

Piekrītu A. Bērziņai par raksturojumu. Man patīk, ka viņa redz, ka tiem ir jābūt ne tikai interesējošiem, bet arī izglītojošiem.

''Esmu ievērojusi, ka pietrūkst arī kvalitatīvas un izsmeļošas reklāmas.'' Arī šim var piekrist. Bet Smiltenē jau sen reklāmas netaisa vairs mākslinieks. Tāpēc arī ir afišas ar lētu klubu kultūras (patiesībā subkultūras) piesitienu. Ne jau iztērēta nauda par raibu, pārkrāsainu, it kā kvalitatīvu izdruku, mehāniskā ziņā, nosaka reklāmas kvalitāti. Tā nav tikai poligrāfija. Saprašanai par vizuālu lietu uztveri jābūt. Un pat ar zināšanām optikā. Bet, pašdarbnieki, kas taisa ''smukus'' rūķus un afišas, vienkārši jau to nevar zināt, jo viņiem nav pat zemākā reklāmas izglītības diploma- vidusskolas/koledžas līmeņa.

Un kamēr ''āži būs par dārzniekiem'', nekas jau neuzlabosies.

Paldies A. Bērziņai par nelielo atklātību! Beidzot ir varēts pateikt, ka ir tikai tā dziedāšana un dejošana. Tas arī piešķir naftalīnu visam.

pirms 9 gadiem, 2011.07.07 12:44

Uvis

Man gan patīk tādi kādi vienmēr ir bijuši. Smiltenē svētkos vienmēr ir ko atrast priekš sevis! Nepatīk ka kultūras darbinieki noliek viens otra darbu... Dari savu un priecājies par citiem! Anita, ko tu teiksi par teķa izlaidumu?

pirms 9 gadiem, 2011.07.07 19:10

Piebilde susuram

Reklāmas var būt dažādas un ja Tev nauda ir tik cik ir tajā laikā, tad vari arī vienkāršāk reklamēt, jeb spilgtāk, lai piesaista skatienu. No vizuālās reklāmas jau nu nav atkarīgs, cik būs cilvēku atnākuši pasakumā. Mēs jau sarīkojuma izdošanos joprojām vērtējam pēc apmeklētības, bet saturs paliek otrajā vietā... un ne jaunu lauku tautas namu afišas ir tās sliktākās, cilvēks, kas vada kultūras dzīvi dara savu darbu no sirds. Viegli, bet nekaunīgi ir mest smagus akmeņus otra cilvēka kultūras dārziņā. Protams, ka visiem nevar būt koledžas līmeņa diploms kabatā, bet pavērtēt vajaga, vai šie diplomi " nespēlē vieglu" attieksi kultūras paša darbā. Lai nu mazāk būtu šādu cilvēku ar aprobežotu domāšanu.

pirms 9 gadiem, 2011.07.11 09:06

Kultūra un Izklaide