Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kristīgā baznīca piemin Lielo piektdienu

Šodien Rietumu kristīgajā baznīcā tiek pieminēta Lielā piektdiena - Kristus notiesāšanas un nāves diena.

 

Saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto šai dienā Jēzus nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kura pieņēma lēmumu par viņa nonāvēšanu, piesitot krustā.

 

 

Pieminot Kristus ceļu ar krustu plecos līdz soda izpildes vietai, daudzas draudzes šai dienā dodas simboliskos krusta gājienos, pārdomājot notikumus viņa pēdējās pirmsnāves stundās. Savukārt, atsaucoties uz Bībelē rakstīto, ka Jēzus krustā sists dienas trešajā stundā, daudzi Lielās piektdienas dievkalpojumi baznīcās sākas trijos pēcpusdienā.

 

 

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Lielo piektdienu par grēku un sēru dienu uzskatījuši jau pirmie kristieši. Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva Dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti netiek svinēts Svētais Vakarēdiens un arī dziesmas izskan bez pavadījuma.

 

 

Arī baznīcu altāri šajās dienās ir tukši un nereti tiek nopūstas sveces, kas simbolizējušas dzīvo Kristu. Tās no jauna tiek aizdedzinātas Lieldienu naktī no Lieldienu uguns. Liturģiskā krāsa Lielajā piektdienā ir melna - tā simbolizē nāvi, tumsu un iznīcību.

 

 

Turklāt Romas katoļu baznīcā Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi un ticīgajiem šajā dienā jāievēro stingrs gavēnis.

Kultūra un Izklaide