Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Smalkas un ekskluzīvas mežģīnes dāvina pasaules prominencēm

Nesen no 10. starptautiskā mežģīņu festivālā Ungārijas pilsētā Kiškunhalašā atgriezās trīs Valkas Tautas lietišķās mākslas studijas "Saulīte" dāmas, bet piektdien vadītāja Inese Pētersone devās uz amatnieku saietu Vācijā.

 

Kiškunhalaša ir slavena ar to, ka tur atrodas mežģīņu muzejs un nebūs daudz pilsētu pasaulē, kur mežģīņu darinātājiem ir atvēlēta tik liela goda vieta. Šajā festivālā piedalījās padsmit Eiropas valstu rokdarbnieces.

 

 

Pavisam busiņā uz Ungāriju devās 12 cilvēku grupa, bet Valku pārstāvēja Aija Menžule, Astrīda Bērziņa un I. Pētersone. Tas viss tapa kārtots ar abu valstu vēstniecību palīdzību. Jau mēnesi pirms festivāla Valkā ieradās tā organizatori Rīgā un izvēlējās šo autoru darbus.

 

"Tas bija pacilājoši redzēt, kā mežģīnes dažādās tehnikās darina citviet. Man tā arī nekļuva skaidrs, kā darina Ungārijā tik pazīstamās halaša mežģīnes," stāsta studijas vadītāja. Ja latvietes smalkās mežģīnes izšuj uz tilla, tad ungārietes tās iesāk gatavot tukšā vietā.

 

 

Šīs mežģīnes gatavo 15 sievietes, tuklāt viņas ir valsts algotas. Ungārija ar šiem izstrādājumiem lepojas tik ļoti, ka neticami smalkas un ekskluzīvas mežģīnes dažkārt sudraba ietvarā dāvina pasaules prominentākajām personām, piemēram, Anglijas karalienei un Japānas imperatora kundzei.

 

Tās ir gan liela izmēra, gan veidotas kā piespraudes vai gredzens. Ungārietēm ir atšķirīga sapratne un sajūta par mežģīnēm. Ja Latvijā tajās dominē ģeometriskas lietas, tad viņām ir dažādi mitoloģiski tēli un veidojumi no faunas pasaules. Diegs gatavots no kāda ūdens auga šķiedras Saūda Arābijā.

 

Inesi pārsteidza kāda knipelētāja no Beļģijas, kura vienlaikus darbojās ar 300 knipelēm, kas ar spraužamadatu sagrupētas pa 10.

 

Pagājušo trešdien I. Pētersoni uzaicināja ar lekciju Ķoņos, kur notika plašs Eiropas valstu jauno zemnieku saiets. Studijas vadītāja demonstrēja knipelēšanu un rādīja arī dažādus citus rokdarbus. "Piedalījās arī jaunietes no Ungārijas, un man bija patīkami viņas uzrunāt un pastāstīt par halašas mežģīnēm," priecājas Inese.

 

Meistarei šķiet, ka arī brauciens uz Vāciju būs ļoti vērtīgs. Viņai šķiet, ka latviešu cilvēkā ir saglabājušās amatnieku prasmes, un tagad, kad daudzi palikuši bez darba, tās aizvien vairāk liek lietā. Jo īpaši populāra ir rotaslietu gatavošana. I. Pētersone uzskata, ka šīs nodarbes ir ne tikai lietderīga laika pavadīšana, bet kādu mazumiņu var arī nopelnīt.

 

Brauciens uz Vāciju ir Latvijas Lauku sieviešu apvienības organizēts un Eiropas fondu finansēts. "Katru dienu tiksimies ar vācu amatniekiem, apmeklēsim viņu darbnīcas un tirdziņus. Interesanti, ko vēlas radīt labi pārtikušais vācietis, un ar ko viņš nodarbojas brīvajā laikā," smaida Inese.

 

 

Grupā ir 30 dalībnieku no visiem Latvijas novadiem, un viņi rādīs arī savus darbus. Liela nozīme paredzēta jaunu kontaktu dibināšanai. Nedēļu garā ceļojumā paredzēts gūt daudz iespaidu par Vāczemes amatniecībā notiekošo.

Kultūra un Izklaide