Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Smiltenē konkursā noskaidro daiļākā vainaga pinējus 1

Līgo dienā vai Jāņu naktī vainags, no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts, ir kā maģisks aplis. Galvā uzlikts, tas pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Vēl vainags, tāpat kā Jāņu siers un Jāņu uguns, simbolizē sauli.

Mūsdienu līgotāji šos latviešu folkloras ticējumus niansēs var arī nepārzināt. Taču tradīcija par vainagiem, kam meitām un sievām jābūt galvā Jāņu naktī, ir tik spēcīga, ka izdzīvojusi cauri gadsimtiem. Pateicīgākās puķes vainagu vīšanai esot margrietiņas, rudzupuķes un sarkanais āboliņš, kā arī smilgas.

Taču mūsdienās floristi iesaka ne tikai jaunus izejmateriālus, bet arī citas formas līgotāju galvasrotai. Svētdien Smiltenē konkursā "Daiļākais Jāņu vainags" visvairāk skatītāju balsu ieguva no niedrēm pītas un pie niedru vainadziņa piestiprinātas bizes ar peoniju pušķiem galā.

Konkursu "Daiļākais Jāņu vainags" jau trešo gadu rīko Smiltenes kultūras un sporta centrs un Tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) "Smiltene", lai noskaidrotu prasmīgākos pinējus. Piedalīties var ikviens interesents.

Šogad skatītāji vērtēja 13 konkursā iesniegtos darbus. Niedru bižu autore ir septiņus gadus vecā brantēniete Anna Rubene, Trīs pakalnu pamatskolas 2. klases skolniece. Balvu saņēma viņas mamma Ginta Rubene, TLMS "Smiltene" dalībniece, kura pati svētdien konkursā greznojās ar divām īsākām niedru bizēm un pie vainaga piespraustu baltu peonijas ziedu.

G. Rubene iesaka ikvienam vainadziņam par pamatu ņemt smilgas, jo kopā ar tām viegli savīt jebkuras puķes. Viņa arī darina skaistus vainadziņus no labības vārpām.

"Tagad ļoti modē ir vīt vainagus no ārstniecības augiem, piemēram, raspodiņa vai kumelītēm. Sākumā nēsā vainadziņu galvā, tad noliec istabā, lai izkalst, un ziemā tēju padzersi," dod padomu brantēniete.Otro vietu konkursā ieguva brantēnietes Dzintras Sābules darinātā cepure no papardēm, madarām un sarkanā āboliņa.

Trešo vietu konkursā "Daiļākais Jāņu vainags" skatītāji piešķīra 22 gadus vecās smiltenietes Kristīnes Šarkovas darinātājam elegantajam vainadziņam, ko rotā balts peonijas un sarkans rozes zieds. Konkursā iesniegto vainagu autori saņēma balvas no TLMS "Smiltene" un Smiltenes kultūras un sporta centra.

 

Vairāk lasiet laikrakstā "Ziemeļlatvija" otrdien, 21. jūnijā.

Komentāri 1

Daiļākie vainagi gan ir dāmām taututērpos! Visas mākslas nobāl no trejdeviņām zālītēm pīto vainadziņu priekšā.
Lai jauka saulgriežu nedēļa!

pirms 9 gadiem, 2011.06.20 17:14

Kultūra un Izklaide