Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valgā klausītāji vērtē somu, igauņu un latviešu dzejnieku vārsmas

"Man ir prieks, ka mūsu robežpilsētas Valku un Valgu vieno ne tikai ģeogrāfiskā robeža, bet arī daudzas neredzamas lietas, no kurām viena ir dzeja," tā Valgā atbraukušos somu, igauņu un latviešu dzejniekus sveica Valkas domes priekšsēdētājas vietnieks Arnis Bušs.

 

Valgā Somijas institūta, Igaunijas institūta, Latvijas vēstniecības Igaunijā un Igaunijas vēstniecības Latvijā organizētajam Dzejas braucienam bija viena no pēdējām pieturām ieplānotajā maršrutā.

 

Pirms tam dzejniekiem bija uzstāšanās uz Linnameki brīvdabas skatuves Helsinkos, tad Kajaani, pēc tam Igaunijā Veru pilsētā un visbeidzot Valgā. Pie pilsētas kultūras nama igauņu dzejniekus Karlu- Martinu Sinijervu, Ēvu Parku, somu vārsmu autorus Klāsu Andersonu, Anju Eremaju un latviešu dzejniekus Agnesi Krivadi un Eduardu Aivaru sagaidīja apmēram 30 klausītāju, kurus no dzejoļu klausīšanās nespēja aizbaidīt pat pēkšņi uznākušais lietus.

 

 

Dzeja skanēja visās trijās valodās. "Tas ir apbrīnojami, ka uzreiz varu dzirdēt, kā viens un tas pats dzejolis skan somu, igauņu un latviešu valodā," izteicās kāda klausītāja no Valgas.Brauciena vadītājs, Latvijas vēstniecības Igaunijā kultūras atašejs Guntars Godiņš "Ziemeļlatvija" pastāstīja, ka šo ceļojumu var uzskatīt par nelielu dzejas festivālu.

 

 

"Šāds brauciens notiek trešo gadu un katru reizi mainām gan dzejniekus, gan uzstāšanās vietas. Dzejas brauciena mērķis ir aptvert vārsmās visas minēto triju valstu valodas. Tā ir laba prakse pieredzes iegūšanā, kā labāk mūsu dzejnieku vārsmas pārtulkot somu un igauņu valodā, un otrādi," saka G. Godiņš.

 

Dzejnieks E. Aivars atzīst, ka šādi braucieni ļauj pārvērtēt vērtības. "Reizēm pēc tuvākas iepazīšanās ar citas tautības pārstāvjiem rodas vēlēšanās apgūt šo cilvēku dzimto valodu.

 

 

Tas ļauj veidot plašākus kultūras sakarus, labāk iepazīt citu tautu dzeju un plānot jaunus projektus kultūras sakaru attīstībā. Man kā dzejniekam šāds pasākums dod iespēju it kā citām acīm paskatīties uz saviem dzejoļiem un saprast, kādēļ tieši tas vai cits ir tulkojams," saka E. Aivars.

Kultūra un Izklaide