Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Beverīnas novadā notiks starptautiska zinātniska konference "Kauguru nemieriem -210"

Lai atzīmētu dzimtbūšanas atcelšanā nozīmīgā notikuma - Kauguru zemnieku nemieru - 210.gadskārtu, Valmieras muzejs, Beverīnas un Kocēnu novada pašvaldība šodien un rīt rīko starptautisku zinātnisku konferenci, aģentūru LETA informēja Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa.

Vēsturnieku, literatūrzinātnieku, skolotāju un valodnieku priekšlasījumos, kas notiks Beverīnas novada Kauguru pagasta Tautas namā, šodien tiks aplūkoti mazāk zināmi un pētīti Kauguru zemnieku nemieru un 19.gadsimta sākuma vēstures aspekti, nemieru nozīme mūsdienās. Savukārt rīt konferences dalībnieki dosies ekskursijā pa Kauguru nemieru piemiņas vietām Valmieras pilsētā, Kauguru un Kocēnu pagastā.

Konferences programma pieejama Valmieras pilsētas pašvaldības, Valmieras muzeja, Beverīnas un Kocēnu novada mājaslapās. Dalībai konferencē iepriekšēja pieteikšanās pa e-pastu [email protected].

Notikumi Kaugurmuižā pirms 210 gadiem iegājuši Latvijas vēsturē kā tautas spīta un saliedētības apliecinājums. 1802.gada nemierus Valmieras draudzē un apkārtnē izsauca Aleksandra I pavēle par naturālo nodevu, tā saukto kroņa staciņu maksāšanu naudā. Jaunā ziņa tika izprasta kā brīvlaišanas dokuments. Zemnieki atteicās pildīt klaušas, guberņas valdes izsludināto ķeizara pavēli uzskatot par muižnieku izdomātu viltojumu, lai nedotu zemniekiem brīvību.

Zemes tiesai visas vasaras garumā tā arī neizdodas pārliecināt apkārtnes vīrus un sievas par veltīgi lolotām cerībām. Bruņotās sadursme sākas ar 8.oktobra incidentu: par nodevu nepildīšanu no saaicinātājiem Kauguru saimniekiem, apcietina 12. Dienu vēlāk, 9.oktobrī, Kokmuižai piederošajā Bestes krogā noris sarunas, kā atbrīvot aizturētos.

Pie Kaugurmuižas pulcējas zemnieki, bruņoti ar koka dakšām, rungām, mietiem, šautenēm, izvirzot kā galveno prasību - atbrīvot aizturētos. Situācija saspringst 10. oktobrī (22. oktobrī pēc jaunā stila). 3000 zemniekiem Kaugurmuižā pretim stājas 70 Taurijas pulka grenadieri, Cēsu jātnieku artilērijas četri lielgabali, Valmieras artilēristi, Raunas un Smiltenes dragūni. Grenadieru šāvieni pūlī, pēc kuriem jau pirmie kritušie, neapturēja zemniekus. Pēc zemes tiesneša fon Ungerna-Šternberga pavēles, šauj ar lielgabaliem, uz vietas nonāvējot četrus zemniekus. No 17 ievainotajiem, vēlāk nomirst vēl seši. Militārās sadursmes upurus apraka turpat netālu, Gaujas attekas ielokā Cēsu ceļa malā.

Nemierus apspieda, daudzus no dalībniekiem sagūstīja, 25 no viņiem nopēra turpat uz vietas, Kokmuižā ar publisku pēršanu sodīja vēl deviņus zemniekus. Nemieru vadoņiem Rīgas Zemes tiesa piesprieda nāvessodu. Vidzemes hoftiesa to atcēla un nosprieda katram 30 pāru rīkšu trīs reizes ik pa astoņām dienām tirgus laukumā, pēc tam nosūtot katorgā uz Sibīriju.

Par Kauguru zemnieku nemieriem rakstnieks Kārlis Zariņš sarakstīja romānu "Kaugurieši". 1940.gadā pēc tā motīviem uzņēma mākslas filmu. 1934.gada pavasarī Kaugurvērī, zemnieku nemieros kritušo atdusas vietā uzstādīja pieminekli ar uzrakstu: "Svēts neprāts viņus nāvē dzina - pierādīt, ka vergu jūgā latvju gars nav miris". 1939.gada 21.maijā atklāta un iesvētīta piemiņas plāksne.

Ar plašiem piemiņas pasākumiem, tostarp zinātnisku konferenci, aizritēja 2002.gada rudens, kad atzīmēja nemieru divsimto atceri. Tagad paredzēts apkopot šī gada un 2002. gada konferences materiālus, tos izdodot atsevišķā krājumā.

Beverīnas novads