Valmierā 2015.gadā pozitīvs dabiskais pieaugums

Apkopota Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas statistika par 2015.gadu. Valmierā pagājušajā gadā reģistrēti 285 jaundzimušie valmierieši, savukārt miruši 198 valmierieši. 

Dzimušo reģistrācija

2015.gadā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā kopumā reģistrēti 324 jaundzimušie, no tiem 285 valmierieši. 2015.gadā reģistrēti par 15 jaundzimušajiem valmieriešiem vairāk, nekā gadu iepriekš. 

2015.gadā Valmierā kopumā reģistrēti 189 zēni un 135 meitenes. Arī pērn zēni piedzimuši vairāk nekā meitenes. Šajā gadā reģistrēti pieci dvīņu pāri. Visvairāk jaundzimušo reģistrēti jūlijā (35), vismazāk – decembrī (16), turklāt visbagātīgākā diena bijusi 11.jūnijs, kad piedzima četri bērni. 

Nedaudz mazāk kā puse (42,3%) jaundzimušie reģistrēti ar paternitātes atzīšanu, kad bērna māte un tēvs nav laulībā un bērnam pie dzimšanas reģistrācijas tiek dots tēva uzvārds. Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone norāda, ka šim rādītājam kopumā ir tendence svārstīties robežās no 42 līdz 52%, turklāt 2015.gadā šis rādītājs samazinājies par 2%, kas ir labs rādītājs laulības institūcijas stiprināšanas nozīmē. Savukārt 4,6% jaundzimušie tika reģistrēti bez ziņām par bērna tēvu. Šim rādītājam ir tendence samazināties, jo aptuveni 11 gadu laikā tas ir sarucis no 8,5% līdz pat 4,6%. “Sievietes, kuras izlemj laist pasaulē bērniņu, to apsver daudz rūpīgāk”, uzsver Rita Viļumsone. Piecos gadījumos veiktas dzimšanas reģistrācijas ar paternitātes noteikšanu, pamatojoties uz tiesas spriedumu. “Šim rādītājam pēdējos gados ir tendence paaugstināties. Ja ar labu un cilvēcīgu attieksmi nesanāk vienoties, tad tiek lūgta tiesas palīdzība”, stāsta Rita Viļumsone. 

Ar 2013.gada 1.janvāri spēkā stājās Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kas atļauj ziņas par bērna tēvu ierakstīt uz trīspusējās paternitātes atzīšanas iesnieguma pamata. Bērna māte, bērna mātes vīrs un bērna bioloģiskais tēvs iesniedz kopīgu paternitātes atzīšanas lūgumu par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna bioloģisko tēvu, nevis bērna mātes vīru vai bijušo vīru. Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā šo iespēju izmantoja trīs ģimenes. 

2015.gadā 138 gadījumos (42,5%) bērns mātei piedzimis kā pirmais, 115 gadījumos (35,5%) kā otrais, 48 kā trešais (14,8%), 16 kā ceturtais, 1 kā piektais, 3 kā sestais, 1 kā septītais un 2 kā devītais.  Jaunākā māmiņa - 16 gadus veca. 121 gadījumos (37,3%) sievietes savu pirmo bērnu laida pasaulē vecumā no 19 līdz 31 gadam. 80,3% gadījumos ģimenēs abi vecāki ir latvieši. 

2015.gadā Valmierā aizsākta jauna tradīcija – mazajiem valmieriešiem, kuri tiek reģistrēti Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, dāvināt cepurītes pilsētas karoga krāsās (zilā un dzeltenā) ar ieadītu pilsētas uzrakstu “Valmiera”. Cepurītes adījusi rokdarbniece Tija Frīdenberga. Arī 2016.gadā cepurītes tiks dāvinātas ikvienam Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajam jaundzimušajam, tā būs kā īpaša atpazīšanas un piederības zīme Valmieras pilsētai. 

2015.gada populārākie jaundzimušo zēnu vārdi Valmierā ir Roberts, Kārlis, Olivers un Gustavs. Savukārt starp populārākajiem meiteņu vārdiem ir  Keita, Alise, Dārta un Marta.

Populārākais zēnu vārds 2015.gadā bijis Roberts, kas dots 14 zēniem. Pieciem zēniem dots vārds Kārlis, tikpat bieži izvēlēts vārds Olivers. Roberts un Kārlis Valmierā kā biežāk dotie vārdi ir jau aptuveni 21 gadu. Četriem zēniem dots vārds Gustavs, Maksims un Oskars. Trīs zēni nosaukti par Hugo, savukārt divi par Zemgusu. “Iespējams, ka šāda izvēle izdarīta par godu populārajam hokejistam Zemgusam Girgensonam”, stāsta Rita Viļumsone. 

2015.gadā joprojām ir daudz vecāku, kuri bērniem dod divus vārdus. Divi vārdi doti 19 zēniem un 13 meitenēm. Daži interesantu divu vārdu īpašnieki bijuši Patriks Remijs, Arvīds Bruno, Emīls Justs, Edmunds Rūdolfs, Edvards Džeisons un Jānis Lūkass. Likti arī savai tautībai atbilstoši vārdi – Nikolajs (krievu) un Jevgēnijs (krievu). Neparasti zēnu vārdi pagājušajā gadā bijuši Arhips, Remijs, Demids, Nikias, Merts, Raiens, Neitans, Lenards un Joēls – šis vārds tiek dots jau otro gadu. 

Populārākais meiteņu vārds 2015.gadā bijis Keita (7 meitenēm). Tāpat bieži dotie vārdi meitenēm bijuši Alise un Dārta (5 meitenēm), Samanta (4 meitenēm), Karlīna, Anna un Marta (3 meitenēm). Valstī kopumā visvairāk dotais vārds ir Sofija, bet Valmierā ar šādu vārdu reģistrētas tikai divas meitenes. Vārds Marta ir populārs meiteņu vārds jau aptuveni 21 gadu. 

Meitenēm doti arī ļoti interesanti vārdu savienojumi – Elīna Marta, Estere Santa, Alma Kate, Sofija Izabella, Alise Anna, Karlīna Marta un Madlēna Karlīna. Tāpat doti arī tautībai atbilstoši vārdi, piemēram, Darja (krievu). Neparasti vārdi pagājušajā gadā bijuši Eija, Elva, Hadasa, Elisa, Darīna, Sajana un Kima. “Kā nosauksi kuģi, tā arī peldēs. Kādu dosi vārdu cilvēkbērnam, tā arī dzīvos”, aicinot vecākus pārdomāt bērna vārda izvēli, norāda Rita Viļumsone. 

2015.gadā Valmierā aizsākta jauna tradīcija – mazajiem valmieriešiem, kuri tiek reģistrēti Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, dāvināt cepurītes pilsētas karoga krāsās (zilā un dzeltenā) ar ieadītu pilsētas uzrakstu “Valmiera”. Cepurītes adījusi rokdarbniece Tija Frīdenberga. Arī 2016.gadā cepurītes tiks dāvinātas ikvienam Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajam jaundzimušajam, tā būs kā īpaša atpazīšanas un piederības zīme Valmieras pilsētai. 

Mirušo reģistrācija

2015.gadā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, salīdzinot ar 2014.gadu, samazinājies reģistrēto mirušo skaits – kopumā reģistrēti 345. 2014.gadā tika reģistrēti 425 mirušie. Tā kā likumdošana paredz iespēju miršanu reģistrēt jebkurā vietā, un Valmierā atrodas Vidzemes slimnīca un Tiesu medicīnas eksperts, 42,6% (147 cilvēki) no Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajiem mirušajiem nav Valmieras pilsētas iedzīvotāji. 2015.gadā reģistrētas 198 valmieriešu miršanas. 

Visvairāk 2015.gadā mirušajiem nāves cēlonis bijis sirds slimības (30,2%), asinsvadu slimības (18,8%) un vēzis (18,8%). Pieaudzis tieši vīriešu skaits, kuri miruši ar vēzi. Tāpat aptuveni 21 gadu kā nāves cēlonis aktuālas ir plaušu slimības (7,5%), savukārt nieru slimības 2,9% ir nāves cēlonis, kas parādījies salīdzinoši nesen. Samazinājies gadījumu skaits, kad cilvēki miruši no vecuma (2,6%). No traumām 2015.gadā gājuši bojā 17 cilvēki (4,9%). Šis rādītājs ir palielinājies aptuveni uz pusi, salīdzinot ar 2014.gadu. 

Visvairāk mirušo reģistrēti janvārī (37), bet vismazāk maijā (20), turklāt visnelaimīgākās dienas bijušas 23.janvāris, 28.maijs un 3.decembris, kad katrā dienā miruši četri cilvēki. Visvairāk miruši vīrieši vecumā no 51 līdz 85 gadiem, savukārt sievietes no 69 līdz 93 gadiem. Joprojām saglabājas negatīva tendence – mirst jauni cilvēki, jo īpaši vīrieši. No 1 līdz 45 gadiem miruši 13 vīrieši un 3 sievietes. 

Valmiera