Valmiera - meža dzīvniekiem labvēlīga vide

Gan tieša, gan netieša cilvēku ietekme uz dabu izraisa pārmaiņas vidē, kurā mēs dzīvojam. Tāpēc pilsētās arvien biežāk novērojama dažādu savvaļas dzīvnieku apciemošanās. Tas liek cilvēkiem kļūt uzmanīgākiem un pastiprināti domāt par savu drošību. Valmieras pilsētā par neretiem viesiem ir kļuvuši bebri, stirnas un lapsas.

„Valmiera laika gaitā ir bijusi zaļa pilsēta, jo gandrīz 30% pilsētas teritorijas aizņem meži, parki un atpūtas zonas. Valmieras pilsētā meža dzīvnieki arvien vairāk pielāgojas urbanizētai videi. Par baložiem, zvirbuļiem un citiem sastopamākajiem pilsētu iemītniekiem cilvēki īpaši neuztraucas. Tikai retais aizdomājas par to, ka cilvēki arvien vairāk ielaužas dzīvnieku dabiskajā vidē, paplašinot apdzīvojamās platības. Tāpēc ieraugot sev līdzās pilsētā tādus faunas pārstāvjus, kā lapsa vai bebrs, rodas satraukums, kam bieži vien nav nekāda pamata," norāda Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Inese Kazuša.

Viņa atzīmē, ka dzīvnieki arvien mazāk bīstas no dažādiem sadzīves trokšņiem. Lapsas pakļaujas pieradināšanai, gluži kā mājdzīvnieki. Bebru savairošanos ir sekmējusi populācijas pārapdzīvotība. Dzīvnieki pielāgojas cilvēka radītajai videi.

„Piemēram, meža pīles cilvēki ir piesaistījuši ar piebarošanu, tādējādi iejaucoties dabiskajā izlases procesā. Tāpēc, ja putni kādā vietā ir regulāri piebaroti, tad nedrīkst ziemā pēkšņi pārtraukt barošanu, jo putni ir rēķinājušies ar barības pieejamību un tieši tādēļ palikuši ziemot šajā vietā," skaidro I. Kazuša.

Pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vides speciāliste Iveta Ence atklāj: „Nav taisnība, ka meža zvēriem trūkst barības, tas ir viens no izplatītajiem mītiem, kāpēc dzīvnieki ienāk pilsētās. Viņi izvēlas vieglāko risinājumu un paņem jau gatavu barību, jo savvaļas dzīvniekus piesaista gatavie ēdienu pārpalikumi, kas pilsētās atrodami atkritumos. Savukārt, šī problēma viegli novēršama ar piemērotu atkritumu glabāšanu un nodošanu. Atkritumi, īpaši ēdienu pārpalikumi, būtu jāglabā atsevišķi slēgti, piemērotā traukā ar vāku, un izlikti ārā ne ātrāk, kā pēdējā naktī pirms izvešanas."

Studente Baiba Udrase ir veikusi pētījumu „Savvaļas dzīvnieku ienākšana Valmieras pilsētā." Viņa piedāvā divus variantus, ko iesākt, ja pilsētā nākas novērot ieklīdušu meža zvēru. Viena iespēja ir dzīvnieku nogalināšana vai noķeršana un palaišana brīvība ārpus apdzīvotās vietas. Otrs variants ir sadzīvošana ar tiem - sabiedrības informēšana par dzīvniekiem un to paradumiem un preventīvu pasākumu veikšana, radot vidi, kas nepievilinātu dzīvniekus, nenodrošinātu labvēlīgu apstākļus to apmešanās vietu veidošanai. Šai iespējai piekrīt arī Iveta Ence.

Viņa stāsta: „Cilvēki var harmoniski sadzīvot ar dzīvniekiem, tikai tādā gadījumā, ja patvaļīgi neiejaucas dabiskajos procesos, radot eksotisku pieskaņu pilsētai, kurā ir tīrs gaiss un sakopta vide. Mums jāpriecājas par to, ka mūsdienu industriālajos apstākļos varam ieraudzīt pilsētā stirniņu vai citu dzīvnieku."

Iveta Ence pievērš uzmanību tam, ka valstī nepastāv pilnīgs normatīvais regulējums, kuras institūcijas, kurā brīdī ir atbildīgas par ieklīdušo meža dzīvnieku, kas var pat apdraudēt cilvēku drošību un dzīvību, ķeršanu vai neitralizēšanu.

„Likumi nosaka, ka pilsētā dzīvnieku drīkst nogalināt tikai tādā gadījumā, ja tas ir nodarījis kaitējumu. Tāpēc situācija ir jāizvērtē katram pašam. Ja dzīvnieks nejauši ieklīdis pilsētā un ir vesels, tas no cilvēka visdrīzāk bēgs prom. Bet ja dzīvnieks no cilvēka nebēg, tas nozīmē, ka, iespējams, dzīvnieks ir traumēts vai to notrenkājuši klaiņojoši suņi, protams, pastāv arī iespēja, ka dzīvnieks ir inficēts ar trakumsērgu. Piemēram, pagājušā gada rudenī bija Valmierā bija ieklīdis lūsis. Tas bija neierasts gadījums, un prasīja tūlītēju rīcību. Tāpēc sadarbojoties Pārtikas veterinārajam dienestam, Valsts policijai, Valsts meža dienestam un pašvaldībai, meža dzīvnieks atrasts un iemidzināts," norāda I. Kazuša.

Valmiera