Valmierā pieaug nepieciešamība pēc sociālās palīdzības

Sociālais dienests ir Valmieras pilsētas pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociāla rakstura palīdzību, kā arī organizē un nodrošina sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem.

Valmieras sociālā dienesta vadītāja Iveta Liepiņa atzinusi, ka pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju maksātspējai, sociālajā dienestā vēršas arvien vairāk valmieriešu. Valmieras pilsētas pašvaldības budžeta pozīcija sociālai palīdzībai ir vienīgā, kam palielināts apmērs.

Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Kazuša informē, ka Valmieras Sociālais dienests kopš šā gada sākuma trūcīgas ģimenes statusu piešķīris aptuveni 800 ģimenēm. Ja ekonomiskā situācija neuzlabosies, tiek prognozēts, ka šādu ģimeņu skaits ziemā varētu turpināt pieaugt.

Sociālā dienesta vadītāja Iveta Liepiņa skaidrojusi, ka pēdējos mēnešos palīdzību visvairāk meklē ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem un pensionāri. Iveta Liepiņa pauž, ka, salīdzinot ar situāciju pirms gada, pabalstu saņēmēju grupas nav mainījušās. Taču ievērojami pieaudzis palīdzības saņēmēju skaits.

„Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm un personām, lai apmierinātu viņu pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā," skaidro I. Kazuša.

Valmieras Sociālā dienesta vadītāja Iveta Liepiņa atzinusi, ka sociālās palīdzības sistēma visā valstī balstās uz principu - palīdzība tiek sniegta krīzes situācijā un pamatvajadzību nodrošināšanai. Ir divi pamata atbalsta veidi - pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsts. Pārēja palīdzība, ko nodrošina pašvaldība, ir vērsta uz pamatvajadzību nodrošināšanu- ēdienam, pajumtei, izglītībai, veselībai.

Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, sociālā palīdzība un cita pašvaldības palīdzība, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.

Pamats sociālo pabalstu piešķiršanai ir personas un ģimenes ienākumu izvērtēšana. Iveta Liepiņa paudusi, ka pašlaik Latvijā izveidojusies situācija, kad Ministru kabineta noteikumi reglamentē kārtību, kādā tiek izvērtēti ģimenes ienākumi, tai pat laikā nosakot, ka pašvaldība savos saistošajos noteikumos var ietvert labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu, piemēram, atzīt par trūcīgu ģimeni (personu), kurai ir kredītsaistības.

Tagad izveidojusies situācija, ka pašvaldības ar mazāku iedzīvotāju skaitu vai kas var atļauties sniegt sociālo palīdzību lielākai sabiedrības daļai, piemēro „mīkstinošos" kritērijus un plašākam personu lokam dod iespēju pretendēt uz trūcīgas personas/ģimenes statusu. Savukārt citas pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem nav šādu iespēju.

I. Kazuša norāda, ka ja cilvēks nonācis situācijā, kad nepieciešama palīdzība, viņš var vērsties tās pašvaldības Sociālajā dienestā, kurā ir viņa deklarētā dzīvesvieta. Pirms palīdzības saņemšanas Sociālajā dienestā jāaizpilda veidlapa - iztikas līdzekļu deklarācija, kurā godprātīgi un precīzi jānorāda savi un ģimenes locekļu personas dati un ienākumi, jāpievieno nepieciešamās izziņas no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par ienākumiem, bezdarbnieka pabalstu u.c., nepieciešamie dokumenti no darba vietas un citi atkarībā no pabalsta veida. Iesniegtos dokumentus izskata un izvērtē Sociālā dienesta speciālisti un lemj, vai persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu. Trūcīgas personas statusu var noteikt personai vai ģimenei, kurai ienākumi mēnesī uz vienu personu ir mazāki par 90 latiem.

„Valmieras pilsētas pašvaldība nodrošina sociālos pabalstus ne tikai trūcīgām personām un ģimenēm, bet arī valmieriešiem, kuru ienākumi ir lielāki nekā trūcīgai ģimenei. Piemēram, brīvpusdienas, uzturmaksu atlaides pirmsskolas izglītības iestādēm u.c.," skaidro I. Kazuša.

Viņa norāda, ka lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem situācijā, kas šobrīd izveidojusies Latvijā finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, valdība ir izstrādājusi Sociālās drošības tīkla stratēģiju, kas paredz ieviest ārkārtas drošības pasākumus vairākās jomās.

Sociālā dienesta vadītāja Iveta Liepiņa informējusi, ka trūcīgām personām no tā saucamā „sociālā spilvena" būtisks atbalsts pieejams veselības aprūpes jomā. Trūcīgajiem pacientiem nekādas pacientu iemaksas nav jāmaksā (ne pie ģimenes ārsta, ne pie speciālista, ne uz izmeklējumiem, ne slimnīcās).

Trūcīgās personas būs atbrīvotas arī no pacienta līdzmaksājuma 15 latu apmērā par vienā ārstēšanās reizē slimnīcā veiktajām ķirurģiskajām operācijām. Trūcīgie pacienti atbrīvoti no maksas par uzturēšanos „slimnīcu viesnīcās'', ja pa dienu ārstējas dienas stacionārā. Valsts apmaksās trūcīgām personām izdevumus par kompensējamajiem medikamentiem pilnā apmērā, ja izdevumi par valsts nekompensēto daļu kalendārā gada laikā sasniedz 50 latus, bet 2009. gadā -12,5 latus. Trūcīgai personai ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību, piemēram, kārtojot pieprasījumu par uzturlīdzekļiem.

Savukārt I. Kazuša piebilst, ka ja personai vai ģimenei ir piešķirts trūcīgās personas statuss un ienākumi uz vienu personu ir mazāki par noteikto garantētā minimālā ienākuma (GMI), ir tiesības saņemt pabalstu GMI nodrošināšanai kā starpību starp Ministru kabineta noteikto GMI pabalsta lielumu un ģimenes kopējiem ienākumiem. GMI pabalstu piešķir uz trūcīgās personas statusa laiku.

No 2009. gada 1.oktobra Ministru kabinets noteicis GMI pabalsta apmēru pieaugušajiem Ls 40 mēnesī un bērniem Ls 45, tāds tas ir arī Valmieras pilsētā. Ņemot vērā, ka neskatoties uz kopējo ienākumu samazinājumu pašvaldības budžetā, sociālais palīdzībai Valmieras pilsetas pašvaldība līdzekļus ir palielinājusi, pozitīva ziņa ir atbalsts no valsts garantētā minimālā ienākuma (GM) nodrošināšanai pašvaldībām. No minētā pabalsta izmaksātās summas pašvaldība saņems 50%, kā arī 20% no summas, kas izmaksāta dzīvokļa pabalstiem.

„Arī Valmieras pilsētā pieejami atbalsta veidi, ko nodrošina nevalstiskās organizācijas. Daļa no tiem pieejami tikai, uzrādot trūcīgas personas izziņu. Sociālais dienests pēdējā laikā saskaras ar to, ka palīdzīga roka nepieciešama arī tām ģimenēm, kas oficiāli nav atzītas par trūcīgām, līdz ar to nepretendē uz pašvaldības mantisko palīdzību," informē I. Kazuša.

„Vēršoties Sociālajā dienestā pie sociālajiem darbiniekiem iespējams uzzināt par citiem palīdzības veidiem, kas pieejami ne tikai trūcīgām personām. Piemēram, Valmierā darbojas labdarības zupas virtuve, kas nodrošina siltas pusdienas bērniem. Te gan jāmin, ka šo pakalpojumu varēs izmantot tikai tās ģimenes bērni, kuru situāciju ir izvērtējuši sociālā dienesta sociālie darbinieki un par kuriem ir izsniegts nosūtījums uz labdarības zupas virtuvi. Tās pakalpojumus ik dienu izmanto vairāk nekā simts personas," stāstījusi I.Liepiņa.

I. Kazuša norāda, ka par siltu ēdienu vairākas reizes nedēļā gādā arī citi labdari pilsētā. Savukārt apģērbu un pārtikas pakas nodrošina Latvijas Sarkanā Krusta Valmieras komiteja. Pretendēt uz pārtikas paku var arī ģimenes, kurām nav noteikts trūcīgas ģimenes statuss, bet kopējie ģimenes ienākumi šī gada laikā ir būtiski samazinājušies. Šādu iespēju nodrošina Valmieras Novada fonds.

Decembra beigās trūcīgiem būs pieejams atbalsts norēķiniem par saņemto elektroenerģiju. Tas dos iespēju sniegt atbalstu valmieriešiem par saņemto elektroenerģiju. Atbalsts elektrības maksājumiem tiks sniegts divām iedzīvotāju grupām - trūcīgajām mājsaimniecībām - garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju mājsaimniecībām un trūcīgo ģimeņu ar bērniem mājsaimniecībām. Katra mājsaimniecība neatkarīgi no tā, cik trūcīgo personu tajā dzīvo, varēs saņemt vienu 500 kWh norēķinu karti, kuras vērtība ir 37,15 lati.

Valmiera