Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kūlu dedzina, bet mazāk

Līdz aprīļa nogalei Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā reģistrēti 972 kūlas ugunsgrēki, kuros dienests iztērējis degvielu vairāk nekā piecu tūkstošu latu vērtībā. Pērnās zāles dedzinātāju netrūkst arī Valkas rajonā.

 

Kļūstot siltākam laikam, darba apjoms palielinājies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem. Kopš Lieldienām Valkas, Smiltenes un Strenču ugunsdzēsības depo darbiniekiem dienā ir vidēji viens izsaukums. Tas lielākoties ir saistīts pērnās zāles dedzināšanu.

 

VUGD darbiniekiem darba netrūkst. Valkas rajonā pavisam ir trīs ugunsdzēsības depo. Tāpēc ir arī nosacīts vietu sadalījums, kurš uz kuru izbrauc. "Pēc garajām brīvdienām aprīlī katru dienu ir vismaz pa vienam izsaukumam.

 

 

Kūlas dedzināšanas gadījumi noteikti vēl turpināsies, jo laiks ir pietiekami silts un sauss. Bet tie varētu būt līdz brīdim, kamēr sāks līt un izaugs zāle," stāsta VUGD Valkas brigādes vecākais inspektors (Smiltenes posteņa komandieris) Jānis Šepters.

 

VUGD sniegtā informācija norāda, ka, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības. VUGD Valkas brigādes priekšnieks Andris Vējiņš informē, ka arī Valkas rajonā kūlas ugunsgrēki lielākoties notiek pagastos.

 

 

Tomēr kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir krietni augstāka, jo tajās apbūve ir daudz blīvāka. To rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija, un laukos izdegušās kūlas platība viena ugunsgrēka laikā reizēm mērojama pat vairākos desmitos hektāru platībā.

 

Kaut arī šopavasar kūlas ugunsgrēki Valkas rajonā reģistrēti mazāk nekā pērn, cilvēkiem jāatceras, ka sodi ir bargi "Savus nesakoptos laukus nevajag atstāt likteņa varā. Sods ir ne tikai par zāles dedzināšanu, bet arī par nesakoptu īpašumu, kurā ir iespējama kūlas dedzināšana. Sodi ir lieli," brīdina J. Šepters.

 

Protokolu par pērnās zāles dedzināšanu sastāda ne tikai ugunsdrošības inspektors, bet arī Valsts policija. Valkas rajonā šogad ir sastādīti vairāki protokoli. "Pildot savus pienākumus, esam spiesti likt tādus sodus, kādi tie ir paredzēti.

 

 

Par kūlas dedzināšanu ir no 200 līdz 500 latu liels sods. Bet, ja cilvēks veicis darbības, kuras var novest pie ugunsgrēka vai nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai nenotiktu kūlas dedzināšana, viņam būs jāšķiras no 20 līdz pat 200 latiem," saka Valkas brigādes priekšnieks.

 

VUGD aicina visus tos, kuri mīl dzīvniekus, padomāt, cik ligzdojošu putnu, zaķēnu, ežu un citu dzīvnieku sadeg liesmojošajos kūlas laukos. "Kūlas ugunsgrēku vietās ir daudz vairāk ērču. Tās ir gards ēdiens zirneklīšiem.

 

 

Pavasarī zirneklis pirmais izlien virspusē un ložņā pa sauso zāli, bet ērce ziemo dziļāk zemē. Kad nodedzina zāli, aiziet bojā visi zirneklīši. Pēc tam nāk ārā ērce, bet viņas dabīgais pretinieks vairs nav. Tādēļ nededzināsim paši un neļausim to darīt citiem," saka VUGD Valkas priekšnieks.

Kriminālziņas