Tiesa atzīst IeM darbinieku masveida atlaišanu par prettiesisku 2

2012.gada 07.augustā stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru atjaunota dienestā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniece, kas tika atbrīvota no amata 2008.gada beigās. Šajā laikā notika masveida darbinieku skaita samazināšana visās Iekšlietu ministrijas iestādēs - Valsts policijā, VUGD un citur.

Pēc ilgstošas tiesvedības, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam divas reizes atceļot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, tika nolemts no darba atbrīvoto ugunsdzēsēju atjaunot amatā, kā arī izmaksāt kompensāciju par nesaņemto darba samaksu.

No darba atbrīvotā sieviete VUGD bija nostrādājusi vairāk kā 15 gadus, dienesta gaitā tika vairākkārt apbalvota, ne reizi nebija disciplināri sodīta.

Pieteicējai labvēlīgā sprieduma pamatā bija tiesas atziņa, ka Iekšlietu ministrijā, atbrīvojot cilvēkus no darba, netika izvērtēta viņu profesionālā kvalifikācija, pieredze un citi objektīvi faktori. Faktiski darbinieku skaita samazināšanas laikā Iekšlietu ministrijas iestādēs bija liels skaits vakantu amatu vietu, neskatoties uz to tika atlaisti cilvēki, kuri ilgstoši pirms tam strādājuši dienestā, pat neizvērtējot iespēju viņus pārcelt uz vakantajiem amatiem.

Darbinieku skaita samazināšana tika veikta steigā un faktiski nebija nekādu objektīvu un saprotamu kritēriju darbinieku atlaišanai. Lielā mērā tas notika pēc katras iestādes vadības subjektīva, bieži uz personiskiem motīviem vadīta lēmuma.

Zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka lietvedībā atrodas vēl vairākas administratīvās lietas, kas saistītas ar Iekšlietu ministrijā 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā notikušajām darbinieku atlaišanām. Nospiedošā vairākumā gadījumu Augstākās tiesas Senāts ir atzinis darbinieku atlaišanu par nepamatotu. Šobrīd tiesvedība turpinās par atlaistajiem likumsargiem izmaksājamo kompensāciju apmēru.

Diemžēl jāatzīst, ka tiesvedības gaitā nācies saskarties ar to, ka mūsu likumsargi - policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi, ir praktiski neaizsargāti pret priekšniecības patvaļu. Dažādi rupji likumsargu tiesību pārkāpumi ne tikai saistībā ar darbinieku atlaišanu, bet arī darba apmaksu, darba laiku, darba organizāciju ir ikdienišķi. Pie tam Iekšlietu ministrijas vadība pat acīm redzamu pārkāpumu gadījumā neatzīst savas kļūdas, bet turpina tiesvedību līdz pēdējai tiesu instancei.

Komentāri 2

Jautājums

Kurā iestādē tā nav? Vai varat nosaukt kaut vienu uzņēmumu vai valsts iestādi, kurā priekšnieks nerīkojas "pēc deguniem"?
Nu gan jaunu Ameriku atklājuši! Lattelekom tāpat steigā tas viss notika.

pirms 8 gadiem, 2012.08.17 09:37

Kriminālziņas