Atraisoties izdodas pacelties pāri ikdienai. Grundzāliete Vaida Namniece izdevusi savu pirmo grāmatu

Tieši pirms gada “Ziemeļlatvija” devās uz Grundzāles pagasta “Gravkalniem” pie keramiķes Vaidas Namnieces. Tolaik, sēžot Mālotavā un malkojot tēju ar medu no Vaidas darinātajiem māla traukiem, viņa kautrīgi ieminējās, ka raksta dzeju un, ja neiebilstu, dažus dzejoļus nolasīs. Grundzāliete piekodināja, lai neatklāju šo noslēpumu, jo neviens par to nezina. Bet tie taču ir grāmatas vērti! Ir jūnija vidus, un šoreiz ciemošanās iemesls skaistajā viensētā ir Vaidas pirmā dzejas grāmata “Atraisīšanās”.

Grāmatas nosaukums nepārprotami vēsta par pašu Vaidu. Uzņemšana “Gravkalnos” ir tikpat silta un sirsnīga kā pagājušajā vasarā, taču pati saimniece šķiet citādāka – drosmīgāka un atraisījusies, vienlaikus saglabājot gaišumu un sirdsgudrību.

“Pirmos dzejoļus pierakstīju jau 2011. gadā, sākumā uz lapiņām, kas mētājās somā. Pamazām sāku pierakstīt kladē – kad viena bija pilna, ņēmu nākamo. Domāju, kur gan es likšu visus šos dzejoļus, un tad atbraucāt jūs un iedrošinājāt. Darbs pie grāmatas tapšanas sākās ziemā. Esmu ļoti pateicīga vīram Andrim, kurš to atbalstīja un finansēja. Grāmata iespiesta “Valmieras tipogrāfijā “Lapa”” un nodrukāta piecsimt eksemplāros. Neticama sajūta – turēt rokās savu grāmatu! Tajā 95 lapaspusēs apkopota daļa no maniem dzejoļiem, kas papildināti ar desmit saviem gleznojumiem,” stāsta grāmatas “Atraisīšanās” autore Vaida.

Grundzāliete atklāj, ka grāmata ir pieejama Smiltenes grāmatnīcā, vairākās Jāņa Rozes grāmatnīcās un grāmatu veikalā Valmieras “Maximā”. Iegādāties to var, arī atbraucot ciemos pie Vaidas uz Mālotavu, kur vienā no telpām atrodas keramikas trauki, bet otrā baltās koka sienas izdaiļo grundzālietes gleznas. 

“Gravkalnu” saimniece stāsta, ka mājas viņai ir viss un te jūtas vislabāk. “Valstī noteikto ārkārtējo stāvokli un ierobežojumus, kas saistīti ar “Covid-19”, neizjutu ne mirkli. Dzīvoju Palsas krastā, man ļoti patīk bradāt pa upi, brīvdienās ir pirts diena. Daba uzlādē un iedvesmo. Mālotavā varu izpausties radoši, ir sarakstīts daudz jaunu dzejoļu. Man ir viss, lai justos laimīga,” sajūtās dalās Vaida.
Izrādās, ka tieši vasara ir laiks, kurā grundzāliete jūtas vislabāk.

   Dzīvības plūsma

Ārpus laika, ārpus telpas,
Ārpus saprašanas manas
Atnāk brīnums, kas atveras,
Savu sapni satikt steidz.

Tā kā izgaismots un skrienošs
Starojums uz augšu kāpj,
Izlauzdamies tas ar veldzi
Glāsmainu pie manis nāk.

Katra šūna sauc pēc plūsmas,
Kas no jauna dzīvot sāk,
Atkal sajust skaņu dzīles,
Viļņojumu dzīslās krāt.

Ārpus laika, ārpus telpas,
Ārpus saprašanas manas
Dzīvība kā pulsējoša
Dzīves stīga trīsošā...

   Atļauties

Ļauties tai straumei
Un atrasties tur,
Upes skrējienā
Plūstošajā.

Tuvoties mirklim
Un būt ar to
Brīdi šo
Neatkārtojamo.

Atļauties vējam,
Lai ņem un pūš,
Aizvējo visu,
Bet nenopūš

Domu, kas nāks
Vēl un vēl,
Brīdi to,
Izsapņoto,
Un nekad
Pilnībā
Neiegūto...

    Tev un man

Pa grāvmalēm iešu
Ar māllēpēm ziedēt,
Ar neaizmirstulēm,
Baltajām ievām.
Ar domām par Tevi
Es satikties steidzos.
Ar prieka dzirkstīm,
Viens otram ko sniedzām.

Un pilnmēness laikā,
No jauna kad mostas
Viss vēl ar vienu
Kā mīlestība,
Ar jasmīniem baltiem
Mēs elposim kopā
Pa naktīm siltām
Un reibinošām.

   Ego

Dzīve kā ceļš uz gaismu,
Kur apstāties nedrīkst un nevar.
Ceļš pie sevis – nemainīt otru,
Bet mainīties pašam.

Kur bieži aizķersies kājas
Un ērkšķi Tev rokās dursies,
Bet galvenais – doties uz priekšu
Un nešaubīties.

Tev sava taka.
Citiem – citas
Gara virsotnes,
Vienatnē iekarotas.

Ne es to saku, bet “viedie”,
Kas izgaismo mūsu ceļus
Ar savu
Iekšējo gaismu.

Tur augstākā kalna korē
Vēji pūš arvien skaudrāk.
Ledājam kūstot saulē,
Pakusīs arī Ego.

Kultūra un Izklaide