Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kārlis Anitens par stiprajiem smilteniešiem

Smiltene šogad svin savu 100. dzimšanas dienu, un par šo svētku režisoru ir izvēlēts smiltenietis Kārlis Anitens, kurš vairākus gadus ir bijis Rīgas svētku galvenais režisors. Smiltenes svētku galvenais vēstījums: «Stipri cilvēki – stipra pilsēta», jo šis stāsts ir par smilteniešiem – par ikvienu un visiem. Jo ikviens, kurš par smiltenieti kļuvis, kļūst stiprs, iespējams, pašam to nemanot. «Tā tas ir bijis, tā tas ir, un tā tam būs būt!» uzsver Kārlis Anitens.

Piektdien un sestdien, 17. un 18. jūlijā, no pulksten 22 līdz 2 Smiltenes pilsētas Vecajā parkā smilteniešiem un ikvienam pilsētas viesim būs iespēja vērot īpaši Smiltenes 100 gadu jubilejai veidotu unikālu nakts pastaigu taku ar skaņas, gaismas un video instalācijām «Teiksma par gaismas bruņinieku». Tas būs mākslas darbs, kurā apvienosies gaismu māksla, proza, dramaturģija, mūzika, aktiermāksla, scenogrāfija, video un skaņu režija, un to paredzēts baudīt kustībā - ejot cauri Vecajam parkam virzienā no Vidusezera slūžām uz Tepera ezera pārgāzni.

Vai Smiltene savai simtgadei jau ir gatava? Kā notiek gatavošanās svētkiem?

Uzaicinājums veidot pilsētas simtgades pasākumu no Smiltenes domes nāca jau pirms pusotra gada, un skaidrs, ka tolaik mēs neviens nevarējām iedomāties, ko piedzīvosim 2020. gada pavasarī. Bet jau tolaik man bija skaidrs, ka par Smilteni ir jārunā kā par stipru cilvēku pilsētu. Tā mana sirds teica, un tā tas arī ir. Bijām iecerējuši svētkus svinēt trīs dienu garumā, ar plašu svētku programmu, diviem lieliem svētku koncertiem, no kuriem vienā runātu paši par savu spēku - par stiprajiem smilteniešiem, bet otrā aicinātu piedalīties Smiltenes draugus, lai runātu par stiprajiem cilvēkstāstiem un stipro pilsētu Latvijas, Eiropas un pasaules kontekstā. Bet - pavasara notikumi pasaulē šai iecerei pārvilka svītru, un gatavošanās jubilejas svinībām martā tika pārtraukta. Pirmajā brīdī šķita, ka, iespējams, svētku vispār nebūs, jo - neviens jau nezināja, kā būs. Bet, kad situācija mazliet uzlabojās, simtgades vadības grupa tomēr pieņēma lēmumu, ka svētkiem ir jābūt. Protams, citādākiem, nekā plānots, saudzīgākiem pret pašlaik esošiem notikumiem un ekonomisko stāvokli. Protams, ja idejas ir stipras, tās nepazūd - tās atrod jaunas un alternatīvas iespējas un formas. Gatavošanās Smiltenes simtgades svinībām aizvien norit stiprā cilvēka zīmē, jo tieši stiprie cilvēki, tas ir - mēs visi, simt un vairāk gados esam izveidojuši savu pilsētu tādu, kāda tā ir. Vārds «stiprs» ir viens no ietilpīgākajiem latviešu valodas vārdiem. To vienlīdz lieto, runājot par cilvēku, kuram ir daudz enerģijas un spēka; par tādu, kuram piemīt neapdzēšams dzinulis izrauties; par tādu, kuram ir kādas izteiktas īpašības, salīdzinot ar citiem; par tādu, kurš spēj pārliecināt un ietekmēt; un par tādu, kuram ir dziļas zināšanas un prasmes. Un, ja paraugāmies uz Smilteni kā pilsētu Latvijas kontekstā, tad jebkura no vārda «stiprs» lietotnēm lieliski ieguļas šīs pilsētas ainavā. Ja paraugāmies uz šo ainavu ciešāk, ieraugām lielāko bagātību, kas pilsētai var piederēt - stipri cilvēki.

Kā radās «Teiksma par gaismas bruņinieku»?

Tā kā pilsēta šogad ir atjaunojusi jeb atsvaidzinājusi savu Veco parku, pārvēršot to par tiešām skaistu atpūtas vietu, es piedāvāju, ka pilsētas svētkos mēs to varētu papildināt ar audio, vizuāliem un gaismas objektiem. Respektīvi, ja mums nav ļauts sēdēt līdzās, dziedāt un svinēt, tad mēs varam doties nesteidzīgā noskaņu, sajūtu un emociju vakara un nakts pastaigā pa Veco parku, lai uzzinātu, kur tad smiltenieši to spēku dabū. Parka teritorijā būs izvietoti kopumā 12 monumentāli, jau iztālēm redzami gaismas un video objekti un instalācijas, kurus vienos kopējs muzikāls noformējums, kas sasmelties spēku ļaus ne tikai smilteniešiem, bet arī pilsētas viesiem. Man kā režisoram bija ārkārtīgi grūts uzdevums atrast veidu, kā mēs varētu nosvinēt svētkus, nepulcējoties kopā, vienlaikus radīt ko pārsteidzošu, kas ļautu šajā savādajā laikā piepildīt sevi ar prieku un gaismu. Un par iedvesmu gan šim projektam, gan vispār šim grūtajam pavasarim man kalpoja brazīliešu rakstnieka Paulu Koelju «Ceļa vārdi gaismas bruņiniekam». Bija sajūta, ka šis izcilais autors raksta par mums - mēs vienmēr savā pilsētā esam bijuši gaismas bruņinieki, kuri zina savu ceļu. Arī tagad - grūtā un savādā laikā, kas mūs visus piemeklējis. Un mums vajag turpināt uzkrāt spēku, jo mēs neviens joprojām nezinām, kāds būs rudens. Tāpēc es ļoti ceru, ka šī nepilnus divus kilometrus garā pastaigu taka, ko papildinās īpaši spēka vārdi, gan dos veldzējumu, gan piepildīs ar jaunu sparu un mieru, kāds raksturīgs tikai īsteni stipram cilvēkam. Un dos mums spēku, lai dotos tālāk!

Kas vēl darbojas šīs performances radošajā komandā?

Šis projekts ir patiešām unikāls, un es kā scenārija autors un režisors to veidoju kopā ar labiem cīņu biedriem, ar kuriem esam veiksmīgi sastrādājušies jau citos projektos - tie ir Latvijas Nacionālā teātra gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, Latvijas Nacionālā teātra video mākslinieks Toms Zeļģis un Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa, kura ierunājusi maģiskos spēka vārdus.

Vai pats būsi klātesošs šajās vakara un pastaigās?

Es došos uz Smilteni jau nedēļu iepriekš, jo šis projekts, kas mums parkā jāizveido, ir sarežģīts arī no tehniskā viedokļa. Darba apjoms, kas jāpaveic, ir milzīgs. Protams, es būšu tur un ar lielu nepacietību gaidīšu šīs divas maģiskās naktis. Bet pirms tam, lai arī šis unikālais mākslas darbs būs baudāms arī kā vienkārša pastaiga, es gribētu aicināt ikvienu takas apmeklētāju iepazīties ar šī piedzīvojuma pirmo daļu - pašu teiksmu par gaismas bruņinieku, ko esmu uzrakstījis un kas veidota pēc Paulu Koelju darba motīviem. Elektroniski «Teiksma par gaismas bruņinieku» pieejama šeit. Teikas galvenais varonis ir mazs puisēns, un mana krustmāte, to izlasījusi, uzreiz atpazina, kurš ir tas puisēns... Jā, šis Vecais parks, kurā tas viss notiks, bija arī manas bērnības parks, un dažādas fantāzijas par to, kas šajā parkā varētu būt noticis, es jau bērnībā biju izsapņojis. Tagad ir laiks to realizēt.

Tagad, kad radošā dzīve notiek pamatā Rīgā, cik bieži pats esi Smiltenē?

Esmu diezgan bieži, varbūt tikai ļoti aktīvi neiesaistos tās sabiedriskajā dzīvē. Smiltenē dzīvo mana mamma, tētis, vecāmamma, māsa. Tās ir manas otrās mājas, tāpēc esmu tur bieži. Un vienmēr esmu sekojis, kā manai pilsētai iet. Un jāatzīst, ka ekonomiski Smiltene ir viena no spēcīgākajām pilsētām Latvijā. Tāpēc stāsts par stiprajiem cilvēkiem ir aktuāls arī šogad, šajā dīvainajā laikā.

Kur tu pats smelies spēku šai dīvainajā laikā?

Vispirms jau ģimenē, jo tā ir vislielākā vērtība. Droši vien arī grāmatās. Šajā pavasarī man bija laiks palasīt arī tādas grāmatas, ko līdz šim tai trakajā skrējienā laika trūkuma dēļ biju palicis malā. Grāmata ir tā brīnišķīgā lieta, kas divās minūtēs spēj aizraut prom no ikdienas domām un ļauj nokļūt citā realitātē un tur gūt spēku. Un trešā lieta - es vienmēr esmu bijis nelabojams optimists. Kad visas tās šausmas sākās, es ticēju, ka mēs tiksim galā. Jo mēs esam diezgan disciplinēti cilvēki - ja mums pasaka, ka kaut ko nedrīkst, mēs sakožam zobus, drusciņ paburkšķam, bet darām. Un es domāju, ka mūsu disciplinētība arī bija mūsu kopējā labā rezultāta pamatā. Protams, mēs neiztikām bez mediķu palīdzības, bet tas, ka šī slimība negāja plašumā, bija mūsu pašu spēja ar to tikt galā. Un es ļoti ceru, ka šis vīruss vairs neatgriezīsies. Es saprotu, ka tā domāt ir naivi. Bet - pat ja atgriezīsies, es zinu: mēs esam saprātīgi, un viss būs labi! Šai krīzes laikā sazinājos ar saviem studiju biedriem Vācijā, ar ko kopā savulaik mācījāmies rakstniecību, lai uzzinātu, kā viņiem tur iet, un es sapratu vēl vienu būtisku lietu - mēs esam zemes cilvēki šī vārda praktiskajā nozīmē. Pat ja tu dzīvo Rīgas centrā, tu zini, ka kartupeli var ielikt zemē un tas izaugs. Man liekas, ka mums nevienam īsti nebija tādu eksistenciālu baiļu, ka mēs varētu nomirt badā, bet citviet Eiropā bija arī šādas bailes, jo viņi nekad dzīvē paši to kartupeli zemē nav ielikuši un neko no tā nesaprot.

Kas šajā vasarā notiek tavā rakstniecības, teātra režijas lauciņā? Vai ir atsākusies kāda kustība?

Sākumā, kad viss apstājās, man likās, ka līdz oktobrim vispār nebūs, ko darīt. Bet, tā kā strādāju par pasniedzēju augstskolā, jau pagājušajā gadā biju sagatavojis lekciju ciklu par novadu kultūrpolitikas radošu inventarizāciju, un šī programma ieinteresēja daudzas pašvaldības. Mēs runājām, domājām un plānojām, ko un kā darīt.

Savukārt «Austrumu robežā», kur veidoju humora vakaru «Mūsu pašu republika» ciklu, 12. martā, aktrises Zanes Burnickas dzimšanas dienā, nospēlējām šī cikla trešās izrādes ģenerālmēģinājumu, un tā arī šo izrādi vairs neesam spēlējuši. Iespējams, atjaunosim to decembrī.

Un vēl šajā pavasarī es pievērsos rakstīšanai: esmu iesācis un šovasar plānoju pabeigt pāris ludziņas, rakstu arī vienu apjomīgāku darbu - romānu piedzīvojumu un mazliet fantastikas stilā. Sāk notikt arī dažādi pasākumi, un mums, režisoriem, tas ir liels izaicinājums - izkāpt ārā no ierasto pasākumu rāmjiem un veidot tos līdz šim neierastos formātos. Un tas nozīmē - ko darīt ir! Viss ir labi.

SVARĪGA INFORMĀCIJA SVĒTKU APMEKLĒTĀJIEM!

- Nakts pastaigu taka Vecajā parkā būs veidota vienvirziena kustībā: takas sākums būs no Abulas un Pils ielas 10 krustojuma, noslēgsies pie Tepera ezera pārgāznes, Abulas un Kanāla ielas krustojumā. Lai atgrieztos pastaigu takā otrreiz, apmeklētājiem jādodas uz sākumpunktu. Ieeja Vecajā parkā no citām pusēm būs aizliegta!

- Takas garums ir 1,5 kilometri, ko, nesteidzīgi baudot, var iziet 30‒40 minūtēs.

- Takā izvietoti 12 objekti, kuri cits citu papildina, tādēļ svarīgi doties no sākumpunkta uz noslēguma punktu.

- Lai nodrošinātu apmeklētāju drošību, pa taku būs aizliegts pārvietoties ar velosipēdiem un skrejriteņiem.

- Takas apmeklētāji aicināti nepulcēties pie konkrētiem objektiem, bet atrasties pastāvīgā kustībā un ievērot valstī noteiktos distancēšanās ierobežojumus.

- Cilvēki ar jebkādiem elpceļu slimību simptomiem aicināti palikt mājās.

INTERESANTI

- Vārds «Smiltene» cēlies no latgaļu cilts vārda «smiltesele», kas pirmo reizi vēstures avotos minēta kā tirgotāju un amatnieku apmetne. Tās pirmsākumi meklējami jau 13. gadsimtā, kas liecina par Smilteni kā senas un bagātas vēstures pilsētu.

- Gadsimtu garumā pilsēta piedzīvojusi gan veiksmes, gan neveiksmes: no 17. līdz 18. gadsimtam pilsēta vairākas reizes tika nopostīta, bet, ar vietējo iedzīvotāju neatlaidību atjaunojot sagruvušās ēkas, tā atdzima katru reizi no jauna.

- Smiltenei pilsētas tiesības piešķirtas 1920. gada 2. janvārī, kad Ministru kabinets pieņēma noteikumus par pilsētas tiesību piešķiršanu Rūjienas, Smiltenes un Alūksnes miestiem un noteikumus ieviesa pārvaldes ceļā («Valdības Vēstnesis», Nr. 3, 04. 01. 1920.).

Kultūra un Izklaide