Pastaigā “Aiz putekļu kārtām” atklājās pārsteidzoša Valkas pilsētas kultūras nama vēsture

Vai zinājāt, ka Valkas pilsētā ir sabiedriska ēka, kas uz E. Dārziņa ielas ir vienīgā? Vai zinājāt, ka šajā ēkā kopš tās uzcelšanas atrodas neaizbērta aka un ēkā ir 320 pakāpieni un sešas zāles? Vai zinājāt, ka, lai šo namu neuzspridzinātu, uz tā kāpnēm dzīvību zaudēja drošsirdīgs pilsētas iedzīvotājs Ādolfs Maršaus?

Ja jums ir interese par faktiem un ir vēlme izstaigāt vienu no robežpilsētas pievilcīgākajām sabiedriskajām ēkām – Valkas pilsētas kultūras namu –, ir iespēja pieteikties pastaigai “Aiz putekļu kārtām”.

Pilsētas kultūras nama direktors Aivars Ikšelis stāsta, ka pirmajā pandēmijas vilnī, kad nama durvis apmeklētājiem bija slēgtas, viņš vairākkārt dzirdējis jautājumu: “Ko jūs, kultūras nama darbinieki, šajā piespiedu dīkstāves laikā darāt?” Kā atbilde uz šo jautājumu ar nenoliedzamu zemtekstu ir pašiem savām acīm redzēt, kādas vizuālās pārmaiņas piedzīvojis šis vēsturiskais nams un ko dīkstāvē paveikuši nama darbinieki. Turklāt uzzināt interesantus faktus un pabūt nama bēniņos ar noslēpumainu gaisotni un atļauju staigāt tikai pa dēļu laipām, ir vairāk nekā intriģējoši. Oktobrī jau ir pieteikušās četras grupas, tostarp Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 11. klases skolēni. Pēc pastaigas jauniešiem būs iespēja noskatīties Valkas pilsētas teātra jaunāko iestudējumu – skarbu stāstu “Natašas sapnis”.

Lai pastaiga būtu vēl noslēpumaināka, šajā publikācijā tikai nedaudz ieskicēsim dzirdēto. Pastaigas sākumā A. Ikšelis stāsta, ka Valkas Krājaizdevu sabiedrība pie Viesīgās biedrības 1924. gada 10. augustā ieliek pamatakmeni nama celtniecībai, kuram būtu jākļūst par Valkas kultūras norišu centru. A. Ikšelis min, ka pamatakmens ar kapsulu, kurā ir ievietots laikraksts “Ziemeļlatvija”, atrodas aptuveni tur, kur tagad dāmu istaba. Telpā, kur tagad ir garderobe, pie sienas bijis vienīgais greznais kamīns, kurš padomju laikos ir izzagts. Namā bijušas arī vairākas podiņu krāsnis. Pēdējo no tām, diemžēl ļoti sliktā stāvoklī, nācās izvākt no bijušās mākslinieku darba telpas, kur tagad ir tapusi konferenču zāle “Walk”. Tā ir viena no pēdējām atjaunotajām zālēm, kas jau ir pieprasīta dažādu nelielu pasākumu rīkošanai. Pie zāles sienām ir pieliktas vairākas vēsturiskas pilsētas skatu fotogrāfijas, kas īpašā tehnikā ir iestrādātas stiklā. A. Ikšelis ar gandarījumu atzīst, ka ir saņemtas pozitīvas atsauksmes par zāles izskatu, iekārtojumu un iespējām rīkot nelielas konferences. Te tiek aicināti žūriju komisiju pārstāvji, kuri piedalās dažādās skatēs. Līdz šim viņiem bija jāuzturas darbinieku kabinetos. 

A. Ikšelis uzsver, ka, remontējot un iekārtojot telpas, tiek ņemts vērā viens svarīgs vēsturisks fakts, proti, šo namu ir projektējis arhitekts Augusts Reisters. Tas ir viens no 1927. gada izcilākajiem sabiedrisko celtņu piemēriem visā Ziemeļvidzemes reģionā. A. Reisters šeit, tāpat kā lielākajā daļā savu celtņu, sekojis 20. gadsimta sākuma populārajam neoeklektisma izteiksmes veidam, izmantojot neoklasicisma arhitektoniskos elementus. Ievērojot šo stilu, ir iegādāti vairāki tam atbilstīgi gaismas ķermeņi, kuri ir dārgi, jo pieejami tikai Čehijā. Tāpat kā stila mēbeles. Viena no iecerēm ir nomainīt sānu sienu apgaismes ķermeņus Baltajā jeb lielajā zālē.
Lielajā zālē uz skatuves bijusi milzīga krāsns, tāpēc Ziemassvētkos svētku egle nav vis uzstādīta pie skatuves, bet vietā starp divām kolonnām, kur mūsdienās ir vienas no ieejas durvīm lielajā zālē. A. Ikšelis atzīst, ka ieceru ir ļoti daudz, spēt tik īstenot. Lielā mērā tas atkarīgs no pašvaldības piešķirtā finansējuma iestādei. Investīciju plānā ir iekļauta piebūves būvēšana ar kravas liftu, lai smagā aparatūra ar dekorācijām nebūtu jānes uz skatuves pa šaurām kāpnēm. Tikko ir izremontēta šī kāpņu telpa, jo sienās bija izsisti lieli caurumi. 

Pastaigas laikā nokļuvām vietā, kurā ne visiem ir bijusi iespēja būt. Kultūras nama bēniņi ir mazliet ar noslēpumainības plīvuru un, kā atzinuši arhitekti, ļoti interesantu koka konstrukciju. Tā saglabājusies no nama pirmsākumiem, vienīgi rekonstrukcijas laikā ir nomainīts siltumizolācijas materiāls, iznesot milzīgu daudzumu smilšu. Bēniņos ir divas tranšejas, kurās iemontēts īpašs mehānisms, lai Baltajā zālē varētu nolaist divas greznās lustras. A. Ikšelis skaidro, ka, pateicoties šīm divām tranšejām, zālē ir burvīga akustika, kas ļauj pat neizmantot mikrofonus. Bēniņos ir vēl daudz citu noslēpumu, par kuriem tiks stāstīts pastaigā. 

Vēl viens no interesantiem faktiem ir tas, ka kultūras nama vienā no augšējiem stāviem padomju laikos bijuši dzīvokļi. Par to liecina ieraksti lielajā īres grāmatā. Savukārt nama jumts ir izmantots kā lieliska sauļošanās vieta. Interesentiem būs iespēja ielūkoties arī Valkas pilsētas teātrim atvēlētajās gaumīgi iekārtotajās telpās, kurās varēs redzēt teātrim pasniegtās daudzās balvas un daudzo izbraucienu lieciniekus – suvenīrus. 

Jāpiebilst, ka pašlaik kultūras namā ir aplūkojamas divas foto izstādes – valcēnieša Roberta Johansona “Pasaules ceļos satiktie. Pingvīni” un Edītes Ezeriņas “Fotogrāfija mani iedvesmo”, kurā iemūžinātas Latvijas dabas norises. Savukārt sestdien, 16. oktobrī, Baltajā zālē būs Maestro Raimonda Paula un solista Mārtiņa Kantera (Ruska) koncertprogramma “Piparmētru tēja”. A. Ikšelis atklāj, ka, lai Maestro pienācīgi sagaidītu, divas reizes skaņos klavieres. 

Pēc vairāk nekā stundu ilgās pastaigas, visi tās dalībnieki atzina – dzirdējuši interesantu stāstu un atklājuši daudz nezināmu faktu, pabijuši vietās, kur nekad nav bijusi iespēja būt. Novada Tūrisma un informācijas biroja vadītājai Signei Lorencei jau radās ideja uzrunāt A. Ikšeli ar šo stāstu iepazīstināt arī nelielas tūristu grupas. 

Uz pastaigu Valkas kultūras namā bija pieteicies un ieradās bijušais Valkas kultūras nama darbinieks Monvīds Sovers ar kundzi Ingrīdu. Viņi secināja, ka, lai nams izskatītos tik sakopts un pievilcīgs, ir ieguldīts milzīgs darbs. Soveri spriež, ka tas tiek darīts nepārtraukti, un novēl, lai apmeklētāji izvēlas atbraukt uz Valkā notiekošajiem kultūras pasākumiem. 

Vairāk foto no pastaigas ŠEIT.

Pastaigai “Aiz putekļu kārtām” var pieteikties, zvanot kultūras nama administratorei, tālrunis 20235967.

Kultūra un Izklaide