Prieka vēsts grāmatu lasītājiem

No 12. janvāra visā Latvijā darbu atsākušas bibliotēkas, ievērojot Kultūras ministrijas izstrādātās vadlīnijas šo iestāžu darbībai.

Tomēr apmeklētājiem jārēķinās, ka bibliotēkās varēs tikai saņemt līdzņemšanai grāmatas un žurnālus, bet bibliotēku lasītavas apmeklētājiem būs slēgtas. Arī strādāt pie publiski pieejamajiem datoriem ar interneta pieslēgumu nebūs atļauts.

Aicina nākt pa vienam 

Latvijā noteiktie ierobežojumi “Covid-19” infekcijas mazināšanai ir spēkā vēl vismaz līdz 25. janvārim. Janvāra sākumā valdībai pārskatot spēkā esošos ierobežojumus, bibliotēkas un atsevišķu saimniecības preču (zeķu, cepuru, cimdu, sniega lāpstu un citu) tirdzniecība bija vienīgie izņēmumi, kas izspruka no aizliegumu saraksta uz nākamajām divām nedēļām.

Uzzinot, ka bibliotēkas no 21. decembra būs slēgtas, pēdējā to darba dienā, 19. decembrī, apmeklētāji publiskās grāmatu krātuves teju “gāza apkārt”, ņemot lasīšanai mājās, ko vien varēja atrast atbilstoši savai gaumei un interesēm. Savukārt aizvadītajā nedēļā valdības paziņojums par bibliotēku atvēršanu visiem lasītmīļiem bija prieka vēsts. Valdība uzsvēra, ka šī brīža situācijā bibliotēku darbs, izsniedzot grāmatas lasītājiem, ir akūta nepieciešamība, it īpaši laikā, kad grāmatnīcu darbība klātienē diemžēl nav atļauta.  
Arī smilteniete Gaida Lapiņa  savu ikdienu nevar iedomāties bez grāmatu lasīšanas un ļoti gaidīja, kad bibliotēka atkal būs vaļā, un, uzzinot, ka drīz, nopriecājās. 

“Ļoti slikti vērtēju to, ka bibliotēkas šajās nedēļās bija slēgtas. Bibliotēkas neapdraud cilvēkus, ja tiek ievērota elementārā drošība un apmeklētāji ilgstoši tajās neuzkavējas, tāpēc nevajadzētu būt ierobežojumiem attiecībā uz bibliotēku darbību. Negatīvi vērtēju arī to, ka grāmatas nedrīkst pirkt. Nav jau mūsdienās tā, ka pēc grāmatām stāv rinda,” savu viedokli pauž Gaida Lapiņa. 

Valcēniete pensionāre Anda “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka pirms bibliotēkas slēgšanas paguvusi lasīšanai paņemt deviņas grāmatas. Tās drīz vien būs izlasītas, tāpēc pensionāre priecājas, ka varēs turpināt savu ziemas sezonā iemīļoto nodarbi. Tā palīdz atslēgties no ikdienas negācijām, ļauj izbaudīt galveno varoņu dzīves līkločus.

No šodienas ir atvērtas arī bibliotēkas Smiltenes, Valkas un Strenču novados. Apmeklētāji tiek aicināti nākt pēc grāmatām individuāli un pagaidīt ārpusē, ja abonementa telpā jau atrodas citi apmeklētāji, kā arī lietot sejas aizsargmaskas.

Līdzi ņemamās grāmatas var noskatīt iepriekš

Lai saīsinātu uzturēšanās laiku bibliotēkās, reģistrētie bibliotēkas lietotāji sev interesējošos izdevumus var rezervēt iepriekš, rakstot uz bibliotēkas e-pastu, zvanot vai pieslēdzoties Valkas, Smiltenes un Strenču novada elektroniskajam kopkatalogam biblioteka.valka.lv. Lai varētu elektroniskajā kopkatalogā veikt grāmatu pasūtīšanu un redzēt savus datus par izsniegtajām un pasūtītajām grāmatām, ir jābūt bibliotēkas lasītājam un bibliotekārēm jāpalūdz izveidot lasītāja autorizācijas datus – lietotāja vārdu un paroli.  

No lasītājiem saņemtos izdevumus ievietos “karantīnā” uz trijām dienām. Piemēram, Smiltenes bibliotēkas gaitenī tiks novietota speciāla kaste “karantīnas” grāmatām, kur izlasītās grāmatas varēs atstāt, nedodoties iekšā bibliotēkas iekštelpās, ja nebūs vēlmes paņemt jaunu lasāmvielu.

Smiltenes novada un Strenču novada bibliotēkās jaunas grāmatas tiks iepirktas februārī, bet Valkas novada Centrālajā bibliotēkā – jau nākamnedēļ. Jauno grāmatu dienas Valkas novada Centrālajā bibliotēkā plānotas no 25. līdz 28. janvārim ar grāmatu izsniegšanu 29. janvārī, taču bibliotēkas direktore Līga Tetere piebilst, ka vēl nav zināms, vai šis pasākums ierastajā formātā būs iespējams ierobežojumu dēļ, un varbūt būs jārīko digitāli.

Ko lasīt? Uzklausām ierosinājumus

Pagaidām ir jāiztiek ar tiem krājumiem, kādi bibliotēkās jau ir. Aicināta ieteikt citiem kādu interesantu grāmatu, lasītāja Gaida Lapiņa nosauc norvēģu rakstnieces Majas Lundes “Bišu vēsturi”, kas esot “fantastiska, vienreizēja grāmata”. Šis neaizmirstamais, izglītojošais un brīnišķīgi uzrakstītais romāns “Bišu vēsture” vienā stāstā apvieno trīs pavisam atšķirīgas sižeta līnijas, kurās vienlīdz liela uzmanība ir pievērsta bērnu un vecāku savstarpējo attiecību svarīgumam un mūsu attieksmei pret dabu un cilvēci kopumā.

Savukārt valcēniete bibliotekāre Una Grāve iesaka izlasīt  bulgāru izcelsmes čehu rakstnieces Biankas Bellovas grāmatu “Ezers”. Rakstniece ierosmi grāmatas rakstīšanai guvusi no “National Geographic” redzētajām Arāla jūras fotogrāfijām: kamieļi starp tuksneša vidū rūsējošām zvejnieku laivām, industriālās ēkas toksisku putekļu kupenu vidū. Kādreiz trešajā lielākajā pasaules ūdenstilpē patlaban ir vairs tikai 10 procenti ūdens apjoma. Ar atsauci uz bijušo padomju okupāciju autore radījusi fiktīvu ezeru, ko posta klimata pārmaiņas un cilvēki, radīdami veselības problēmas un bezdarbu. Vēl viena Unas Grāves ieteikta grāmata ir Emīlijas Lokhārtas  “Mēs bijām meļi”, kas 2014. gadā lasītāju portālā Goodreads atzīta par gada labāko jauniešu romānu. 

Laiku mājsēdē var pavadīt arī lietderīgi, piemēram, iekārtojot mājokli, un tam var noderēt Unas kolēģes Līgas Rozītes ieteiktā interjera konsultantes Frīdas Ramste­des grāmata “Jūties kā mājās. Interjera un stila rokasgrāmata”.

Savukārt Smiltenes novada bibliotēkas direktore Inta Mežule iesaka šajā satrauktajā laikā palasīt romantisku literatūru prāta nomierināšanai, piemēram, Džeinas Ostinas romānus vai zviedru rakstnieces Ingas Lindstrēmas mazās romantiskās grāmatiņas – viena vakara literatūru. Inga Lindstrēma  ir viena no pazīstamākajām romantisko stāstu autorēm. Pēc viņas scenārijiem tapušas neskaitāmas filmas un seriāli, kas pazīstami arī  TV skatītājiem Latvijā.

Kultūra un Izklaide