Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Un Dievs izlasa tās visas...”. Pie lasītājiem ceļu uzsācis Elīnas Kubliņas-Vilnes stāsts dzejas "vēstulēs"

Pēdējie divarpus mēneši, kad dzīvojām sociālās distancēšanās un dažādu ierobežojumu apstākļos, snieguši iespēju katram cilvēkam pārvērtēt attiecības un daudzas citas lietas dzīvē, kā arī pārdomāt, ko viņš var vairāk dot citiem.

Tā uzskata dzejniece smilteniete Elīna Kubuliņa-Vilne, kura tieši šajā laikā izdevusi savu trešo autorkrājumu “Vēstules tējas glāzē” (pirmie bija “Mirkļi kā pērles” un “Pārmaiņu vējā”) ar nolūku uzrunāt lasītāju, rosinot viņu aizdomāties par dažādām aktuālām tēmām.

Par mīlestību, nodevību un uzticību

Piemēram, Elīnas devums citiem ir šis jaunais autorkrājums “Vēstules tējas glāzē”. Strādājot attālināti, viņai bija vairāk brīva laika radošām izpausmēm un sevis pilnveidošanai, un, vēloties šo pārmaiņu laiku izmantot noderīgi, roka pati esot sniegusies pēc pildspalvas. Dzeja Elīnai palīdz izzināt pašai sevi, turklāt sirdī vēl bijis tik daudz ko teikt citiem. Tomēr, lai kādas domas un jūtas autore ieliktu dzejolī, viņasprāt, īstā dzejoļa vērtība ir tā, ko tajā ieliek lasītājs. 

“Mans dzejolis dzīvo uz papīra, bet lasītājs to atdzīvina, var sacīt  – piešķir otru dzīvību.“Vēstules tējas glāzē” ir kā stāsts dzejas “vēstulēs” par mani pašu, manām emocijām, sajūtām, pārdomām un skatījumu uz dzīvi. Savas “vēstules” veltu gan pārmaiņām dabā, gan mīlestībai, uzticībai, nodevībai, gan pavisam mazajiem, gan pieaugušajiem, gan dažādām aktuālām problēmām Latvijā un pasaulē. Atsevišķa sadaļa veltīta svētkiem, domāju, tā noteikti noderēs daudziem. Ir dzeja, ko var izmantot dziesmu vārdiem,” “Ziemeļlatvijai” teic Elīna Kubuliņa-Vilne.

Grāmatā ir iekļautas arī vairākas šim  laikam aktuālas tēmas, piemēram, Latvijas un Smiltenes simtgade. Ir pat atsevišķi veltīta sadaļa šim pandēmijas laikam, kas pēc daudziem gadiem jau būs vēsture, ko atcerēties.

Pārmaiņu laikā dzīvot ir laime

Dzejniece atgādina kādu izteicienu – “Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”, kas tiek piedēvēts ķīniešu domātājam un filozofam Konfūcijam, un pati tam piekrīt, ja pārmaiņas solītu atnest vien nemierus, postošus karus, slimības, badu un iznīcību. 

“Taču pārmaiņu jēdzienam piemīt arī cita dimensija. Domāju, tas sevī slēpj arī iespēju mainīt cilvēku attiecības, attieksmi vienam pret otru, pavērt ceļu plašākai cilvēka brīvas un radošas darbības realizācijai. Vērojot šādas pārmaiņas un tajās piedaloties, rodas vēlēšanās seno izteikumu pārfrāzēt: “Ir liela laime un Dieva dāvana dzīvot pārmaiņu laikā!” domā Elīna Kubuliņa-Vilne.

Viņas jaunais, 192 lappušu biezais autorkrājums ir papildināts ar pašas uzņemtām krāsainām fotogrāfijām atbilstoši katras nodaļas tematikai: dabas ainavām, portretiem, abstraktām fotogrāfijām.

Dzejniece piebilst, ka diemžēl pandēmijas dēļ jaunās grāmatas atklāšana šoreiz izpaliks, taču ceļu pie lasītājiem viņas jaunais autorkrājums jau ir uzsācis. Padzirdot, ka Elīnai Kubuliņai-Vilnei klajā nākusi jauna grāmata, cilvēki jau vaicā, kur to varēs iegādāties, tāpēc autore piebilst, ka “Vēstules tējas glāzē” būs Smiltenes grāmatu veikalā vai arī to varēs pasūtīt izdevniecībā “Virja”, vai arī, rakstot Elīnai Kubuliņai-Vilnei uz e-pastu: [email protected].

UZZIŅAI

Fragments no Elīnas Kubuliņas-Vilnes ievada grāmatai “Vēstules tējas glāzē”

“Visa mūsu dzīve sastāv no domu, sajūtu, emociju, vēlmju vēstulēm. Mēs rakstām tās ik dienu, ik mirkli.

Mēs rakstām vēstules saviem bērniem, vecākiem, visiem tuvajiem un mīļajiem, rakstām vēstules arī ne tik mīļajiem, rakstām tiem, kuri atnāks ciemos, un tiem, kuri nekad vairs neatnāks, rakstām kaimiņiem, skolotājiem, ārstiem, rakstām vēstules nezināmajai nākotnei, mainīgajai šodienai un savām saulainajām bērnu dienām, rakstām vēstules zaļajam egles zaram aiz loga, nosalušam kaķēnam ielas malā, rakstām zvaigžņotajai naktij, rīta rasai zāles stiebros, baltajam sniegam pagalmā, dzeltenajai rudens lapai, rakstām vēstules savai pilsētai, savai valstij, notikumiem pasaulē. Un Dievs izlasa tās visas...”

Kultūra un Izklaide