Dusmas iemīdīt grīdas šķirbās.
Dusmas iemīdīt grīdas šķirbās, Naidu pavardā dedzināt, Lai izkūp caur skursteni Tā, kā dūmi, Un atpakaļ neatnāk. Bailes izdzīt no tumšiem kaktiem, Skumjas apbērt ar prieku. Iedegt sveci, Lai vairo tā Gaismu un dzīvesprieku. Sliktas domas nelaist sev klāt, Ļaunumu atstāt aiz sliekšņa. Tad var cerēt, Ka mīlestība Nebūs vairs reta viešņa.