Pie velna visus ikdienišķos kreņķus. Un vilšanos, ko dzīve baudīt liek!
Pie velna visus ikdienišķos kreņķus Un vilšanos, ko dzīve baudīt liek! Es uzsēžos kā ragana uz slotas Un dodos prom. Lai manis nepietiek! Lai ir par maz, nevis lai paliek pāri, Lai manis trūkst, pat – lai pēc manis sāp!... Nē, tā nav mana mazā atriebība – Man vienkārši pēc kaut kā ļoti slāpst. Un vēl... Lai nepaceltu nejauši to kausu, Kur veldzējošs, bet citam domāts malks, Ne arī to, kas saldi rūgti reibīgs, Tik smaržojošs un aicinošs... Ne mans. Pie velna visu! Un, kaut sāp līdz kaulam, Es dodos prom... Lai atgrieztos kaut kad Un atkal nestu ikdienišķos kreņķus Ar cerību – kaut kas ir savādāk!
