Iet ezītis pa mežu, ierauga zaķīti. Zaķītim pīpe zobos, un viņš saka: — Sveiks, bebr! — Es neesmu bebrs, es esmu ezītis! Iet tālāk un satiek lāci.
Iet ezītis pa mežu, ierauga zaķīti. Zaķītim pīpe zobos, un viņš saka: — Sveiks, bebr! — Es neesmu bebrs, es esmu ezītis! Iet tālāk un satiek lāci. Lācis saka: — O, čau, bebr! — Es neesmu nekāds bebrs, esmu ezītis! Tas pats atkārtojas arī ar lapsu un mežacūku. Beidzot viņi visi izdomā iet pie pūces, jo viņa ir visgudrākā. Atnāk pie pūces, tai arī pīpe zobos. Viņa paņem ezīti klēpī un brīnās: — Ak tāds tu izskaties, ziemeļbriedi!
